grāmatu citāti

Te es varētu sarakstīt garus palagus. Es vispār grāmatu neņemu rokā, ja man nav rakstāmais, ar ko izcelt spilgtākās autora domas.
Ne tuvu tie nebūs mīļākie, jo slinkums celties, bet tepat pie rokas mētājas Ļermontova "Mūsu laiku varonis" un izrakstīšu nedaudz no tā, kas man pasvītrots un licies interesants.

"Mēs atvadījāmies diezgan vēsi. Labais Maksims Maksimičs bija pārvērties tiepīgā, īgnā štābkapteinī. Un kādēļ? Tādēļ, ka Pečorins vai nu aiz izklaidības vai citiem iemesliem - sniedza viņam roku, kad šis gribēja tam mesties ap kaklu. Skumji noskatīties, ka jauneklis zaudē savas jaukākās cerības un sapņus, kad viņa acu priekšā izirst rožainais plīvurs caur kuru tas aplūkoja cilvēku darbus un domas, lai gan atliek vēl cerība, ka veco maldu vietā viņš atradīs jaunus, vēl ātrāk pārejošus, toties tīkamākus... Bet ko lai vietā rod Maksima Makskimiča gados? Neviļus sirds kļūst bezjūtīga un dvēsele nocietinās..."

"Atzīstos, esmu aizspriedumains pret visiem akliem, tizliem, kurliem, mēmiem, klibiem, kuprainiem un tā tālāk. Esmu novērojis, ka cilvēka ārienei aizvien ir kāds dīvains sakars ar viņa dvēseli: it kā. locekli zaudējot, arī dvēsele zaudētu kādu jutekli."

"Es pusdienoju pie viņām. Kņaziene mani uzlūko tik mīlīgi un no meitas neatiet ne soļa...slikti! Toties Vera manis dēļ greizsirdīga un kņazi; tādu labklājību, lūk, esmu sasniedzis! Ko gan visu sievietes nedara, lai sarūgtinātu savu sāncensi! Es atceros, reiz viena manī iemīlējās tikai tāpēc, ka es mīlēju citu. Nav nekā paradoksālāka par sievietes prātu: sievietēm grūti kaut ko iestāstīt, viņas jānoved tādā stāvoklī, lai pašas sevi pārliecinātu: pierādījumu kārtība, kādā viņas iznīcina savus aizspriedumus, visai oriģināla; lai izmācītos viņu dialektiku, mūsu smadzenēm jāapgāž visi skolā iekaltie loģikas likumi. Piemēram, parastais spriedums:
Šis cilvēks mani mīl, bet es esmu precējusies: tātad nedrīkstu viņu mīlēt!
Sievietes spriedums:
Es nedrīkstu viņu mīlēt, jo esmu precējusies, bet viņš mani mīl, tātad...
Seko daudzpunkti, jo saprāts te nekā nesaka, bet pa lielākai daļai runā mēle, acis un tām piebalso sirds, ja ir tāda.
Bet ja nu šīs piezīmes kādreiz nonāktu sievietes rokās? - Meli! - tā saniknota izsauksies.
Kopš tā laika, kamēr dzejnieki dzejo un sievietes tos lasa (par ko tām visdziļākā pateicība), viņas tik daudz dēvētas par enģeļiem, ka pašas savā sirds vientiesībā patiesi noticējušas šim komplimentam, piemirsdamas, ka tie paši dzejnieki par naudu Neronu cildināja kā pusdievu..."

"A savage place! As holy and enchanted
As e'er beneath a waning moon was haunted
By woman wailing for her demon lover."
"Kubla Khan" Samuel Taylor Coleridge


"I expected that the bourbon would taste like bad memories; instead it just tasted like good alcohol."
"The Gargoyle" Andrew Davidson

Šie ir tie, kas uzreiz ienāca prātā. Pirmo citātu gan atklāju Ficdžeralda Skaistajos un nolādētajos, kur tas bija ievietots kā tulkotāja piezīme.

