Uzticība

100% uzticība ,manuprāt, nemaz nepastāv.Tas vienkārši nav iespējams,ka pilnīgi visu visu zini par cilvēku. Katram tomēr ir kas noklusēts ,kaut sīkums.

Un par otru cilvēku nekad nevari zināt 100%.

Es jau esmu teikusi, ka par tādām lietām nedomāju. Tas, ja es uzticos taču nenozīmē to,ka būs uzticams un tas, ja neuzticēšos, ka neuzticams.

Es pedeja laika esmu nakusi pie sledziena ,ka pilnigi visu zinat nevajag vienam par otru-mazliet ir jaatstaj "seklai"-jabut vienmer tadai mazliet noslepumainai atmosferai.Liekas ,ja pilnigi atveries sakuma ,tad nav tas romantikas vairak....Ka izlasita gramata! |-)

Mēs viens otram pilnībā uzticamies. Es laikam nosprāgtu no stresa, ja man būtu doma, ka viņš mani varētu krāpt! Protams, nav jau visi sīkumi jāizstāsta, mēs par bijušajiem nekādas detaļas nerunājam, arī neložņājam otra personīgajās lietās utt., bet nu tos es par noslēpumiem neuzskatu.

Jā, romantika vairs nav tā, kas bija. Kgan varbūt vaina ir citur, vnk ļoti nepatīk, ja es kko pajautāju un man rupji atbild, ko tu man piesienies..

Mums ir savstarpēja uzticība.Abi neciešam melus.Man no viņa nav ko slēpt un es jūtu,ka viņš no manis arī neko neslēpj.
Es nevarētu būt attiecībās ar cilvēku,kuram nespēju uzticēties vai kurš neuzticētos man.

Cinthia
Ja cilvēkam nav nekas slēpjams, tad nekad asi uz jautājumiem nereaģēs. Gan jau ir kas slēpjas- labāk paokšķerē nekā jautā.

Jā, mums ir pilnīga savstarpējā uzticība. Es neko neslēpju un viņš arī šķiet, ka nē. Ir lietas, par kurām nejautāju, piemēram, viņa bijušajām un vēl visādiem sīkumiem, bet vispārīgi mēs uzticamies viens otram. Man uzticēšanās cilvēkiem mēdz būt problēma, bet šajās attiecībās tai esmu tikusi pāri. :-)

Ja vienreiz pievils ,tad ar to uzticību būs kā būs. Man vairs tādas nav ,bet savas aizdomas ielieku kastē un cenšos aizņemt prātu ar citām domām. ;-)

Manuprāt. cilvēku nemaz nevar izzināt tā, lai viņš būtu "kā izlasīta grāmata". Vienmēr būs situācijas, kurās nezināsi otra reakciju, vienmēr būs tēmas, par kur;am nezināsi otra viedokli.. un tas ir tas interesantākais. :-)

Par atklātību un uzticēšanos - jā, esmu godīga un uzticos pilnībā. Viņš tāpat. Citādi es attiecības nemaz neveidotu, jo neredzu jēgu kaut ko slēpt, noklusēt un izlikties.

Es dazreiz nokluseju par kadas sominas vai apgerba patieso cenu, ja ir gadijies nopirkt ko dargaku! :-D

ne, mums nav pilniga uzticiba. piem, kur eju, bet redzu vina seja greizsirdibu.
es nedomaju par to, ka vins ko varetu slept utt, jo vnk prieks kam tik loti iecikleties uz attiecibam, ka beigas jau tajas sac problemas meklet. kas attiecas uz mani-medzu so to nokluset, bet tas ta, lai mierigak dzivojas :-D.
ja, labas attiecibas var pastavet bez pilnigas uzticibas. man liekas, ka pilniga atklatiba tiesi grauj attiecibas, jo, piemeram, viriti , iespejams, sapinatu fakts, ka vins ir 25. seksa partnersi, bijusi aborti, vai ari vins gulta ir galigi nejedzigs, ex bija labaks...nu tada zina atklasmes labak nokluset.

un vsp-pilniga uzticiba kadam ir mulkiga.