Anden, pavasarī sāku plānot Eirotripu, ko gribēju noorganizēt savai dzimšanas dienai un tuvākajiem draugiem par godu, bet zin, kā... Vienam finanses, citam darbs un beigās nekas nesanāk. Trijatā vai četratā nē, gribējās bariņu. Bet, ja Tu esi vienīgais, kurš pārņemts ar tādu ideju, šādu braucienu noorganizēt ir grūti. Visiem jābūt atvērtiem piedzīvojumiem. Par dažiem draugiem gan nešaubos, bet daži man tādi pīkstulīši - mājās sēdētāji. Bet es ļoti gribēju visus vienuviet.
Atmetu ar roku un pateicu - ja nē, tad varat būt droši - es aizbraukšu kaut ar stopiem. Labākajam draugam ieteicu filmu "Into the Wild" un vēl pasmējos - noskatīsies un saslimsi ar to domu tikpat, cik es. Kā tad! Nākamajā dienā šis zvana:"I'm IN! Satiekamies, vajag parunāt."
Tā nu mēs tagad funktierējam.
Mans vīrietis gan nav īpaši laimīgs, bet atlikt es negribu neviena dēļ, jo jūtu, ka šis ir pēdējais brīdis, kad izmantot iedvesmu. Un esmu droša, ka intuīcija mani neviļ. Dzīvē nebūs labākas izdevības.
Ak, cik gari atbildēju uz Tavu jautājumu. Jāpasaka bija vien tas, ka būsim divatā ar labo draugu. :-D