Iraids: “Kas jūs esat?”
Kāds: “Vakarējais.”
Iraids: “Un kas jūs vakar bijāt?”
Kāds: “Varonis.”
Iraids: “Un šodien?”
Kāds: “Manis nav.”
M.Zīverts "Kāds, kura nav"

"Dzīvē tā īsti neko nevar nokavēt. Agrā jaunībā gribas sasniegt maksimumu, bet ar gadiem saproti, ka patiešām vajag pavisam nedaudz - tikai to,kas domāts tieši Tev. Visas sarakstītās grāmatas nekad neizlasīsi, tāpat kā neuzvilksi visas skaistākās kleitas un nenopelnīsi visu pasaules naudu.
Skaidrs, ka nevar nemīlēt to, ko mīli. Nedarīt to, kas jādara. Nepateikt vārdus, kas šķiet svarīgi. " Citāts no kāda žurnāla.

"Neveiksmes stipros dara vēl stiprākus. Diemžēl pret cilvēkiem jāspēlē spēle, kurā lietu patiesajai vērtībai ir tik maza nozīme. Uzvaru vai zaudējumu nosaka šķitums, abās pusēs tiek pierakstītas dažas nožēlojamas acis. Un tu piepeši atrodies šķietamas sakāves sasaistīts."

/Antuāns de Sent-Ekziperī "Nakts lidojums"/

manas mīļākās grāmatas :

“You can't stay in your corner of the Forest waiting for others to come to you. You have to go to them sometimes.”
― A.A. Milne, Winnie-the-Pooh

Rhett Butler: With enough courage, you can do without a reputation. / Gone with the wind

“Each of us has something within us which won't be denied, even if it makes us scream aloud to die. We are what we are, that's all. Like the old Celtic legend of the bird with the thorn in its breast, singing its heart out and dying. Because it has to, its self-knowledge can't affect or change the outcome, can it? Everyone singing his own little song, convinced it's the most wonderful song the world has ever heard. Don't you see? We create our own thorns, and never stop to count the cost. All we can do is suffer the pain, and tell ourselves it was well worth it.”
― Colleen McCullough, The Thorn Birds

"Viss, kas ir ap mums, nepārtraukti mainās. Katru dienu saule apspīd jaunu pasauli. To, ko mēs dēvējam par rutīnu, caurvij jauni piedāvājumi un iespējas. Diemžēl mēs neaptveram, ka katra diena ir citāda nekā iepriekšējā. Arī šodien mūs kaut kur gaida bagātība. Varbūt tas būs tikai viegls smaids, varbūt - liels atklājums. Tam nav nozīmes. Dzīvi veido gan lieli, gan mazi brīnumi. Ne jau pasaule ir garlaicīga, bet gan veids kādā mēs skatāmies uz to."
Paulu Koelju "Maktub"

"Vai tu esi iedomājies, ka kādam var pietrūkt tieši tik daudz mīlestības, cik tu nokautrējies viņam atklāt un paust pavisam ikdienišķā veidā? Nekas uz Zemes cilvēkam nav paturams. Tikai savas vientulības apziņa ir vienīgais paliekošais visā mainīgajā. Trausli kopābūšanas mirkļi pret laika nežēlīgiem sitieniem. Pulkstenis ir nepielūdzams. Tas, pārņēmis vadību, par katru sava pulsa sitienu pedantiski saīsina man atvēlēto ceļa sprīdi nepielūdzamā vienaldzībā.
Viss, kas ar tevi dzīvē notiek, tev šķiet normāls līdz brīdim, kad iegūsti pavisam atšķirīgu pieredzi. Nav nekā briesmīgāka šai dzīvē par bez mīlestības vadītu mūžu. Kā tev iemācīties parādīt savu mīlestību, ja tu pats nekad neesi mīlēts? Vai tev, kurš nekad netiki samīļots, liksies dabiski samīļot kādu citu? Visticamāk, tu jutīsies neveikli un tev būs kauns to darīt. Bet kādam tā visa tik ļoti pietrūks...
Būt par tuvinieku. Justies vajadzīgam, nepieciešamam un pieņemtam. Būt kā dāvanai ? allaž labai un gaidītai. Atdūries pret pretenzijām, sašķīst prieks, nodziest vēlme un nocietinās dvēsele. Mīlestība ir brīvas gribas akts. Nav iespējams mīlēt to, kas šo mīlestību pieprasa. Ja ar labvēlību neapmainās, ja ar aizdomu pilnu skatienu uzmana viens otru, tad kur te lai patveras prieks? Vai kāds ir ideāls, ka būtu pelnījis ideālu?
Pacelt roku, lai noglāstītu, izstiept plaukstas, lai apmīļotu, piekļaut sev, lai mierinātu. Tikai ar tuviniekiem cilvēks nejūtas vientuļš. Tikai tas, kurš tiek pieņemts, jūtas par sevi drošs. Un viņam ir svarīgi, lai kāds to apliecinātu. Nekādi pasaules labumi nespēs aizstāt ikdienišķu maigumu..."
Gunta Kraulere no eseju krājuma "Uz degoša tilta"

