vientuļā māmiņa

es tev ieteiktu atrast kādas draudzenes, kurām arī ir mazuļi :)

piedalīties forumos, kur jaunās māmiņas satiekas :)

viss būs labi, saņemies :)

kadel tevs prom? berns bija gaidits?

Saņemies un nedari to, ko vēlāk nāksies nožēlot. Tieši tā- atrodi domubiedrus, lai nejustos vientuļi un tad arī Tu to uztversi kā izaicinājumu, nevis kā apgrūtinājumu.
Veiksmi un izturību Tev!!!

tev ir kāds, kas atbalsta? Māsa, vecāki, vecvecāki? Ja ir, tad varbūt pacieties vēl kādu laiku. Tici man, mazajam vēl ir tikai 3 mēneši.. bet kad nāks pusgads un gads, tu redzēsi, ka viņš ir itin jauks, paliks arī vieglāk viņu aprūpēt :)

bērniņš bija neplānots...

paldies par jaukajiem vārdiem, bet tā neticība sev dara savu...

Ludzu nedari to-lai cik gruti tagad un smagi- nekad to dzive velak nespesi sev piedot!Tici! (t)
Es loti labi saprotu tevi,noteikti esi jauna -ta vienveidiba ikdiena,bet tas mazais augs atri un katru menesiti naks klat kas jauns un loti interesants (l) !Atceries ,ka sievietes ir loti specigas-var visu!Ja izskiries par mazuliti ,tad sanemies!Noteikti vajag satikties ar citam jaunam maminam, apmainities domam,varbut viena otru var palaist kaut kur mazliet izskriet atguties...!Viss iespejams ,ka tev ari pecdzemdibu depresija!Turies!Visu kartigi apdoma ,pirms dari! |-)

neviens man neieskaidros, ka aborts ir sliktaks par negribetu bernu, ka sobrid tas bernins jutas... un berni to jut.


pacenties, ta tomer ir dziviba! tas nav auto, ko vari atdot atpakal,ja neapmierina ka brauc! pat dzivniekus nevajag ta vnk atdot, ja kas nepatik, kur nu vel savu miesu un asinis.

Mīļā meitene, vai esi griezusies sociālajā dienestā? Ja nē, noteikti to dari, izklāsti savu situāciju un es ceru,ka tapsi sadzirdēta. Bērna pasē tēvs ir ierakstīts? Tātad no viņa ppienākas alimenti. Un savējo,kas palīdz nav? Kas tieši Tev ir vajadzīgs? Varbūt drēbītes? ratiņi? calis.lv sadaļā labdarība reizēm mammas piedāvā par brīvu daudzas no nepieciešamajām lietām. Arī tas ir variants. Tas par to gādības jautājumu.
Par mīlestību-vai tad Tu nemīli mazo? Noteikti, ka mīli. Un tas,ka esi viena nenozīmē,ka mazais jutīsies nemīlēts-Tev ir visas iespējas lolot viņu, redzēt kā viņš aug.

Es neteikšu, ka ir zemiski atteikties no bērna, jo saprotu,ka tas ir ar domu, lai bērnam būtu labāka ģimene (kā cer katrs, kas savu bērnu atstāj citu rūpēs). Protams, arī Tev šķiet,ka jutīsies vieglāk, bet vai patiešām esi pārliecināta,ka jau nākamjā dienā vai pēc nedēļas/mēneša nenožēlosi izdarīto? Jo tad jau procedūras būs tiesiskas un atpakaļceļs būs ļoti grūts.
Ja nu vēlies parunāties, vari kādreiz uzrakstīt. [email protected]

Lena 19
Ja Tev atliek laika sēdēt cosmo.lv, noteikti sanāk laiks arī pasēdēt arī citos saitos, izmanto kaut vai iepazīšanos saitus, Tev vnk uz mirkli ir jāaizmirst, par to, ka dzīvē ir problēmas.
atrodi, kādu , kas Tev liek justies īpašai, skaistai, jautrai utt....tam nav obligāti jābūt vīrietim ( nav pat obligāti jātiekas), tās var būt arī citas meitenes, kas ir tam jau izgājušās cauri un varētu Tevi iedvesmot:)
Bērniņš ir Dieva dāvana, bet protams,būt mammai nemaz tik viegli nav:(, bet Tas ir labākais , kas ar Tevi ir noticis:)
un 2 jau ir ģimene, tā kā vnk saņemies, uzlādē spēkus..un esi vislabākā mamma savam mazulim:):):)

ir tāds portāls calis.lv, tur arī ir forums, parunā ar citām māmiņām, ejiet kopā pastaigāties, tā iegūsi atbalstu un draudzenes. Uzzināsi kā citas māmiņas tiek galā.
Nav viss tik melns kā izskatās, bērniņš tev ir svētība, lai arī varbūt tagad tā neliekas. Vai domā, ka jutīsies laimīga, kad viņu atdosi? Tas tev liks justies laimīgai? Vai esi pārliecināta, ka tu gadiem nemocīsies pašpārmetumos?
Varbūt esi patlaban daudz ko upurējusi - plānus, sapņus, mērķus, bet es ticu, ka tev ar laiku mainīsies prioritātes un iepriekšējās tev liksies mazāk svarīgas kā tas mazais cilvēciņš tev blakus.

