palīdziet, izmisums, vientulība

Var saprast tevi!
Es arī izšķīros,izbaudu brīvību!Taču-pavisam nesen iepazinos ar vienu puisi,tiesa gan-ar ne latvieti un ne no Latvijas :-D Esmu jau pie viņa vairākas reizes paciemojusies,tad jau redzēs kā būs-bet šobrīd manī atkal ir uzvirmojuši taurentiņi,skudriņas,bet lai vai kā-uz neko tādu baigo nesaceros,bet pagaidām viss ir ok,burtiski tieku uz rokām nēsāta :-) Sākumā domāju-nu nē,tikai ne ārzemnieku,viņi tak pārsvarā baigie babņiki (mans personīgais viedoklis),iepazināmies arī interesantā veidā,bet tas tā :-) Tiešām jūtos viņam labi blakus,tik mīļš (droši,ka izklausās baigi labi,bet tiešām arī tā jūtos,jo ne pirmo dienu esam kopā!) :-)
Šodien ejot pa ielu sabijos,ka mans Ex ir atbraucis uz manu pilsētu :-D (s) Cik jauki,ka pārskatījos!

pazīstamas sajūtas, vēl vecāki vai draugi mēdz pakaitināt par šādu tēmu :-D
Tagad man vienalga vai kādu satikšu vai nē, ja esi 1 tad problēmas, ja es ar kādu kopā tad arī, tā kā baudu brīvību :-)

Ak jā,un viņš arī par mani ir vairākus gadus vecāks,bet gadiem jau nav nozīmes,jo tāpat izskatās jaunāks :-)

ehh, man tieši tas pats, bet es nevis divus gadus esmu viena, bet jau kopš dzimšanas :/ jau apnicis un pretīgi ''baudīt brīvību'', izklaidēties. tik ļoti gribu, lai mani vnk samīļo, apskauj uz miegu.
man nekad nav bijušas pat pa īstam abpusējas simpātijas. vai nu es patīku, bet man ne, vai arī man patīk, bet es ne, vai vēl - man patīk, bet mani tikai izmanto fiziski, vai lai nosistu laiku, līdz dabūs to kāroto meiteni.
un kā gan var bļāviens pēc šitā visa vēl spēt noticēt, ka kādreiz būs labi? man ir BAIL ticēt, es vairs nespēšu izturēt kārtējo kritienu. tūlīt mana jau tā aukstā sirds kļūs vēl aukstāka. aaaaaaaahhhhhhhhhh

kā es tevi saprotu....

eu, a obligāti šādā diskusijā, kur meitenes stāsta, cik grūti viņām, ir jāraksta, cik labi tev iet?

tāda jau ir cilvēku daba :D
noteikti viņa tagad jūtas vēl lieliskāk

Man tā pati situācija... Ja man būtu normāls pašvērtējums un ja es nebaidītos pielaist sev kādu klāt, tad man jau sen būtu čalis, es tikai bojāju pati sev dzīvi...

Es te tā skatos, ka tām 20gadniecēm tāds sūdīgs laiks :-D , jo man arī ir 20 gadi, un man arī šis ir jau otrais gads, kā esmu viena.. (t)
Jā, arī man vecāki prasīja, vai neesmu nomainījusi orientāciju, kāpēc man kā nav tā nav čaļa, un es tik spēju atbildēt - kad būs īstais laiks, tad arī būs. Tik es nezinu, kas ir īstais laiks! :-D :-D

Rakstīju ar tādu domu,lai jūs aizdomājaties par to,ka tiešām puisis var atnākt tad,kad vismazāk gaida ;-)

un tas, ka ''atnāks, kad vismazāk gaidīsi'' ir bullšits. visas manas draudzenes, kā pasaka, ka ļoti grib draugu, tā pēc nedēļas jau klāt. sviests

viegli jau teikt,ja pašai viss ok :D
a te cilvēki gadiem jau gaida un nekā...protams,ka reiz jau noriebjas :D

Man nevis riebjas, bet es pat sāku pie tā pierast, ka nu ja man nav tas čalis, nu tad, laikam jāpērk suns, lai manu ikdienu padara smaidīgāku un interesantāku!

tad jau sanāk,ka drīz tam lieliskajam jāuzrodas,jo Tu jau vairs negaidi :D

ak dievs, jā, sunītis būtu jauks (l) bet es šobrīd un vēl ilgu laiku nevarēšu tādu iegādāties. ;D var jau vienīgi regulāri iet uz patversmēm un tur iet ar suņukiem pastaigāties.
vispretīgākā ir tā sajūta, ka reāli, tev būtu TIK daudz ko dot, mīlēt tik stipri, bet nevienam to nevajag, neviens no to nevēlas pieņemt.

ahh jā.. būtu tik daudz ko dot.. man tik ļoti patīk taisīt ēst, bet vienmēr savas burvīgās vakariņas ēdu viena. man ir kaķis un diemžēl mājdzīvnieki neglābj īpaši. sēžu dažreiz un pinkšķu, ka man, tādai, kura nav maita, mauka un izmantotāja, nav ne viena... tā jau ir, jābūt laikam maitai lai kaut kas vispār dzīvē būtu.

Nu kaķis liek nopelnīt savu mīlestību, suns gan atnāks, noliks galviņu uz kājām un dziļi lūkosies acīs, un tad ar viņu var tā aprunāties :-D (man tagad arī nav suns :-/ , agrāk bija, bet tādas patversmes nav tuvumā).


_es_ - gaidu, gaidu, kad pieklauvēs! :-D :-D

:-D

Man ir 21 un nav bijušas nekāda veida attiecības. Sāk jau bail palikt, ka tik ilgi esmu viena... :-/

"man, tādai, kura nav maita, mauka un izmantotāja, nav ne viena... tā jau ir, jābūt laikam maitai lai kaut kas vispār dzīvē būtu." - varbūt attieksmē ir vaina?

Es gan arī esmu viena un 20 gadus veca, taču tas ir cits stāsts, jo es daļēji pati izvēlos neveidot jaunas attiecības, neesmu tikusi pāri pirmajām.

Vienkārši man šķiet, ka jebkurš puisis tīri cilvēcīgi grib sev blakus daudz maz dzīvespriecīgu, pozitīvu meiteni, nevis kādu, kurai skauž, ka, redz, visām citām viss cits ir. Protams, es saprotu, ka kreņķis jebkurai uznāk, vienkārši, ja tu tādu attieksmi esi ielaidusi, jāsāk ar tās "izārstēšanu".