Kā Tu panāc to, ko vēlies?

Es vnk dzīvoju...savus mērķus sasniedzu pamazām, arī ar nelielām nobīdēm, jo plāni nemitīgi mainas! :)

Man šķiet, ka dzīšanās pēc mērķiem nolaupa iespēju dzīvot šodienai un baudīt mirkli, jo vienmēr šķiet, ka tagad nē, bet tad, kad mērķis būs sasniegts, tad būs forši, tad būs labi.
Pēdējā laikā es plūstu pa straumi un īpaši neiespringstu par nākotni. Drīzāk mani mērķi ir saistīti ar manu personību, tās attīstīšanu, nevis kaut kādiem karjeras vai naudas mērķiem.
Gribu, lai es sev patīku, lai protu darīt dažas lietas, ko man gribētos, bet laikam esmu atmetusi tādus mērķus kā "man pēc x gadiem būs māja", "man pēc x gadiem būs bērni" utt.

Man šobrīd laikam tādu īstu mērķu nav, jo viss, ko agrāk esmu stādījusi kā prioritātes, ir mani pametis gan no manis atkarīgu, gan neatkarīgu iemeslu dēļ. (Un tad arī radās tā sajūta, ka esmu jau dzīvē visu nokavējusi, kaut man tikai 20.) Tagad es tikai meklēju savu ceļu, dzīvoju pa vienai dienai, nezinot, vai pienāks rītdiena un patiesībā šādā veidā, dzīvi izbaudu pat daudzveidīgāk kā agrāk, sastādot ambiciozu plānu sarakstiņu galvā. Noteikti zinu, ka neesmu nekur tālu tikusi, bet nu jau vairs es arī neskatu dzīvi tādās kategorijās un līmeņos. Ja runā par tādu lielu mērķi, tad gribētu kādreiz atrast iekšēju mieru - nevis zaudēt degsmi, bet būt harmonijā ar to, kā dzīvoju.

Skatoties tagad sižetu par Japānu - vai mūsu pasaulē vairs vispār var izvirzīt tālejošus plānus? :-/

Es parasti visu daru ar lielu pacietibu-kadreiz pietrukst pacietibas gaidit,bet sanemu sevi rokas un mierigi kunojos talak!Galvenai mieru,tadu organizetu domasanu-kas svarigaks ,kas ne?!Visu atri sasniegt noteikti ir gruti! |-)

Nu, jā varbūt tāda arī ir laimes formula.

Es vienkārši piestrādājot vienā krodziņā sastapu meiteni, kas savos 28 gados strādā par oficianti divos darbos un nav pabeigusi ari iesākto izglītību. Tad iedomājos, ka tādos gados man jau gribētos kaut kam būt, nevis novakt galdiņus bārā...

so.so-es tiesi nupat par to iedomajos!Godigi-jamegina izdzivot ta dzive tagad ta vertigi :-P !Man ari te iet ta ,ka iet....tie tornedo ir tiesam traki izpostijusi austrumu krastu...es jau ceru ,ka neatnaks lidz mums! |-)

es visu laiku kaut ko slimīgi plānoju,kad un kas būs un kas man jāizdara :-D
beigās daudz kas no tā nesanāca, tad es sapratu,ka ir jādzīvo,jāļauj visam notikt pašam no sevis..

protams,esmu cīnītāja ar savu mazo dzīves plāniņu,bet tas jau tāds kā katrai normālai sievietei, izglītība,karjera,ģimene,neatkarība,miers,labklājība,veselība un savu sapņu piepildīšana :-)

bet viss taču notiks un būs,tikai jādomā pozitīvi (l)

Nu es arī dzīvē gribu kaut ko sasniegt, tāpēc strādāju, mācos un apzinos, ka mans klupšanas akmens ir krievu valoda, tāpēc pieteicos kursos. Bet es vairs nedomāju, ka dzīvē visa koncentrēšanās jāliek uz karjeru, tāpat kaut kādā posmā ir ļoti strauja augšupeja bet pēc tam vai nu krīti vai nostabilizējies un ar to arī ir grūti samierināties. Dzīvē viss jādara pamazām, neforsējot, bet ja tomēr karjera ir kā pašmērķis izslēdzot attiecības ar mīļoto, izklaides tad gan... ;-)

esmu ljooti strikta pret sevi un lidz ar to man lielas prasiibas no citiem...merkjus nosprauzhu un tur lai kas,tiecos pec tiem!!!gribas viskaut ko uzspet un izbaudiit!neliedzu sev to un censhos labu iespeju nelaist garaam un galvenais censhos nepadoties!