Tieši tā, atrodi sev domubiedrus, nav tava situācija tik unikāla, ne pirmā ne pēdējā, kas audzina bērnu viena pati. Bet to, ka tu apsver iespēju viņu pamest, iedomājies, ja tava māte arī tevi pamestu, noliec sevi bērna vietā un sāc domāt ar galvu!

Ar to frāzi "vientuļā māmiņa" Tu sev uzliec tādu kā nevēlamu slogu Tas izklausās tik nejauki.
Ja man būtu bebītis un es audzinātu viena, es koncentrētos uz viņu. Ģērbtos līdzīgi ar mazo. Man auklējamais ir puika, viņam ir zilas drēbes, es arī ģērbjos ar zilām drēbēm. Man jau liekas,ka tik smuki izskatāmies, tas ir tik interesanti. Ja meitenīte, sapucē viņu violetās, dzeltenās, sarkanās drēbēs, arī Tu uzvelc kaut ko līdzīgā krāsā. Krāsu spēle tā atdzīvina dzīvi.
Un neaizmirsti,ka esi sieviete. Tu esi ne tikai mamma,bet sieviete un Tev ir labākais,kas vien Tev var būt-bebīts. :) Es arī gribētu. (l)

Tagad ir tik viegli runāt un mācīt, bet tad,kad ir depresija, tad jau negribas nevienu klausīt.
No kurienes Tu esi? Es kādreiz varu paauklēt Tavu bebīti uz pāris stundiņām. Es neprasīšu Tev samaksu par to. Tajā laikā Tu varēsi aizdoties ar kādu draudzeni uz kafejnīcu vai aizdoties uz salonu, veikaliem. Varam arī satikties un pašas aiziet uz kafejnīcu pasēdēt. Paņemšu līdzi kādu no saviem bebīšiem. :-)

Late, Tu gan esi jauka (l)
Ceru, ka jaunā māmiņa jūs visas sadzirdēs!

Late. ah, cik jauka Tu esi! ;-)
ceru, ka meiteni tas kaut mazliet uzmundrināja! :-)

Paldies,meitenes. Nav jau grūti palīdzēt meitenei,kura ir bēdīga, nav jau viegli audzināt vienai.Ja nu ar mani kādreiz tā notiek?
Gaidu ziņu no diskusijas autores. :-)

Late, Tu patiešam esi fantastiska! :-)
Gribētu aizņemties daļiņu no Tavas uzņēmības palīdzēt citiem :-)
Cerams, ka autore atsauksies...

man patiess prieks, ka ir vēl tādu cilvēku kā Late uz šīs pasaules :)

Bet tēmas autorei.. sākumā ir diezgan grūti, sevišķi, ja esi viena, bet, tici man, kad mazajam būs kaut kur 2 gadiņi - tas ir fantastiski... tajā laikā bērns ir tik interesants... tas ir kaut kas vārdiem neaprakstāms... tās emocijas, ko spēj sniegt mazs bērns... tas ir visu dzemdību mocību un pēcdzemdību depresiju vērts...

.. ļoti iespējams, ka Tev šobrīd ir pēcdzemdību depresija - parasti tā var piemeklēt kāda pusgada laikā no dzemdībām.. Tev vienkārši tam jātiek pāri... jāatrod kaut kas sev... jāpalutina sevi... jāaizbrauc uz laukiem.. kur tu vari būt harmonijā ar sevi un dabu... sēžot mājās pie datora - noteikti vieglāk nekļūs...

Nekad nevajag sevi tā šaustīt, tu neesi nekāda supersieviete, lai tev viss būtu jāizdara perfekti! Pa to atdošanu gan vairākas reizes padomā, paskaties, pavēro savu mazuli un sapratīsi cik ļoti viņš ir pārvērtis tavu dzīvi! Pavēro viņu smaidam un spēlējamies... Arī man ir bijuši smagi brīži un emocionāla spriedze, bet tieši mazais ir tas, kurš liek saņemties! Ja vēlies, vari man uzrakstīt - [email protected]
padalīšos savā pieredzē un tu sapratīsi, ka nemaz tik traki nav. :) Tev nav ar to jātiek galā vienai, bet jāizrunājas.

Jā, kad maziņš, tad jau daudz grūtāk. Daudzreiz jāceļas vairāk raud,bet kad būs gadiņš-sāks staigāt, raudāsi aiz priekiem. Un kad būs pusotrs gadiņš vai divi,tad sāks runāt teikumiem, vispār būs interesanti. Tik padomā, ko viņam varēsi iemācīt. Bezgala daudz. :-)

tev ir 19 gadu cik noprotu, pati nejuties gatava sai lomai un nav neviena, kas atbasta? bet ka jus materiala zina tiekat gala?
apsver visu kartigi un neklausies te meitenu nosodijumos vai salkanos tekstos.