vins mani ir sapinajis tik loti ka vairak vairs nespeju iedomaties.vins ir duris sirdi tik dzili ka neviens un pietamvel apzinadamies cik loti man sap.darijis to speciali.bet es vienalga nespeju vinam neuzrakstit.nedoma par vinu un neuztraukties.vienmer atceros brizus.slepeni veroju vina profilu.interesejos caur citiem.par spiti visam ko nodarija esmu ka keerpitis kas neatkapjas....
Esi piekrāpta, un zini to, bet vienalga piedod to, jo nespēj bez viņa palikt!
Kaut zini, ka nekas nesanāks un tas nav Tavs cilvēks, vienalga nevari viņu pamest. Nemitīgi domās sēž, pirmais par ko iedomājies no rīta - viņš, pēdējais par ko domā aizmiegot - viņš. Apsēstība, traks var palikt!
Man tad bija kādi 16 gadi. Bija puisis, nedaudz vecāks par mani. Bija viņā samīlējusies. Un tiešām, draudzenes teica, ka esmu ar to puisi kā apsēsta. Nebija tāda sarunu tēma, kur nebūtu pieminējusi tā puiša vārdu. Uz visām iespējamām lietām tika uzrakstīts viņa vārds. Katru rītu skatījos uz viņa profila bildi, jo tā man bija laba dienas iesākšana. Tas tā, īsumā. :D Pirms šī puiša man iepriekš ir citi patikuši, bet ar tiem citiem apsēsta neesmu bijusi.
