jūsu attiecības ar tēviem

2329

Reģ: 25.02.2011

Kādas ir jūsu attiecības ar tēviem?Es vairs nevaru tās izturēt!!!

Manas vnk nekādas-dzīvojam vēl kopā,bet izturamies gluži kā tādi svešinieki,bez maz-chau,chau un viss!Nevaru sadzīvot ar viņa raksturu,tas ir vnk šausmīgs - kad kaut ko saka,jāpiedomā,lai visu pateiktu kā viņam patīk,ja nē,apvainojas kā tāda dāma un var dienām,mēnešiem un vēl ilgāk nerunāt,bet savu vainu neatzīs,jo nostādīs,ka es/vai kāds cits no ģimenes ir vainīgs.Mājās visam jāstāv un jābūt kā viņš tikai uzskata,ja nē-visu pārkārto pa savam un saka,ka mēs nekārtībā dzīvojam.Par sevi neko nestāsta,tikai mums visiem mājās prasa,ko dara,kur iet,kas zvana utt.Bieži vien bļaustās,kaut ko ar visiem konfliktē...brr!!! (s) Tāpēc bieži ir laime,ka viņam jābraukā uz citu pilsētu darba darīšanās!Bieži vien jau visas "samazgas" tiek tieši mammai,par ko visvairāk žēl...

Kā ir jums ar jūsu tēviem?

20.07.2011 23:36 |

laashux_26958

Reģ: 29.01.2009

Ar tēvu kopš mazotnes nedzīvojam kopā, viņam ir jauna ģimene...kaut eju ciemos,neuzskatu viņu par tēvu...ne viņš morāli..ne finansiāli atbalstijis.

Uzskatu viņu tīri tikai par Spermas donoru.. 8-)

21.07.2011 00:24 |

Krītiņš Saujiņā

2739

Reģ: 25.02.2009

esmu satikusi apaļas 0 reizes dzīvē, bet ar opi attiecības nav labas, bet tuvas. (visu mūžu dzīvoju pie viņa)

21.07.2011 00:26 |

Kumeliņš

1550

Reģ: 29.03.2010

Kopš dzīvoju citur, attiecības ir uzlabojušās. Man arī bija tā, ka nevarēju pat paciest viņa klātbūtni. Uzskatu, ka savā ziņā viņš man ir sagandējis dzīvi, jo bērnībā viņš mani ir ļoti ietekmējis ar savu domāšanas veidu, kas nav pārāk labs. Visu bērnību, pusaudža gadus un arī tagad cenšos rīkoties un dzīvot savādāk, lai tā programma vienkārši nedarbotos. Ar savu domāšanas veidu viņš ir arī nodarījis ļaunumu pats sev. Man viņa reizē ir žēl, jo sirdī viņš ir ļoti labs cilvēks, tikai ģimene, no kuras viņš ir nācis, neizturējās pret viņu labi. Man pašai liekas, ka nesu viņa karmu. Katrā ziņā, esmu piedevusi viņam un viņa ģimenei.

21.07.2011 00:28 |

biziy

646

Reģ: 05.03.2011

Kā mamma visu laiku saka un aprbrīno,ka Tetim vnm esmu bijusi vismilaka, vislabak no pasas dzimsanas. vnm visur lidz tiku vazata vinam, lielaka lutekle. Teta meita (l) Tetis mans viriesa etalons :-)

21.07.2011 00:29 |

Krītiņš Saujiņā

2739

Reģ: 25.02.2009

Fuck :D ar opi attiecības nav tuvas, bet labas! tā gribēju teikt :D

21.07.2011 00:29 |

par... par...

2643

Reģ: 06.01.2011

tagad sēžot un lasot ko raksta citas meitenes sapratu, ka es ar savu tēti varu lepoties, ka viņš man bija un vienmēr paliks labākais un mīļākais... (l)

21.07.2011 00:33 |

Nikolette

1867

Reģ: 14.07.2011

Nekā man nav ar tēvu. Reizi mēnesī piezvana, reizi gadā satieku. Attiecības pilnīgi neitrālas. Ir bijuši periodi, kad nesatiekamies un nerunājam pat 3 gadus.

21.07.2011 00:48 |

paulinna

1441

Reģ: 09.04.2011

man ir līdzīga situācija, _Andreta_, liekas, ka mūsu tēvi ir kopijas :D ir jau tā, ka maz runājam, bet ja godīgi, es ļoti lielu katastrofu tur neredzu, jo man ir lieliskas attiecības ar mammu :)

21.07.2011 00:49 |

mdiana

1224

Reģ: 11.05.2010

es tā apskaužu tās meitenes, kurām vismaz ir iespēja pabūt kopā ar savu tēvu un pazīt to (ja attiecības ir labas un vīrietis nav kretīns), jo man šādas iespējas kopš 2 gadu vecuma nav.. :-(

21.07.2011 00:51 |

piparene

10290

Reģ: 29.01.2009

attiecības???? tādu nav.
viņš ir dzērājs vispārākajā pakāpē...
satieku viņu dažas reizes gadā, kad ieejam pie viņa ar māsu pieklājības pēc pārmīt dažus teikumus.

