Kā lai aiziet?

9

Reģ: 13.07.2011

Sveikas, meitenes!

Te būs kārtējais bēdu pilnais stāsts un lūgums pēc padoma.

Tātad... Esmu attiecībās ar puisi gandrīz 2 gadus, un nu ir pienācis tas brīdis, kad es saprotu, ka tas nav tas, ko meklēju. Puisis pats par sevi ir ļoti, ļoti labs cilvēks- tāds, par kādu kādreiz sapņoju, bet tagad saprotu, ka tas nav man. Mēs abi saprotamies ļoti labi, nestrīdamies, viņš man neko nav nodarījis pāri, ļoti mīl mani, rūpējas, palīdz, kā vien var utt. Bet ir sajūta, ka man viņš ir jālaiž vaļā. Nemīlu viņu tā, kā viņš mani, tā, kā viņš būtu pelnījis. Nekad neesmu viņam atzinusies mīlēstībā, jo vienkārši to nejūtu. Un tas, kas man liek palikt kopā, ir žēlums un neapšaubāmi pieradums un pieķeršanās.

Kā lai aiziet? Jau doma vien par to, ka man nāksies viņu sāpināt, liek birdināt asaras. Vēlos, lai šis cilvēks ir laimīgs, bet nevēlos tam ziedot savu laimi. Vēl grūtāk ir tāpēc, ka šis puisis ir savādāks kā pārējie. Visu šo laiku, ko esam kopā, man nav bijis ne sīkākais iemesls, lai būtu greizsirdīga vai aizdomīga, ka viņš skatās uz citām meitenēm. Jā, šķiet jocīgi, bet viņa pasaulē ir tikai 1 meitene, un citas viņš neredz...

Iespējams, taisos pieļaut lielu kļūdu un padoties pirmo grūtību priekšā, jo apkārtējie saka, ka mēs lieliski saderam kopā utt. Bet es neesmu laimīga. Esam par to visu runājuši, esam centušies darīt lietas, kas padarītu attiecības interesantas. Bet manī nekas nemainās. Acis skrien pie citiem puišiem un gribas kaut ko pavisam citu.

Kā lai aiziet no cilvēka, kurš manā labā ir darījis tik daudz, kurš ir samierinājies un piedevis man manas iepriekšējās kļūdas (saistīts ar tikšanos ar citu puisi), kurš plāno nākotni ar mani, kurš tik ļoti mani mīl un cenšas darīt visu, lai es būtu laimīga? Ļoti sāp sirds par viņu..bet arī pašai ir sāpīgi, jo nespēju būt laimīga ar viņu, lai arī redzu, cik laimīgs viņš ir ar mani.

Laikam ir neiespējami izdarīt to visu pēc iespējas nesāpīgāk... :-(

0
0

13.07.2011 15:57 |

kate

1720

Reģ: 29.01.2009

Ārprāts, kādu sviestu jūs te runājat! Dzīve taču jādzīvo priekš sevis! Nevar visu laiku uztraukties par citiem. Un nevajag sevi mocīt tikai tāpēc, ka kāda cita tavā vietā būtu laimīga!

0
0

13.07.2011 17:21 |

christin

187

Reģ: 29.01.2009

Biju/reizēm esmu diezgan līdzīgā situācijā. Iemesls tam laikam ir tas, ka šīs ir bijušas manas pirmās nppietnās attiecības, tāpēc reizēm neesmu pārliecināta vai tas kas man ir patiesi mani apmierina, tā teikt nav ar ko salīdzināt. Tomēr es vnm saņemos un saprotu, ka viņš ir labākais, kas ar mani in noticis :-)
Aiziet no viņa Tev nebūs iespējams bez sāpēm un asarām, iespējams bļaušanas. Jo tas cilvēks sev neapzinoties dzīvo ilūzijās par to kā Tu jūties kopā ar viņu. Kad viņs apjautīs, ka vēlies prom, baidos, ka viņš varētu būt ellīgi dusmīgs un sāpināts.
Varbūt ir vērts ticēt draugiem un nogaidīt, jo tie 2. gada grūtumi mēdz pāriet. Lai izdodās un galvenais mīli sevi ;-)

0
0

13.07.2011 17:37 |

grrr

1846

Reģ: 06.03.2011

Ja tu zini, ka tu nevaresi nakotnee vinju darit laimigu, tev ir jadod vinjam iespeja atrast savu laimi..

