Sen neesu neko rakstījusi, sēžu kā duma visu dienu un nespēju izmest no galvas domas par puisi, ehh, cik stulbi, bet ok !
Tātad, pirms 4 mēn mana sirds tika sarīvēta uz smalkas rīves, puisis izdomāja pēc 2 gadu kopā būšanas visu beigt, tpc,ka nezinot ko grib, un tā bija visa lielā atruna, bija grūti, un kā vēl. BET, pirms dažām dienām iepazinos par 7 gadiem vecāku puisi, kurš reāli ir superjauks, interesants cilvēks, tikāmies, viņam patīku arī es. Labākais,ka tagad manas domas par bijušo ir novirzītas, bet šis te jaunais, mani pārsteidza ar sarunu par to,ka negrib skriet, ka esmu pārāk jauka un negrib beigās būt cūka utt... Kad jautāju vai tas ir "maigais kurvītis", viņš teica, absolūti nē. Tad wtf, kas notiek, negrib neko ātri, bet es jau arī to negribu, nemaz neliku noprast,ka nākošajā randiņā jārunā par kāzām un par bērnu vārdiem :D
Vnk rodas jautājums, kpc džeks tā iespringst un pašā sākumā ved jau tādas sarunas. Vai tas nozīmē,ka no viņa neko nevajadzētu gaidīt (jo viņš minēja,ka nopietni apdomājot vai vajag attiecības, vai nē, nu tā izmeta). It kā jau liek noprast,ka patīku. Bet tāds stulbums, zinu,ka vajag laiku, lai kko ierubītu, bet esmu tik nepacietīga, šodien vsp ziņu nav devis. Nesaprotu vīriešus :D Nesaprotu, vai vērts iet to ceļu līdz... "visu bez steigas", kaut nevienā brīdī šo steigu nevēlējos.. arī tā iemesla pēc,ka vēl pavisam nesen izšķīros ar puisi,kas man bija viss :/
Ziepes... totālas, un baigi puto... :D
57