21.07.2011 00:54 |

linchuks

197

Reģ: 29.01.2009

Mamma ar teti izskiras kad man bija 10 gadi. Sazinajos ar vinju lidz kad man bija kaut kadi 14 laikam! Un tagad man ir jau 21, nekadu attiecibu man ar vinju nav jau 7 gadus!
Toties esmu pamanijusi, ka ar citu teviem man ir labas attiecibas, un vienalga 60 gadi vai 40, kaut kas viniem maani patik :-D

21.07.2011 00:54 |

aa1

3431

Reģ: 19.08.2009

biju tēta meita, ļoti mani lutināja. arī es viņu mīlēju, jo viņs mani saprata un atbalstīja. taču viņam bija rakstura īpašības, kas man nav pieņemamas, piemēram, melošana. principā, pameta viņš pirms 4 gadiem, aizgāja pie mīļākās, līdz ar to arī kontakts zudis un es viņu arī nevēlos redzēt. cenšos atmiņā paturēt to labo, ka bērnībā viņš mani lutināja un audzināja, priecājos par to, ka vismaz zinu, ko nozīmē, ka ir tēvs!

21.07.2011 01:00 |

Lou1

2304

Reģ: 06.12.2009

Ar tēvu man vienmēr ir interesanti runāt un diskutēt par dažādām lietām. Arī hobiji mums sakrīt - šad un tad kaut kur braucam tikai divatā, vai arī es un viņa draugi. :-D Vīriešu kompānijā man ir interesantāk. Bērnībā viņam bija brīvāks dienas režīms nekā mātei un bija iespēja ņemt mani līdzi, tādēļ bērnībā tēvu redzēju daudz biežāk nekā māti, jo braucu viņam līdzi uz darbu. Tagad mums ir kopīgas intereses filmās, mākslā. Runājam par politiku un pirms vēlēšanām vienojamies par ko abi vēlēsim. :-D Nezinu, kopumā attiecības ļoti labas, protams, mēdzam strīdēties, bet tas galvenokārt tādēļ, ka esam ļoti līdzīgi, apvainojamies par vienu un to pašu un neesam gatavi piekāpties dažās situācijās.

21.07.2011 01:00 |

Austra1

112

Reģ: 08.11.2009

oo jā, arī mans tēvs ir viens no kaitinošākajiem cilvēkiem pasaulē ar tādu raksturu,ka bail ! tik stresains, nepacietīgs un valdonīgs cilvēks .. itkā mīļš un gādīgs, un rūpējās vnm, bet pa savam - nekad mums nav bijušas mīļās attiecības, labas, bet ne mīļas.
ar viņu es visbiežāk strīdos no visiem cilvēkiem, un citreiz liekas, ka ienīstu viņu-tieši pēc strīda. cilvēks ar divām pusēm , ļoti sabiedrisks, vnm uzmaniibas centrā, jautrs, foršs, bet no otras .. uj ujj ujj...
grūti , ļoti ! viennozīmīgi, manam bērnam tāds tēvs nebūs, lai ari nesaku,ka manējais ir slikts ;)

21.07.2011 04:09 |

Salvatore

668

Reģ: 17.06.2009

Krītiņš sasmīdināja :D:D:D

21.07.2011 04:21 |

kari

5087

Reģ: 01.03.2009

Ir tikai dazi momenti, ko atceros no bernibas. Ja dzive butu savada sakartojusies, mes buutu loti tuvi, to es taa nojaushu, cik tikaam manos tiines gados pakomuniceejushi. Mes ar mammu aizgajam, kad man bija kadi 10. Arii vinja vienmeer saka, ka teetis bija labs cilveeks, ar labu sirdi, tikai vinjam piemita vaajiiba, ko neuzveikt.
Dienu pec manas 18 dzimsanas dienas tetis nomira. Ka pa miglu atceros, kaa aizgutnem raudaju kaut kur slimnicas gaitenos pec apciemojumiem, kad vins jau acimredzami izdila un vairs nespeja parunat, tikai skatijas ar acim, kas rauj sirdi ara, ar skatienu, kas kliedza `piedod, meitinj, ka nebiju savadaks`.
Par neizteikto, par laiku, kas zudis, par to, ka vareeja buut citaadi.

21.07.2011 04:21 |

Lady Tiffany

1376

Reģ: 22.09.2009

_Andreta_ pilnigi precizi aprakstiji manu dzivi.Nu vards ,varda :-D
Sakuma padomaju, ka varbut mans bralis te foruma raksta :-D :-D :-D

21.07.2011 04:25 |

KAĶIS

5119

Reģ: 29.01.2009

skumji, ka tik daudzam nav paveicies ar teviem. bet tiesam... kas vainas viriesiem, reizem jadoma! :(

man ar tevu neitralas attiecibas, vecaki nav skirusies, bet nu nekada liela mila sen jau vairs nav. un vins ari tads..savads cilveks, kadu laiku vispar nerunaju ar vinu :D tagad ta neitrali kko aprunajamies. berniba bija daudz siltakas attiecibas, daudz kur veda mani, pavadija ar mani laiku.

21.07.2011 04:26 |

diena

1632

Reģ: 26.04.2010

Man ir lielisks tētis un lieliskas attiecības ar viņu :-) , ir par ko parunāt,varu stāstīt visu,kas uz sirds,viņš ir lielisks klausītājs,ir kopīgas intereses.Tētis ir tas,kas iedrošina, uzmundrina un reizēm pabīda uz lietām,kuras pašai nebūtu drosme izdarīt.Viņam ir tikai 1 slikta īpašība,tādēļ viņš ir tāds kā paraugs.Patiesībā,ar viņu man ir vislabākās attiecības ģimenē.Arī vizuāli esmu tēva meita.

21.07.2011 04:29 |

BeatOfLife

1223

Reģ: 23.04.2010

man ar tēvu vienmēr ir bijušas foršas, ideālas attiecības...varbūt tas tāpēc, ka esmu visjaunākā ģimenē, 4.bērns, ilgi gaidītā meitiņa (l) (l) (l) viņš vienmēr mani aizstāvēs, pat, ja dēļ manīm viņam nāksies strīdēties ar mammu (l)

21.07.2011 04:34 |