grāmatu citāti

Man šis te patīk!

"Bet bernin! Visa milestiba tacu ir blediba. Brinumaina mates dabas blediba. Paskaties uz so
plumju koku. Tas ari paslaik manas. Izliekas skaistaks, neka velak ir. Butu nejedzigi, ja milestibai butu kads sakars ar patiesibu."
E.M.Remarks "Tris draugi"

mmmmm beidzot tiešām lieliska diskusija!!!!

Pārņēma skaudība gandrīz,ka pati neiedomājos atklāt to, jo esmu rūdīs grāmatu tārps, literārā pasaule ir mana paradīze....citātus izrakstu sen, super,ka varam dalīties un izrādās,tik daudzas meitenes lasa un novērtē grāmatas!
:)
Acīs iekrita tik daudzi citāti,kas dzīvojās arī manās kladēs, kaut vai tie paša Remarka, grēks nenorakstīt..
...teikumi ,kas liek domāt, sajust,izprast un iedziļināties, kas pārvērš pasauli - dārgumi,zelta esence un reizēm,domāju piekritīsiet - viens tāds teikums vai rindkopa atsver simties tukšu lapas pušu..

Tā, pamēģināšu es arī iemest vismaz 2 savus dārgumus,ja paveiksies tagad ko atrast,jo esmu prom no mājām un pieraksti nav līdzi, bet padalīties,saprotams,gribās....

"Tikumiskas parunas apbrīnojami noder tais gadījumos, kad paši maz ko varam izdomāt sev par attaisnojumu." / A.Puškins "Putenis"/

"Vienatne, brīvība un lasīšana agri attīsta viņās jūtas un kaislības, kādas nav pazīstamas mūsu izklaidīgajām daiļavām." / A.Puškins "Jaunkundze zemniece"/

http://khongthe.com/wallpapers/nature/pretty-pink-roses-69620.jpg


virtuālie ziedi diskusijas autorei!

Zinu daudz citatu, tikai bez situacijas konteksta gruti atcereties. Visgaisakaja atmina protams ir citati no nesen lasitajam gramatam.

Jane Austen 'Pride and Prejudice'
“It is a truth universally acknowledged, that a single man in possession of a good fortune, must be in want of a wife.”

“I have not the pleasure of understanding you.”

Oscar Wilde 'The Picture of Dorian Grey'
“Nowadays people know the price of everything and the value of nothing.”

“Never trust a woman who wears mauve, whatever her age may be, or a woman over thirty-five who is fond of pink ribbons.”

“Women try their luck; men risk theirs.”

“Every effect that one produces gives one an enemy. To be popular one must be a mediocrity.”

Uz kraujas rudzu laukā.


"Man ir kāda ideja. Vai tu negribētu doties prom no šejienes, kur deguns rāda? Man ir tāda ideja. Es pazīstu vienu čali Grīničvilidžā, mē varam no viņa aizņemties mašīnu. Viņš mācījās mūsu skolā un vēl līdz šim parādā man 10 zaļos. Zini, ko mēs varam izdarīt? Braukt jau no paša rīta uz Masačūsetsu un Vermontu, apbraukāt turieni un visu apskatīt. Tur ir traki skaisti. Goda vārds! - Jo vairāk es turpināju, jo vairāķ iekarsu, pat pārliecos pāri galdam un satvēru Sallijas roku. Tāds sasodīts stulbenis es biju.

Mums vēl bezgala daudz laika tam visam - kad tas būs iespējams. Būs bezgala daudz pasakainu vietu uz kurieni doties. Tagad tu vēl...

Nekas vairs nebūs tā kā tagad. Bet tu jau nesaproti, ko es runāju."



„Zini, es iedomājos, ka visi mazi bērni rotaļājas rudzu laukā. Tūkstošiem mazu bērnu, un tuvumā nav neviena cilvēka – neviena pieauguša, tikai es. Un es esmu tādas stāvas, stāvas kraujas malā. Un man jānotver ikviens, kas grasās krist lejā, – saproti, viņi draiskojas un neskatās, uz kurieni skrien, un tad man jāpiesteidzas klāt un jāpasargā viņi, lai nenokrīt lejā no kraujas. Tas ir viss mans darbs. Es esmu sargātājs rudzu laukā. Tas ir dumji, bet tas ir vienīgais, ko man patiešām gribētos darīt.”




