Neveiksmes sajūta un tās pārvarēšana

 
Reitings 87
Reģ: 26.06.2011

Sveikas, mīļās meitenes! :)

Vēlos vnk dzirdēt jūsu uzskatus vai domas, jo nezinu, kam lai savu sāpi izstāstu.

Jāsaka, ka esmu viena no tām, kurai līdz šim šajā dzīvē nav veicies un joprojām neveicas. Nezinu, kā lai tieku galā ar šo neveiksmes sajūtu. Vidusskolā man nebija draugu. Augstskolā man arī nepaveicās, lai gan centos būt draudzīga. Iespējams, ka vaina bija tajā, ka negāju ar baru, t. i. - nepīpēju, nedzēru. Ar puišiem arī neveicas. Man oktobrī paliks 24 gadi, bet vēl nekad nav bijis drauga. Pagājušo pavasari saslimu ar veģetatīvo distoniju. Joprojām cīnos ar šo kaiti. Šogad beidzu bakalauru un meklēju darbu jau vairākus mēnešus, bet neviens mani pat uz interviju neaicina. Arī darbu nevaru atrast. Jūtu, ka man pat ir tāda kā depresija, jo viss jādara ar milzīgu piespiešanos. Iespējams tāpēc, ka nav nekas, kas spētu motivēt laikus c elties augšā un kaut ko darīt. Faktiski nav jau ko darīt un arī nav cilvēku ar kuriem satikties. Esmu pilnīgi viena. Pēdējā laikā gribas tā pavairāk raudāt. Esmu palikusi klusāka, jo paziņu lokā, kurā šad un tad nonāku, man īsti nav par ko runāt. Visām ir darbi. Es jūtos diezgan nožēlojami viņu sabiedrībā. Ģimenes locekļi mani nesaprot. Viņuprāt, es uzvedos neadekvāti, jo saskumstu ikreiz, kad atnāk atteikums no kādas darba vietas. Tāpat viņi arī nesaprot to, kāpēc man negribas svētkus svinēt, piemēram, Līgo. Lūdzu, sakiet visu, ko domājat. Vai tiešām vaina ir manī? Un kā lai tieku, jūsuprāt, galā ar savu depresīvo noskaņojumu?

Paldies jau iepriekš. :)

26.06.2011 22:26 |
 
Reitings 48
Reģ: 29.01.2009
Neesmu pārliecināta, bet ja Tev ir tā kā man ir bijis (pēc rakstītā liekas līdzīgi) tad palīdzēs antidepresanti.
27.06.2011 00:40 |
 
Reitings 579
Reģ: 09.04.2011
Nelasīju visus komentārus, varbūt kāda jau ieteikusi, bet ja ne, tad silti iesaku tev izlasīt - Šarma S.Robins "Mūks, kurš pārdeva savu Ferrari"

Tici man, nenožēlosi. ;-) :-)
27.06.2011 00:42 |
 
Reitings 87
Reģ: 26.06.2011
Fracture. light - varbūt vēlies padalīties sīkāk ar savu pieredzi? Un vai Tava melnā svītra ir beigusies? Kā Tu tiki galā?
27.06.2011 00:43 |
 
Reitings 87
Reģ: 26.06.2011
Nicco - vai tajā grāmatā var atrast kādu labu iedvesmu vai padomu? :) Paldies jebkurā gadījumā, es noteikti izlasīšu. :*
27.06.2011 00:44 |
 
Reitings 579
Reģ: 09.04.2011
Grāmata tiešām fantastiska. Ne tikai iedvesmo, bet arī saprātīgi un vienkārši pastāsta, kā tu vari sevi motivēt, trenēt savu prātu, bloķēt negatīvās domas utt.
27.06.2011 00:46 |
 
Reitings 48
Reģ: 29.01.2009
vispār garš stāsts.biju absolūti izolējusies no visiem, uzmācīgas domas par pašnāvību. antidepresanti notrulina sajūtas. man tādu bija ļooti daudz un ļoti spēcīgas (ja prieks - tad smējos bez apstājas, ja bēdas - raudāju stundām). Ja Tev tā nav, tad, iespējams, Tev nevajadzētu lietot (ārstam jājautā, bez receptes nevar, protams).
un tagad..nezinu vai cauri. bet ir labāk.
27.06.2011 00:49 |
 
