Sveiki!
Sākšu ar to, ka pati nespēju noticēt,ka esmu nokļuvusi šādā situācijā. Nesākšu klāstīt kas un kā ir noticis, vienīgais, ko vēlos ir padoms. (t)
Tātad ko darīt, ja tev ir tādā sajūta, ka visa dzīve gluži kā smiltis brirst cauri tavām rokām? Kur lai atrodu spēku un drosmi atkal nostāties uz kājām un cīnīties par savu nākotni? Vienmēr esmu bijusi stipra un cīnījusies par to,ko vēlos, bet tagad vienīgais,kas man neļauj galīgi iekrist bedrē, ir mana apbrīnojami mīļā mamma, kura, kā vien spēj, mani cenšās atbalstīt. Kā lai atgūstu sevī to spēku, kurš palīdzēja man sisties dzīvē uz priekšu? :%27-(
101
