Vakardien, protams, noskatījāmies to filmu līdz galam. un tad notika tas - KAUT KAS! Atkal strīds līdz 3iem naktī :-/ es nesaprotu, kā cilvēks var būt tāds - uzvesties kā bērns, pārspīlēt situācijas tik ļoti, ka manī iestājas ne ta bezspēcība, ne ta izmisums... :s Man ir tik žēl, ka mēs cīnamies nevis par šo attiecību taisnību, bet katrs par savējo, katrs velkam to deķīti uz savu pusi... man nepietiek spēka aiziet - pieradumam liels spēks. Bet man ir nenormāli grūti arī palikt. Dievs, lūdzu, dod man spēku......
