Sveikas! Varbūt līdzīga diskusija bijusi - vienkārši gribu padalīties savā pieredzē (zinu,ka tas vairs neko nemaina), un pie reizes uzdod jautājumu nākotnei. :-)
Nesen pašķīros no puiša (oficiāli gan nē), bijām kopā dažus mēnešus. Attiecību sākumā (kā jau vienmēr) viss bija labi. Puisis tiešām foršs! Viņš bija atklāts - stāstīja, cik labi izturoties pret savām meitenēm, ka ļoti rūpējas, ka ir mīļš utt. un ka es bez maz vai negribēšu neko citu kā tikai viņu. :-D
Bet mūsu attiecībās no tā visa bija ļoti maza daļa - viņš bija vienkārši nekāds.
Un pēc mūsu šķiršanās uzzināju, ka dažus mēnešus pirms manis viņš bija izšķīries no meitenes, ar kuru bija kopā daudzus gadus (kopā dzīvoja, kopīgi draugi utt.) Viņa viņam nozīmēja ļoti daudz un atceros kā viņš pats pat reiz bija teicis, ka nevar tikt pāri iepriekšējām attiecībām (ko es "veiksmīgi" palaidu gar ausīm, jo nedomāju, ka tur slēpjas kaut kas īpašs) :-/
Tas viss liek domāt, ka biju viņam vien plāksteris un ka viņš nemaz nebija gatavs attiecībām. Līdz ar to – es viņam neko daudz nenozīmēju. Tas ir tik nepatīkami un TĀ kremt! :-( Cenšos tikt tam pāri! :-/
Man ir uzskats - attiecībās nekad nerunāt par bijušajiem! Un es tagad sāku domāt, vai tas maz ir pareizi? Jo, vai nebūtu labāk, ja es to visu būtu noskaidrojusi attiecībās? Tad vismaz rēķinātos ar to visu...
Kā ir ar Jums – Jūs runājat par bijušajiem, cik tas ir svarīgi vai nesvarīgi?
388
