Sveikas, meitenes!
Te būs kārtējais bēdu pilnais stāsts un lūgums pēc padoma.
Tātad... Esmu attiecībās ar puisi gandrīz 2 gadus, un nu ir pienācis tas brīdis, kad es saprotu, ka tas nav tas, ko meklēju. Puisis pats par sevi ir ļoti, ļoti labs cilvēks- tāds, par kādu kādreiz sapņoju, bet tagad saprotu, ka tas nav man. Mēs abi saprotamies ļoti labi, nestrīdamies, viņš man neko nav nodarījis pāri, ļoti mīl mani, rūpējas, palīdz, kā vien var utt. Bet ir sajūta, ka man viņš ir jālaiž vaļā. Nemīlu viņu tā, kā viņš mani, tā, kā viņš būtu pelnījis. Nekad neesmu viņam atzinusies mīlēstībā, jo vienkārši to nejūtu. Un tas, kas man liek palikt kopā, ir žēlums un neapšaubāmi pieradums un pieķeršanās.
Kā lai aiziet? Jau doma vien par to, ka man nāksies viņu sāpināt, liek birdināt asaras. Vēlos, lai šis cilvēks ir laimīgs, bet nevēlos tam ziedot savu laimi. Vēl grūtāk ir tāpēc, ka šis puisis ir savādāks kā pārējie. Visu šo laiku, ko esam kopā, man nav bijis ne sīkākais iemesls, lai būtu greizsirdīga vai aizdomīga, ka viņš skatās uz citām meitenēm. Jā, šķiet jocīgi, bet viņa pasaulē ir tikai 1 meitene, un citas viņš neredz...
Iespējams, taisos pieļaut lielu kļūdu un padoties pirmo grūtību priekšā, jo apkārtējie saka, ka mēs lieliski saderam kopā utt. Bet es neesmu laimīga. Esam par to visu runājuši, esam centušies darīt lietas, kas padarītu attiecības interesantas. Bet manī nekas nemainās. Acis skrien pie citiem puišiem un gribas kaut ko pavisam citu.
Kā lai aiziet no cilvēka, kurš manā labā ir darījis tik daudz, kurš ir samierinājies un piedevis man manas iepriekšējās kļūdas (saistīts ar tikšanos ar citu puisi), kurš plāno nākotni ar mani, kurš tik ļoti mani mīl un cenšas darīt visu, lai es būtu laimīga? Ļoti sāp sirds par viņu..bet arī pašai ir sāpīgi, jo nespēju būt laimīga ar viņu, lai arī redzu, cik laimīgs viņš ir ar mani.
Laikam ir neiespējami izdarīt to visu pēc iespējas nesāpīgāk... :-(
9