Lieks tava un vinja laika paterinjs tagad notiek, jo seviskji, ja tu 100% zini, ka nekas tur nebus. Dod vinjam un sev brivibu un laimigu dzivi..

0
0

14.07.2011 01:53 |

saulesbrille

621

Reģ: 28.07.2010

Nokrāp viņu. Un tad skaties- vai vispār vari to izdarīt, vai ieķeries tajā puisī, ar ko nokrāp, vai pēc tam gribi atpakaļ pie sava, vai nejūti vainas apziņu, utt. Es tā darīti, bet ne jau ar 1. pretimnācēju un arī ne ar kādu, kas pazīst mūs abus. ;)

0
0

14.07.2011 04:39 |

Lou1

2304

Reģ: 06.12.2009

Mazliet noslinkoju, tādēļ neizlasīju cītīgi visus komentārus un iespējams atkārtošos, bet no tiem, kurus izlasīju šokēja tie riebīgās aiziešanas ieteikumi. Nekādā gadījumā tā nedari. Tā mantu savākšana un aiztīšanās ir vispretīgākais un tā ir jādara ar tiem, kuri nodarījuši pāri un pelnījuši tādu attieksmi. Tavā gadījumā ir tikai VIENS variants - apsēsties un visu acīs pateikt. Varbūt pirmajā mirklī viņš sadusmosies, jutīsies aizvainots, taču vēlāk noteikti būs pateicīgs, ka tu to izdarīji tieši tā, jo tas ir viscilvēcīgāk. Pasaki visu, ko teici šeit, vārds vārdā. To, ka novērtē visu, to, ka esi domājusi, ka nožēlosi. Protams, banāli, taču pasaki arī, ka viņš noteikti ir atradīs un ir pelnījis meiteni, kura viņu mīlēs tikpat ļoti. Pasniedz to visu pēc iespējas saudzīgāk, rūpīgāk. Bez sekām noteikti nebūs, taču jo saudzīgāk to pasniegsi, jo mazāka iespēja, ka traumēsi cilvēku tā, ka viņš sāks ienīst visu apkārt un nožēlos to, ka vispār kādreiz ir mīlējis.

0
0

14.07.2011 04:45 |

masakrasa___

9

Reģ: 13.07.2011

Paldies, meitenes, par atbildēm!
Ceru, ka mana nākošā diskusija nebūs- Gribu viņu atpakaļ, ko man tagad darīt? :-D

0
0

15.07.2011 17:26 |

Trallallaa

446

Reģ: 29.01.2009

Jebkura šķiršanās ir sāpīga. Un lai cik maigi Tu aizietu, tāpat sāpēs. Bet tas ir labāk, nekā sākt krāpt. Savādāk sabojāsi puisi. Pec tamn vinam vispar bus gruti veidot normalas, veseligas attiecibas.
Un vispar Tev ir tikai 21. Ir logiski,ka gribas izdauzities vēl.

0
0

15.07.2011 17:37 |

Mango2

164

Reģ: 25.04.2009

vienrz...pilnīgi piekrītu ;-)

0
0

15.07.2011 18:04 |

patrice

566

Reģ: 29.01.2009

Vienrz - labs komentaars! ;-)

