Beernu anekdotes :)

​No rīta Tīna (4 gadi) savā istabā ģērbjās uz dārziņu.
Mēs brokastojam virtuvē.
Tīna nošķaudās.
3 sekundes klusums un pēkšņi Tīna saka: "Neviens neko nedzirdēja?":)

mīlīgi! (l)

Bija viens gadījums, sen atpakaļ, kad mans māsas dēls bija kādus 2-3 gadus vecs, vēl krieviski nemācēja. Sēžam ārā smilšu kastē (man ar tad kaut kādi 8 gadi vēl tikai bija :-D ), blakus vēl viens laikam kādi 5 gadi, bet krievs. Manējam bija sarkana mašīnīte, otrs puika pienāca un salauza. Tā puikas mamma sāk to puiku bārt, tas atbild - on sam slamal. Mans māsasdēls tai vecumā jaunus vārdus dzird un atkārto, tad nu sēž un māj ar galvu un saka - sam slamal, sam slamal, sam slamal. Un ta tas otrais mammai saka - Slišiš, on že sam gavarit, što sam slamal. :-D :-D

Sallij! :-D :-D :-D :-D

un vēl, trešajā klasē, kad gājām, klasē pirms stundām spēlējām Zvaigžņu karus (tad, kad nespēlējām Rozalindas :-D ). Viss, kas piedienas - šaudīšanās, vēl vis kaut kas. Ok, viens zēns izdomāja būt krutāks par citiem, un uzvilka sev krēslu uz galvas - tā, ka sēdeklis priekšā vēderam kā bruņu sargs, un četras krēsla kājas uz priekšu kā šautenes. Jā, pats krutākais. A to, ka šim ausis lielas, neaprēķināja, un krēslu no galvas nost vairs dabūt nevarēja. :-D Cits klasesbiedrs skrēja pēc skolotājas, kura skolotāju istabā sēdēja laikam, teicis, lai nāk palīdz, draugs nevar krēslu no galvas dabūt nost. A skolotāja netic. Tā nu nācās Supermenam iet pa visu skolu ar savu krēslu, visi dabūja ierēkt. :-D :-D :-D Beidzās viss labi, meistars dabūja jaukt ārā krēslu un piekodināja nākamreiz izvēlēties lielāku. (l)

Ā, nu vēl. :-D (man vienkārši daudz ir nācies pieskatīt māsasdēlus (l) )

Sēžam skatāmies dzīvnieku grāmatu, vienā lappusē tāds riktīgi neglīts mērkaķis ar piepūstiem vaigiem, sarkanu seju. Jaunākais māsasdēls (2 gadi bija), pilnā nopietnībā priekā sāk rādīt ar pirkstu uz to mērkaķi un teikt - tētis, tētis! :-D :-D :-D (Lieki teikt, ka viņu tētis ne pēc kāda mērkaķa neizskatījās vis, tīri smuks patiesībā. :-D )


____________________________________

Ar vecāko māsadēlu man tik 6 gadu starpība, tāpēc daudz ko bija ko darīt kopā. Ārā kaut ko viņš sadusmojās (6 gadi laikam bija), negribēja nākt mājās. Parāvu aiz rokas, ne stipri, bet šis sāka bļaut, ka ļoti sāp un vispār, es šim roku esmu salauzusi. Atnāk mājās apvainots, auklē roku tā, ka galīgi neko padarīt nevar. Ok, nu sāp, sāp, ko padarīsi. Jau dusmas pārgājušas, spēlējam cirku, roku joprojām auklē, pat pamest kauliņu nevar, paiet arī nevar ar ejamo kauliņu. Seja nopietna, rokai nemaz pieskarties nevar. Atnāk mana mamma no dārza, rabarberus pirmos atnesusi. Šis iet sagaidīt,ierauga rabarberus, sāk rokas pa gaisu abas vicināt, no prieka lēkāt un aplaudēt :-D . Mamma saka - tev taču roka sāp, uzmanīgi! A šis tad jā, sāp.. saķer kreiso roku, saviebjas... a iepriekš ta sāpēja LABĀ! :-D :-D Sajuka bērnam. :-D

:-D Es te aizņemšu visu diskusiju, bet man parāva atmiņas dēļ šitā. :-D Kas tik nav bijis. :-D

Tātad tam pašam māsasdēlam, ļoti garšoja ķīselis. Otram negaršoja. Tāpēc vecākais pieprasīja, lai viņam tad ir divas porcijas. Ok, paņēma savu un aizgāja ēst uz istabu pie Tv. Es tikmēr savu jau biju gandrīz apēdusi, bet gribējās izjokot. To pilno paņēmu paliku zem tādas palielākas bļodas, tā lai neredzās, bet pati rokās turu to jau gandrīz izēsto un ar karoti vēl it kā atlikumus ēdu. Šis no istabas nāk pakaļ savai otrai porcijai, skatās - nav. Prasa, kur ir - es saku - kā? šito gribēji? es jau apēdu! Neko neizrādīja, nolika savu šķīvi, piepūties aizgāja atpakaļ uz istabu. Sēdēja piepūties. Tad, kad pateicām taisnību, tad tik apraudājās, jo šitā bija izāzēts. :-D :-D

____________

Tālāk gadījums jau tehniskajā laikmetā, kad jau datori un telefoni bija. Tad abi divi jokojām jaunāko, kuram tad kādi 7-8 varēja būt. Ir tādas programmiņas internetā novelkamas, kuras balsi imitē - visādus var uzlikt - gan robotus, gan citplanētiešus, vajag tikai ierakstīt tekstu angliski un to nolasīs. Mēs izdomājām izjokot jaunāko - izdomājām tekstiņu, kas derētu telefona sarunai, ar visām pauzēm un tā. Un tad zvanam no cita telefona viņa brālim, lai numuru nezin - un tur - Caspar, is it you? Pauze. I am Robo. Caspar, you are chicken. Bye, bye. Un balsi uzlikuši bijām kā no kosmosa. Bērns pēc tam visiem lielījās, ka šim citplanētieši zvanot un vēl vārdu zinot. :-D :-D

Mazo bērnu valodiņa. Vecākais tāpat kā es, jau no mazas bērnības par F1 fanoja, laikam manā iespaidā. :-D Bet nu 5 gadu vecumā kaut kā viņam dažu pilotu uzvārdi izrādījās neizrunājami. Viens no tiem - Pedro de la Rosa, kas tika pilnā nopietnībā saukts par Pidarosu. :-D :-D :-D

Bet bez ļauniem nolūkiem, toreiz vēl to, ka tas nav labs vārds, viņš nezināja. :-D

Bērnībā gāju uz mežu ar vecmammu un brālēnu lasīt sēnes. Brālēns sauc vecmammu - nāc skaties, tur ir 4 sēnes un 2 baravikas! :-D

šī ir fenomenāla



Mazais Mārcis (3 g 6 mēn), braucot autobusā kopā ar mammu, uz grīdas atradis nezin no kurienes izkritušu skrūvīti. Kad autobuss kādā no pieturām apstājies, puika pieiet pie vadītāja un jautā : "Šoferīt, vai tev nav izkritusi skrūvīte?"
Smieklu vilnis pāršalc autobusu.