"Tas ir viegli - būt nepieejamam. Atliek vien novērsties no citiem - un vairs nebūs jācieš. Mēs vairs nepakļausim sevi mīlestības, vilšanās un sabrukušu sapņu riskam. Tas ir viegli - būt nepieejamam. Mums vairs nebūs jāuztraucas, ka esam aizmirsuši kādam piezvanīt, mums vairs nebūs jādomā par cilvēkiem, kas mums lūdz palīdzību un mierinājumu. Tas ir viegli - būt nepieejamam. Atliek vien izlikties, ka dzīvojam ziloņkaula tornī, un mēs vairs nekad nenobirdināsim ne asaru. Atliek vien nodzīvot dzīvi, droši spēlējot savu lomu. Tas ir viegli - būt nepieejamam. Atliek vien palaist vējā visu, kas dzīvē ir labs."

Paulu Koelju "Maktub"

Šis gan nav ne no vienas grāmatas, kaut kad sen atradu interneta plašumos un man ļoti iepatikās:
"mēs raudam. mēs smejamies. mēs smaidām. mēs melojam...
es atnāku. un neviena vairs nav. bet bija sarunāts...
tu gaidīji... bet 2 minūtes par maz...
es nokavēju. laikam sastrēgumos stāvēju...
mēs nezinājām. un negribējām zināt. varbūt mācējām tēlot pārāk labi. varbūt bijām pārāk patiesi...
ir jāmācās redzēt. un noticēt. arī citiem...
ir jāmācās klausīties. un arī neklusēt jāmācās...
ir jābūt, jālēkā pa peļķēm, jādzied pilsētas centrā un jāpaņem dārgākais taksis līdz mājām. nav jāžēlo ne laiks, ne nauda. un arī sevi nav jāžēlo...
padomāsim par savu tuvāko, un izraksim bedri ne tikai viņam, bet arī sev. lai tuvākajam nav jārok...
izsapņosim savus sapņus ikdienā. uzcelsim sapņu māju, pilsētu, valsti. no smiltīm, tādu mazu, lai pietiek tikai pašiem. un iesim ciemos viens pie otra. bez aicināšanas un pieteikšanās...
nāksi?"

Most things, even the greatest movements on earth, have their beginnings in something small. An earthquake thats shatters a city might begin with a tremor, a tremble, a breath. Music begins with a vibration. /L.Oliver "Delirium"/

Man mājās ir vesela citātu klade..Visu izlasīto nevaru atcerēties,bet ir šis tas,kas ir aizķēries.

Neskaud,tu nezini citu cilvēku problēmas.
Dievs nav teicis,ka dzīve būs viegla,viņš apsolīja,ka tā būs tā vērta.
Ir normāli dusmoties uz dievu,viņš sapratīs.
Viss var mainīties acumirklī,bet neuztraucies,Dievs no tevis nenolaiž acu ne mirkli.

