nedēļas nogalē brauksim uz galvaspilsētu. esmu no tām, kas Rīgā ikdienā dzīvot negribētu un arī nevarētu. man vajag plašumu. bet bez Rīgas arī nespēju, tās emocijas, tā aura ir nepieciešama kā skābeklis reizi pa reizei! viena no reizēm noteikti ir tad, kad kastaņi zied.. tad man nepieciešams vērmaņdārzs. un noteikti rudenī, lietainā rudenī es vienkārši dievinu Rīgu. un vasarā, kad tuvojas negaiss. un pavasarī, kad gribas košus cilvēkus sastapt. bez Rīgas es nevarētu. kādreiz sapņoju par Liepāju, bet kad sapratu, man vajag būt stundas brauciena attālumā no Rīgas, lai varu tur tikt, kad pēkšņi man savajagas, tad visas citas pilsētas uzreiz atkrita! bez Rīgas es nevaru. un bez Siguldas ar ne. Gauja ir mana upe.