10 gadi
Reitings 9435
Reģ: 06.03.2009
Starp citu,par grāmatām-es ieteiktu aiziet uz bibliotēku un pastaigāt gar plauktiem.Pašai atrast grāmatu,kas uzrunā.Varbūt kāda biogrāfija,kura iedvesmotu vai gluži otrādi-filozofija.Kāds atrod iedvesmu un vajadzīgo Koelju darbos,kāds cits-panākumiem bagāta cilvēka biogrāfijā,vēl kāds kkur citur. :)
Man ir sava grāmata,kas veldzē dvēseli un kurā es atrodu tieši to,ko meklēju...
27.06.2011 00:49 |
 
Reitings 48
Reģ: 29.01.2009
bet zini. varbūt tikai es tāda nelīdzsvarotā esmu un Tev tiešām pietiks tikai ar grāmatām..
vispār turies.
27.06.2011 00:50 |
 
Reitings 996
Reģ: 07.05.2011
Mani atkal vnk tracina visas tās grāmatas, kas māca, kā dzīvot. :-D Visi Ošo, the Secret, Oga Mandino darbi. Esmu vairākkārt iesākusi lasīt, bet nekad neesmu pabeigusi. Tukša salmu kalšana tā ir. Izlasot grāmatu, laimīgs nekļūsi. :-/
27.06.2011 00:51 |
 
Reitings 996
Reģ: 07.05.2011
tb malšana ne kalšana.
27.06.2011 00:52 |
 
Reitings 579
Reģ: 09.04.2011
Piekrītu, Heartkiller. Bieži vien ir tā,ka grāmatas mūs pašas atrod. Tā parasti saku es, jo vienmēr,kad man ir jāpieņem svarīgs lēmums vai arī ir radušās kādas grūtības, man atliek vien aiziet uz bibliotēku , un īstā grāmata, kurā gūstu atbildi uz savām grūtībām, pati atrod mani. Varbūt ar tevi būs tāpat, taču mana minētā grāmata ir tiešām ļoti laba. Lai izdodas! ;-) :-)
27.06.2011 00:53 |
 
Reitings 87
Reģ: 26.06.2011
Koelju grāmatas esmu izlasījusi krustām šķērsu. Palīdzēja, bet tikai uz īsu mirkli, jo grāmatas jau nenovērš patiesību... realitāti, kādā es dzīvoju. Fracture light - es zinu, ka antidepresanti notrulina sajūtas. Man ārsts, kas diagnosticēja VD, ieteica palietot antidepresantus. Palietoju 2 nedēļas un sapratu, ka nespēju dzīvot, neko nejūtot. Man tas bija par smagu. Bet saki man, vai kaut nedaudz esi kļuvusi laimīgāka pa šo laiku? Man vnk ir svarīgi, zināt, ka cilvēks, kas cietis, ir kļuvis laimīgs...
27.06.2011 00:55 |
 
Reitings 800
Reģ: 10.10.2010
Mīļā meitene, sāc ar to, ka sagādā priecīgus brīžus saviem vecākiem, kas pieņem, ka Tu 24tros gados sēdi uz viņu kakla un sēdēsi vēl divus, ja tiksi maģistros. Tas arī Tevi pacilās, kad ieraudzīsi prieku viņu acīs. Piedod par skarbumu, bet tā ir. Tu te raksti, cik es esmu nelaimīga, cik man neveicas, es, es, es. Bet Tu nenovērtē to, kas Tev ir. Vecāki, izglītība, kāds par Tevi parūpējas. Nevajag gaidīt no citiem. Esi pret cilvēkiem tāda, kādu Tu vēlies sagaidīt viņu attieksmi un Tev būs daudz draugu. Nevajag sēdēt malā un uzmest lūpu par pirmo neveiksmi. Tavs uzdevums nav lasīt Sicret, bet atrast, kas Tu esi, jo cilvēks ir laimīgs un atvērts tad, ja apzinās sevi kā personību. Iespējams, ka Tava problēma nāk jau no bērnības? Tu jūties atstumta un nevienam nevajadzīga?
27.06.2011 00:55 |
 