" Vienalga kādu darbu, lai tikai neviens mani nepazīst un es nevienu nepazīstu. Vēl izdomāju, ko darīt, - izlikšos par kurlmēmu. Tad man vairs nevajadzēs ielaisties visādās sasodītās muļķīgās sarunās."

"Spožums balstās uz tumsu."

Kāda ir šī teikuma interpretācija jūsuprāt?

Ir reti citāti, kurus kaut kur pierakstu, padalīšos ar šiem retajiem. Man patīk citāti par cilvēka esību, eksistenciālismu, tāpēc no malas varētu šķist padrūmi.

-Neesam mēs, cilvēki, paredzēti, lai aizpildītu viens otra vietu. Kad kāds no mums aiziet, vietiņa paliek tukša, un tikai ar laiku, ar katru minūti tā velkas sīkāka, līdz tukšums aizdzīst. Taciņa, pa kuru tu staigāji tūkstošiem dienu turp un atpakaļ, taciņa, pa kuru notika tikai jūsu satiksme, aizaug, un nav jēgas pa to vairs iet vientuļās naktīs, skumju un izmisuma brīžos, meklēt soļus, jo taciņa izbeidzas, nekur tā neved, neviens pa to nenāks pretī, nenesīs gaismu, gaisma ir ielikta lukturītī un deg tev neaizsniedzamā attālumā. /I. Žolude "Mierinājums Ādama kokam"/

-Manas autortehnikas ir interesantas, bet tomēr par maz tajās ģēnija. Bet, ja es nebūtu gleznojis, lipinājis, konstruējis, viņi mani varētu norakstīt jau daudzus gadus, pirms tas patiesībā notika. Un labi vien ir, ka tas notika. Dīvaini, kā cilvēki, kas mums blakus, gatavi stimulēt mūsu eksistenci tikai sev par prieku, bet tas, ka es pats biju iekšēji sadedzis un sabrucis, tas nevienu neinteresēja. /I. Žolude "Mierinājums Ādama kokam"/

-"Atceries? Mēs bijām ļoti jauni, mums likās, ka mīlestības pietiks visam mūžam. Nāks jaunas, cita pēc citas, piekrautas kā preču vagoni. Dzirkstīs kā strūklakas, un mums nekad neslāps. Bet tagad kā vēja aprauti sēžam un saprotam - tilts savieno divus krastus, bet starp mums ir kas vairāk par upi." /A. Manfelde "Adata"/

- "Viņām visām vajag tikai manu naudu," viņš šķendējas, pavisam piemirsis, ka faktiski nauda jau nemaz nav viņa, bet tēva. Taču tas nav būtiski. Būtiski ir tas, ka viņš nudien ir noguris no tām meiču kaudzēm, kas līp ap viņu. Un lielākā daļa patiešām ir tikai zeltraces-izmantotājas, vairākkārt lietota manta, kas meklē savu cenu un saimnieku.
O nē, es neienīstu sievietes, bet viņam ir talants - izrakt tieši tādas, kas, mājas nākot, noteikti paskrubināsies gar gleznām, lai redzētu, vai tās ir īstas. Es viņam vairākkārt esmu teikusi, ka nevajag burzīties pa pašu vidu - tur meklē tie, kas meklējas. Ja gribi atrast ko tīru, skaties pa malām. Bet viņš nedzird - vēlme būt gailim čupas augšgalā ir tik liela, ka nevar šo dabūt nost no tiem sūdiem ne sitamu. /D. Rukšāne "Ķīpsalas putni"/

Hei, meitenes, jūs lasot grāmatas pierakstāt citātus jeb kā citādi fiksējat?
Es bieži noslinkoju,bet gribas tā darīt.
Starp citu, Laimas Muktupāvelas grāmatā par Emīliju Benjamiņu ir virkne spožu domugraudu, tos gan es daudz esmu pierakstījusi.

