Viņš ir vnk unikāls gadījums. Pēc visa viņā šī brīža izturēšanos sanākt, ka tā nav viņa problēma, bet tikai mana. Nauda viņam nav, līdz ar to kaut vai uz pusēm segt izdevumus viņš nevar. It kā pēc tam varot atdot, kad dabūšot. Vienīgais, ko viņš šobrīd var pateikt, ka tā ir mana vaina, ka tik vēlu to atklāju, un tā kā viņš jau iepriekš šadi mēģināts piečakarēt, tad domā, kad tgd es arī to speciāli daru. Lkm domā, ka gribu viņu atpakaļ. Kkāds iedomīgs gailis, viņš man tā jau sačakarējis nervus ir līdz tam, ka jūtu, ka vajadzētu psihologa palīdzība, bet vēl tgd neizturas normāli kā pieaudzis cilvēks. (e) Un atklāju to tik vēlu tpc, jo tas, ka MR nav, man nav nekāds jaunums, jo pie mazākā stresa vai pat vnk tāpat ļoti bieži iztrūkst kādu mēnesi. Vienīgi tas, ka tgd pēdējo ned ir rīta nelabumi, reiboņi, lika padomāt, ka kkas nav kārtībā...