"Ja kaut ko saprot un zina, tad vienmēr var aizkavēt. Bet kā var pasargāt no tā, ko nav iespējams izskaidrot?"

"Ja tagad varētu piecelties un aiziet. Aiziet, atbrīvoties no visa. Bet viņš zināja, ka nespēj. Ir mēģinājis daudzkārt, gājis projām un no jauna atgrizies."

"Aizgājis mūžs, aizgājusi dzīve. Vilšanās sajūta parasti snauda sirds dziļumos un ikdienā netraucēja. Bet dažreiz vajadzēja notikt kādam niekam, kas sauca atmiņā pagātni, un daudz kas uzreiz atdzīvojās. Par katru prieka brīdi sūri jāsamaksā..."

"Nekas nav briesmīgāks par apziņu, ka jāpieņem žēlsirdības dāvana no sava ienaidnieka."

"Aiziet diena, vēl viena un vēl. Tā bez gala. Un nav ne īsti grūti, ne īsti viegli..."


Regīna Ezera "Viņas bija trīs"

Man ļoti patīk atziņas no grāmatas "Mazais Princis"

"Cilvēkiem vairs nav laika neko iepazīt. Viņi nopērk pie tirgotāja jau visu gatavu. Bet, tā kā nav tirgotāju, kas pārdotu draugus, tad cilvēkiem vairs nav draugu."

"Viņš varēja apslēpt plikgalvību, bet nevarēja ataudzēt matus, viņš varēja nenēsāt spieķi, bet nevarēja neklibot, viņš varēja nerunāt par to, kas viņam sāpēja, bet nejaudāja nedomāt- viņš nespēja pārkāpt pats savai ēnai, kā to nevar neviens no mums"
(R.Ezera "Zemdegas")

diskusijas iespaidā parakos pa atsauksmēm u. taml. Gribējo atrast kādu labu grāmatu..un šķiet atradu jāa.

Anna Gavalda/ Es viņu mīlēju
šeit ir citāts, garš- tāpēc ar linku http://www.signis.lv/es_vinu_mileju/

hmm tagad pati nesaprotu, ir tas no gramatās vai nē? :D bet tāpat gribu.

Meitenēm to vajadzētu skolā mācīt.

You don’t owe prettiness to anyone. Not to your boyfriend/spouse/partner, not to your co-workers, especially not to random men on the street. You don’t owe it to your mother, you don’t owe it to your children, you don’t owe it to civilization in general. Prettiness is not a rent you pay for occupying a space marked ‘female’.
Diana Vreeland

Kad es rakstiiju graamatu "Francuuzietes nekluust resnas",patureeju praataa divas eesanas tradiiciju zinaa atskiriigas pasaules:francu un amerikaanu-"Francuuzietes visos gadalaikos"-Mireija Giljaano.

"GOMERS DON'T DIE.
GOMERS GO TO GROUND
AT A CARDIAC ARREST, THE FIRST PROCEDURE IS TO TAKE YOUR OWN PULSE.
THE PATIENT IS THE ONE WITH THE DISEASE.
PLACEMENT COMES FIRST.
THERE IS NO BODY CAVITY THAT CANNOT BE REACHED WITH A #14G NEEDLE AND A GOOD STRONG ARM.
AGE + BUN = LASIX DOSE.
THEY CAN ALWAYS HURT YOU MORE.
THE ONLY GOOD ADMISSION IS A DEAD ADMISSION.
IF YOU DON'T TAKE A TEMPERATURE, YOU CAN'T FIND A FEVER.
SHOW ME A BMS (Best Medical Student, a student at the Best Medical School) WHO ONLY TRIPLES MY WORK AND I WILL KISS HIS FEET.
IF THE RADIOLOGY RESIDENT AND THE MEDICAL STUDENT BOTH SEE A LESION ON THE CHEST X-RAY, THERE CAN BE NO LESION THERE.
THE DELIVERY OF GOOD MEDICAL CARE IS TO DO AS MUCH NOTHING AS POSSIBLE."
Semuel Shem "The house of God"