Tagad jūtu līdzi Hitklifa un Katrīnas kaislībām - ļoti patika šodien izlasītais citāts.
"Kad esi nolīdzinājusi līdz ar zemi manu pili, tad nedomā uzcelt tās vietā būdu un pašapmierināti tīksmināties par savu labdarību, piedāvādama man to par mājokli."
E. Bronte "Kalnu Aukas"

Skaidrs, jau rīt pat es eju pirkt Kalnu Aukas.

Burviga diskusija:)

Hei, meitenes, jūs lasot grāmatas pierakstāt citātus jeb kā citādi fiksējat?

Censos atcereties citata jegu, tad velak var atcereties citatu vairak vai mazak vards varda, pec kada laika interneta milu palasit izslasitas gramatas citatus, ta vel vairak nostiprinas atmina. Sava veida atminas trenins sanak. :)

Jau otro nedēļu no galvas neiziet šis Nīčes citāts :

"Ar cilvēku ir tāpat kā ar koku. Jo vairāk viņš tiecas augšup, jo spēcīgāk tā saknes tiecas atpakaļ zemē, atpakaļ tumsā, dzīlēs - ļaunajā".

Libra, lielisks citāts. "Kalnu aukas" reiz paņēmu no bibliotēkas, bet tā arī neizlasīju.

Lancaster
Kapec zeme nozime launumu?

"Spožums balstās uz tumsu."

Kāda ir šī teikuma interpretācija jūsuprāt?

Energydrink, es to izprotu tiešā saistībā ar manis ievietoto Nīčes citātu

Morgan le Fay,

jo dziļāk zemē, jo tuvāk peklei ;)

jo dziļāk zemē, jo tuvāk peklei

Skaidrs. Zemes dziles man nesaistas ar elli/pekli tapec nesapratu.

„Vai tu zini, kāpēc cilvēki tik labi jūtas viens otra skavās?”
(..)
„Visu savu mūžu viņi krīt. Krīt un krīt. Un viņi apstājas, kad ir viens otru apskāvuši. Tad viņi pārstāj krist.”

/J. Ivanauskaite "Ragana un lietus"/

Man ļoti spilgts likās citāts no V.Freimanes grāmatas "Ardievu, Atlantīda". Daudz ko pasaka par sabiedrību.
"Gaužām plāns daudziem izrādijās civilizācijas slānis. Tikai tāda glazūra vien, bet zem tās- zemiski instinkti, kurus vairs nesavaldīja ne likums, ne audzināšana, kultūra, tradīcijas, reliģija. Skaidri redzēju kā negaidīti iegūtā vara pazemot, lemt cilvēka likteni, pat viņu dzīvību vai nāvi, reibināja līdzšinējos sīkos cilvēciņus. Tā man bija mācību stunda sociālajā psiholoģijā".

"Mīli savu ceļu. Nekam citam nav jēgas."
"Tā ir jaunība, kas pati sev nosprauž robežas un nejautā, vai ķermenis spēs tās izturēt. Un ķermenis spēj."
(P.Koelju "Veronika grib mirt")
"Tēvs paņēma meitu pie rokas un aizdeda uz lielo istabu. Istabā bija vecs, liels vectēva pulkstenis, kas bija apstājies pirms daudziem gadiem un vairs nebija salabojams."Pasaulē nav nekā tāda, kas būtu pilnīgi aplams, meit," sacīja tēvs, skatoties uz pulksteni. "Pat apstāies pulksenis divreiz dienā rāda pareizu laiku."
(P.Koelju "Zahir")
"Kādā fotogrāfijā es stāvu pie sava jaunā saliekamā velosipēda. Es dodos braukt ar divriteni. Tas bija vienīgais plāns. No rīta pamodies, es toreiz domāju: "Ritenis". Viena doma. Tagad es pamostos, un man ir daudz domu. Noteikti vairāk nekā piecas. Tas ir tik nogurdinoši."
(Ērlens Lū "Naivi.Super")
"Droši vien ir daudz tādu cilvēku, uz kuriem es visu savu mūžu esmu skatījies, bet nekad neesmu tos redzējis."
(Dž. Steinbeks "Mūsu rūpju ziema")