šorīt piecēlos sešos. bez iepriekšēja nodoma. gulēju, domāju, un galu galā izdomāju - pietiek. ir jāsāk kaut kas darīt figūras labā, jo līdz vasarai vairs tikai viens solis. presīti jau vairāk kā mēnesi cītīgi taisu, bet šorīt BEIDZOT piecēlos lai izskrietu nelielu aplīti. pirmajā reizē protams, nevajag pārspīlēt. un es pēc 15 minūtēm jau biju mājās, dušā. un tik patīkama sajūta tagad! vēlreiz pierādās tas, ja kaut ko esi izlēmis - sāc darīt tūlīt, nevis nosolies sākt ar rītdienu. tā rītdiena nekad nepienāk tuvāk! tapēc nesolīšos sev tagad, ka arī rīt celšos augšā skriet.. jo kas to zin, varbūt līs lietus (šodien ar laikam solīja lietu), izvairīšos no solījuma - RĪT to darīšu. vienkārši dzīvošu šodienā!
