es savos 20mit gados dzīvoju pie vecākiem, nestrādāju līdz ar to iztiku no apgādnieka zaudējuma pensijas, ko man piešķīra valsts. drēbes un apavus pirku gan pati, gan mamma. studēju- sevi veltīju mācībām, jo uzskatu, ka darbs nomāc mācības un to ir grūti savienot. ciešs mācības no kurām tajā brīdī nav jēgas un tā kā es mācos pa maksu- budžeta nav, nebiju un joprojām neesmu ar mieru strādāt un maksāt to milzu naudu un neiet uz lekcijām. ja maksāju, ņemu visu ko varu paņemt no studijām.
nejūtos kaut kādā veidā atpalikusi, ja joprojām dzīvoju ar mammu, jo apzinos, ka lai uzsāktu dzīvot atsevišķi jābūt stipram un finansiāli nodrošinātam.
esmu pieaugusi, bet ne tik ļoti lai dzīvotu atsevišķi. gribas, bet nevaru to atļauties.
787
