Ir bijusi šāda situācija. Iepatikās cits,jo man patika viņa sabiedrība. Drīz vien ar draugu izšķīros (bet ne dēļ tā otra vīrieša),bet nebiju ar to otru kopā, jo labāk vēlējos viņu vnk kā draugu. Joprojām kkur dziļi sirdī man viņš patīk (tas cits), bet kopā neesam.
Ir bijis, bet pārsvarā tas notika tad, kad attiecības principā jau bija beigušās, taču neviens nesaņēmās pirmais tās pārtraukt.
Ja attiecībās viss ir kārtībā, tad citi patīk tikai flirta līmenī, ne vairāk. :)
Ir tā bijis, tas bija par pamatu, lai izšķirtos no esošā drauga, jo kad iepatikās cits, beidzot pa īstam sapratu, ka esošo patiešām nemīlu un nav attiecības jāturpina. Ar to kas iepatikās, vēlāk izveidojām attiecības, bet tad sapratām, ka nederam kopā. Tas gan viss bija dikti sen, jaunībā:D
Man loti patika ta sajuta,ta nevainiga papalapasana,paflirtesana!Musu attiecibas nebija saistitas ar sex.Mums to nevajadzeja!Mums vajadzeja parunat,kadreiz ta parunasana ir vairak verta ,ka sex! :-) Vienmer atceros,ka es jutos loti speciala,tiekoties ar so cilveku! :-)
Tikties jau noteikti var ar citiem viriesiem ,tikai jazin robeza,kuru nebutu ieteicams parkapt,ja esi lauliba,nopietnas attiecibas!
Man vairaakas reizes ir iepatikushies citi,taa kaa biju attieciibaas,neko nedariiju,bet shoreiz,kad satiku vinju,sapratu,ka tas nebuus tik vienkaarshi.Es jau kaadu pusgadu gribeeju shkjirties no sava drauga,bet nespeeju sanjemties,baidiijos no kkaa.Sapratu,ja kaads var taa iepatikties,tad attieciibaam ir peedeejais laiks pielikt punktu,protams,shis viirietis nav galvenais iemesls,kaapeec es veeleejos shkjirties.
Nekad pat nav ienācis prātā, ka kaut kādu simpātiju dēļ es varētu izšķirties no cilvēka, kuru es mīlu un, kurš man ir svarīgs. Simpātijas dzīves laikā būs vēl desmitiem, bet tas nav nekas vairāk kā mirkļa vājums, iegriba - sauc kā gribi.
Man sis attiecibas neizjauca laulibu,varetu gandriz teikt -nostiprinaja!Es sapratu,ka laulibas dzivei ,mans virs, man ir loti piemerots,bet tas nenozime,ka nevaru satikt vel kadu cilveku ,ar kuru parunat,padiskutet,pasapnot utt :-)
Pilnībā piekrītu Magdalēnai.
Kāpēc jāšķiras? Domā nodzīvot attiecības, kad nenosimpatizē neviens cits? Iepatiksies vēl desmitiem. Bet tas jau nav iemesls šķirties no mīļotā cilvēka, tas taču ir pavisam citādi.
Man laikam rozā briļu periods, nevaru iedomaties, ka varu ieķerties kādā citā. Protams, paflirtēt jau var, bet neko vairāk. Laikam jau flirtēšana vispār manā dabā (s) :-D
Tur jau tā lieta, ja patiešām MĪL, tad neskrien pie cita, kurš parādās pie apvāršņa, manā gadījumā cits puisis vnk bija kā iemesls pārvērtēt esošās attiecības un zinu, ka izdarīju pareizi izšķiroties no nemīlama cilvēka.
aņka un magdalēna.
Nav tik vienkārši. Protams, ka nebūtu doma šķirties no drauga, ja pret kādu citu būtu vnk simpātijas. Diemžēl šķirties gribu jau sen + šķiet, ka tā īst draugu nemaz nemīlu + iepaticies cits.
Problēma - draugs mani mīl vnk neizsakāmi. Esmu jau n-tās reizes mēģinājusi viņu pasūtīt [un to darījusi], diemžēl neveiksmīgi. Domāju, varbūt ko sabīdot ar citu, beidzot izdotos..
866