0
0

15.07.2011 18:18 |

labi_

953

Reģ: 13.02.2010

Zini, kas ir paradoksāli? Ka mīlestībai ir cieša saikne ar greizsirdību. Viņš tev neliek justies greizsirdīgai, apšaubīt viņa jūtas, tāpēc tava interese par viņu zūd. Tāpēc, ka tevī ir pārliecība, ka ja viņu palaidīsi vaļā, tik un tā būsi viņam tā īstā vienīgā un viņš tevi mūžam mīlēs. Diemžēl realitāte ir pavisam cita. Ja viņu pametīsi, sākumā viņš pārdzīvos, tad nomierināsies un atradīs citu. Un viņa acīs tu vienmēr būsi fuj. Savukārt tu, pamezdama viņu, kritīsi brīvības priekos, meklēsi to īsto, bet katrreiz atdursies pret to, ka vairums vīriešu tomēr ir diezgan lieli cūkas. Un kad kāds no nākamajiem večiem nolaidīs pa kreisi, raudāsi spilvenā, atcerēsies šo puisi un kodīsi pirkstos, kāpēc meitenei no blakus mājas ļāvi ar viņu apprecēties :) Un viņš ar tevi tikai sveicināsies- labākajā gadījumā.
Es, protams, ļoti pārspīlēju un primitivizēju nākotnes ainu, bet tas ir diezgan reāls scenārijs.
Īsāk sakot- ja viņš ir labs un jums saskan- kāpēc visu sarežģīt? Tāpat visu mūžu taureņi no viena cilvēka 24h/7 dienas nedēļā nebūs. Varbūt labāk ieguldi savu spēku un enerģiju piešķiļot attiecībām romantisku dzirksti- sarīkojot romantiskus randiņus, mazas pārsteiguma dāvaniņas, utml.

0
0

15.07.2011 21:34 |

Sesilla

8189

Reģ: 02.02.2010

piekriitu Lollipop pedejam komentaaram..

0
0

15.07.2011 21:50 |

masakrasa___

9

Reģ: 13.07.2011

Es tiešām turpinātu censties visu saglābt un palikt kopā ar Viņu..bet.. Ko lai iesāk ar to puisi, kurš man tagad tik dikti ir iepaticies? Ja varētu viņu pasūtīt, tad sen to jau būtu izdarījusi. Saprotu, ka ar to otru dzīve nebūt nebūtu viegla utt, bet es nespēju no viņa atteikties. Negribu atkal nožēlot tās iespējas, kuras neesmu izmantojusi..
Šķiet, ka atbilde uz jautājumu- kuru izvēlēties?- atrodama manis pašas tekstā, bet vienalga- negribu pieņemt nepareizu lēmumu, lai arī tas, ko izlemšu darīt, visticamāk būs tas, kam vienalga jānotiek...

0
0

17.07.2011 18:32 |

labi_

953

Reģ: 13.02.2010

Mēs nevaram tev neko jēdzīgu ieteikt, ko darīt, jo nezinām, kas tev ar to otru īsti ir. Vārdi "ir iepaticies" neizsaka pilnīgi neko. Man arī ik pa laikam kāds iepatīkas, dažreiz pat ļoti, ļoti iepatīkas, bet iepazīstot tuvāk kļūst skaidrs, ka tas tikai tāds mirkļa vājums, jo neviens nav perfekts- arī simpātijas objektam ir 101 trūkumus. Vienkārši tev ar tagadējo viss ir skaidrs, pierasts, nav dzirksteles, bet tad pie apvāršņa parādās kāds, kam tu interesē, un tev jau galva sagrozīta, jo tev šķiet, ja iesi pie tā otra, tad dzirksteles tā vien šķīdīs. Bet var jaug gadīties, ka tā dzirksts pie tā otra padziest jau trešajā randiņā. Vai vērts riskēt ar to, kas tev jau ir?

0
0

17.07.2011 21:20 |

masakrasa___

9

Reģ: 13.07.2011

Jāsaka atklāti, ka pašreizējās attiecībās jau esmu iecirtusi smagu robu ar meliem saistībā ar to otru puisi, ar kuru esam pazīstami (un arī mēdza satikties) jau labu laiku. Tā kā, ja tas viss nāks gaismā, tāpat viss būs cauri.
Viss, ko es būtu pelnījusi, ir palikšana vienai, jo čakarēju nervus ne tikai sev, bet arī citiem :-(

