Nezinu, vai to var saukt par svinēšanu, tāpēc teikšu, ka atzīmēšu. Man vispār patīk svētki un svinības, un 1. septembrī, kad apkārt asteres, matu lentes, mazi uzvalciņi un satraukums mirdzošās acīs, man tā vien niez nagi arī sajust to "lielā brīža" atmosfēru, tāpēc katru gadu nelielas izrīcības draugu lokā sanāk, lai gan ar skolu nevienam nav nekāda sakara. :) Varbūt tas tāpēc, ka jau kopš bērnības ģimenē pirmā skolas diena tika pozicionēta kā īpašāka diena par parastu septembra darbdienu. Ļoti priecājos, ka šī apziņa manī saglabājusies.