Tikko parunājos ar vīrieti pa telefonu un man radās jautājums – vai lielākā daļa vīriešu ir mīļuma iemiesojumi vai tomēr man patrāpījies viens no retajiem eksemplāriem? Nelepojos ar šo faktu, bet mana attiecību pieredze ir visai nabadzīga. Šīs attiecības ir otrās manā dzīvē, kuras varētu apzīmēt ar vārdu „nopietnas” (lai gan tas šāda veida attiecībās tomēr diskutējams jautājums), tāpēc es aizdomājos, vai ar nākamo vīrieti man nebūs sajūta, ka limonādes vietā ir iedots ūdens, jo normāli ir mīļumu tik ļoti neizrādīt un šis cilvēks vienkārši ir tāds netipisks mīļlācītis? Kā ir ar Jums? Un vai, Jūsuprāt, tā ir svarīga attiecību sastāvdaļa?
190