0
0

17.07.2011 21:27 |

masakrasa___

9

Reģ: 13.07.2011

Jāsaka atklāti, ka pašreizējās attiecībās jau esmu iecirtusi smagu robu ar meliem saistībā ar to otru puisi, ar kuru esam pazīstami (un arī mēdza satikties) jau labu laiku. Tā kā, ja tas viss nāks gaismā, tāpat viss būs cauri.
Viss, ko es būtu pelnījusi, ir palikšana vienai, jo čakarēju nervus ne tikai sev, bet arī citiem :-(

0
0

17.07.2011 21:27 |

Spulgacīte

110

Reģ: 29.01.2009

Man ir identiski. Arī žēl pamest jo zinu ka viņš ļoti pārdzīvos. Vienu reizi jau pametu viņu deļ cita tad tas cits mani pameta un vins atkal mani pieņēma atpakaļ. es nezinu laikam es nemaku dzīvot viena man vajag kadu blakus.

Tagad ar bailes spert kadu soli jo nezinu vai jaunas attiecibas bus perspektivas ka esošās, kuras no vina puses ir 100%milestiba kas dzreiz kaitina

0
0

18.07.2011 16:43 |

masakrasa___

9

Reģ: 13.07.2011

Saprotu, ka tikai manī ir visas problēmas, jo arī mani sāk kaitināt pārlieku lielā mīlestības izpausmes. Taču, ja atkal būs tieši otrādi, kad otrs cilvēks ir vienaldzīgs un neizrāda pilnīgi nekādas jūtas, tad arī nebūs labi.
Nespēju nekam rast līdzsvaru.
Baidos spert to pārdrošo soli un mainīt dzīvi par 180 grādiem. Protams, tam visam plusā ir arī jautājums par to, kur dzīvošu. Līdz ar to arī tas bremzē aiziet no drauga.

0
0

19.07.2011 22:40 |

Sirian

1705

Reģ: 29.01.2009

nevajag upurēties otra cilvēka laimes dēļ. bez tam - baigā jau laime viņam ar Tevi palikt, ja Tu viņu nemīli.
Es zinu, kā ir, kad žēl pamest, pati tam esmu gājusi cauri, atceros, mamma man jautāja: ko Tu gribi vairāk? lai Tu esi laimīga vai lai viņš ir laimīgs?
mums ir tikai VIENA dzīve, neesam nevienam parādā, lai to vienkārši izmestu - atdotu citiem.

0
0

19.07.2011 22:55 |

Dorota

1402

Reģ: 17.10.2010

same here. arī tie 2 gadi, arī tā acu vilkšana pie citiem... īstenībā pat ar reāliem variantiem.
un es aizgāju un izrunājos, pateicu visu, ko domāju, visu, kas uz sirds. raudājām abi. taču nākamajā dienā viņš sēdēja stacijā, jo zināja, ka pa dienu esmu Rīgā. es nezinu, cik ilgi viņš tur bija nodēdējis, bet tas aizkustināja manu sirdi. tagad es redzu, ka viņš cenšas. viņš ir ievērojis visas lietas, ko viņam pārmetu un cenšas to mainīt un vērst par labu.
tomēr man joprojām ļimst kājas ieraugot to otru puisi. un man gribētos šo sajūtu vienkārši pārmest uz savējo. bet tā nebija arī sākumā.
lieta, kas to sarežģī - kad sākām attiecības, viņam bija neliels psiholoģiska rakstura knifs, kas traucēja gan man, gan viņam - gan attiecībās, gan darbā. bet es to izturēju un viņam tas izzuda. un tagad ir bail, ka ja es aiziešu pavisam, tas atgriezīsies, jo tas tomēr dod pa nerviem.
esmu izlēmusi, ka nogaidīšu vēl kādu brīdi, jo kā jau teicu, puisis cenšas. redzēsim, cik tālu tiks. :)

0
0

20.07.2011 00:18 |

paulinna

1441

Reģ: 09.04.2011

Lollipop trāpījusi tieši 10niekā ar komentāru :) ļoti labs ieteikums no viņas puses, varbūt ir vērts pamēģināt?

0
0

20.07.2011 00:33 |

Pievieno savu komentāru

Dieviete sarunas

Aptauja

Lietotāji online (13)