Guarana - kur pieteicies kursos un cik naudiņas tas prieks maksā?

@paris ss.lv meklēju kā lētāk, un atradu kursus pa ~38Ls mēnesī 2x nedēļā pa 90min, uzzvanīju viņiem, aizsūtīju e-pastu un maijā it kā sākās apmācības :-) 2 mēnešus ilgs, bet tas iesācējiem :-P

Man ir mērķi.Tiesa,nezinu vai tos izdosies īstenot.Tas ko esmu sasniegusi līdz šim,man nešķiet nekas.Videni var pabeigt ikviens.Bakalauru var dabūt ikviens.Lai iestātos maģistros,nav jābūt ģēnijam.Protams,tās ir bijušas lietas,ko esmu vēlējusies izdarīt,bet...Tie nav ievērības cienīgi sasniegumi.Un tas mani pēdējā laikā nomāc aizvien vairāk.Man būs 23 gadi šī gada augustā,bet es neesmu sasniegusi neko tādu,kas būtu ievērības cienīgs.Turklāt,katru reizi,kad cenšos kaut vai paspert soli tuvāk saviem mērķiem,man ir sajūta,ka visa pasaule ir sazvērējusies,lai neļautu man tiem pietuvoties kaut par milimetru.Lai cik daudz spēka un darba es mēģinātu ielikt,nekas nenotiek.Viss aiziet pa pieskari.Tieši tāpēc aizvien biežāk zaudēju cerības.Cenšos ļoti turēties un visas savas vilšanās paturu sevī.Es skatos uz cilvēkiem manā vecumā un visu,ko viņi ir sasnieguši...un jūtos tiešām nevērtīga.

Tad jau man Rīgā darbu nekad mūžā nedabūt. Jo krievu valodas ziņā esmu nulle!
Nu tas,ja kādreiz uz lv pārvākšos!!

Mans mērķis ir nodzīvot interesantu dzīvi :-) Ceļot,iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, īstenot savas vēlmes, pilnveidoties. Zinu, ka visu, ko vēlēšos un ko būšu pelnījusi, tāpat dabūšu :-P

http://www.s s.lv/msg/lv/work/courses-education/language-courses/russian/dpphk.html
bet es skatos, ka tie 38Ls ir pa abiem mēnešiem (t) pieteicos tur un gaidu no viņiem kādu info par precīziem laikiem :-) bet šis variants ideāls.

Neesmu karjeriste, līdz ar to mani dzīves mērķi ir vienkārši - savs stūrītis, patīkams darbs, labs cilvēks blakus, labas attiecības ar apkārtējiem un tādā garā. Daļa no tā man ir, pārējais ar laiku. Nekur nesteidzos.

nu nav nemaz tik dārgi,būs jāpadomā,jo mana krievu valoda arī ir uz "Jūs" :-)

Es ari kadreiz par to domaju seit stradajot Amerika-bet no otras puses visi cilveki nevar but "no augstiem plauktiem"-vajag tadu balansi-galvenais, lai cilveks pats jutas labi :-) !Labi stradat krodzina ari ir makslsa!Es soreiz domaju par tadu darbu,kad cilveks neiet ta mocoties...vins tiesam izjut tadu ,ka vertibu taja darba!
Man ir labs piemers darba-pie cilvekiem ,kuri mirst kadreiz sez speciala masa,masu palidze !Es kadreiz padomaju -un tas ir, ko vina ir izvelejusies dzive!
Tas cilveks, kas to dara ,jutas labi -palidzet tam mirejam "pareizi aiziet"!Ta varbut ir vina misija saja dzive -darit so darbu!Reizem ,es pat domaju ,tas ir talants! :-)
Varbut izklausas divaini,bet tu saprati! :-)

mērķu man daudz nav, neko neesmu īpaši līdz šim sasniegusi un panākusi no tā, ko gribu, jo pie pirmās neveiksmes uzreiz nobīstos.

Mans lielais mērķis ir labi justies un būt laimīgai :)
Un tad es mēģinu piestrādāt pie lietām, kas darītu mani laimīgu.
Mani mērķi nav a la 30 gados vīrs, bērni, māja, 3 mašīnas. Viss nāks tad, kad tam vajadzēs nākt. Tagad es esmu labo notikumu starumē iekšā :)