Reitings 87
Reģ: 26.06.2011
Es atteicos no antidepresantiem. ;)

Nicco - es mīlu grāmatas. Tad nu noteikti to izlasīšu. :)
27.06.2011 00:57 |
 
Reitings 87
Reģ: 26.06.2011
Elīze - varbūt Tevi tracina šīs grāmatas, jo vnk esi laimīga? Tā taču arī varētu būt?
27.06.2011 00:57 |
 
Reitings 10475
Reģ: 01.08.2010
Kāpēc tāda tiekšanās uz maģistriem, nu kāda reāla jēga, papīrs? Teici, ka fascinā Spāņi, ir pavisam reāli dabūt tur to pašu brīvprātīgā darbu, cik dzirdēts, tad ar to cilvēki iztiek, nekāda vaina.
27.06.2011 00:59 |
 
Reitings 1372
Reģ: 18.03.2011
tas parādās ikdienā :-) kad tu ej ar pozitīvu attieksmi, viss kļūst gaišāks.

bet tāds svaigākais piemērs bija, kad nospriedu - nedzīšos pēc nekādām mīlestībām 'n stuff, nav ko sacerēties atkal! Un tieši pēc dienas piedzīvoju savu mūža skaistāko mīlasstāstu, kādu pat iedomāties nevarētu.. labāk par sapņiem :-)
27.06.2011 01:00 |
 
Reitings 87
Reģ: 26.06.2011
Svētā - es jau novērtēju, ka man ir dota izglītība, kura acīmredzot šajā laikā vairs nav aktuāla. Tas nekas, ka pirms 4 gadiem tā bija pieprasīta. Es jūtos slikti, jo apzinos, ka nespēju viņiem palīdzēt, mājās atnesdama naudu. Mammai ir traki ar darbu. Tāpēc es ļoti vēlos atrast darbu, lai viņai un tētim vecumdienas būtu piepildītas, bet man neizdodas. Es jau uz viņu kakla nesēdētu, ja man tiktu dotas iespējas, kur darboties. Un maģistros... kāpēc lai es tos 2 gadus sēdētu uz kakla? Vrb man tad paveiksies, jo tas būs pavisam cits novirziens, ko studēšu. Ne tas, ko līdz šim.

Tiesa - pamatskolā mani apcēla un bija pat situācija, kur ar ļaunajiem cilvēkiem es nevarēju tikt galā kā ar policijas iejaukšanos, jo vairs nevarēju būt droša par savu dzīvību. Tas tā. Sīkāk par to negribu runāt.
27.06.2011 01:02 |
 
Reitings 10475
Reģ: 01.08.2010
Tu varbūt studēsi ko citu, bet ko tas maina +2 gadi senčiem uz kakla, tev pēkšņi radīsies darbs, ja studēsi citu, nu nē.
Starp citu, man ir pazīstama meitene, aizbrauca uz Valensiju brīvprātīgi ar bērnieļiem strādāt, iekārtojās tur, Latvijā atgriezties nedomā.
27.06.2011 01:06 |
 
Reitings 996
Reģ: 07.05.2011
Mani tracina, ka neko jaunu jau tur nepasaka, bet gan visiem zināmās, klišejiskās tēzes. Mani tas garlaiko. Arī Koelju darbi man nepatīk. Man patīk no grāmatām (arīdzan filmām, teātra izrādēm) iegūt kaut paliekošu, tā lai būtu par ko aizdomāties. Bet tā ir tikai gaumes lieta. Katram jau savs. :-) Ko es ar to gribēju pateikt- ne jau grāmatas izlasīšana vien tev dos stimulu mainīt dzīvi.
Vai es esmu laimīga? Nezinu. Nelaimīga tiešām neesmu, grēks būtu sūdzēties. :-) Ir problēmas, bet es vnm domāju tā- globāli tie ir sīkumi. Ir tik labi, ka nav kara, nav nekādu dabas katastrofu (kā Japānā utt). Mums ir paveicies.
Ai, labi, aizrāvos. :-D
27.06.2011 01:06 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!