prom

Jutu lidz, pashlaik esmu lidzigaa situacijaa. Esmu arzemes, bet puisis LV. Atliek uzticeties, no attaluma var but attiecibas, esam kopa jau 6 gadus, un esam viens pie otra loti pieradusi.Nu man sanaks ar puisi neredzeties vismaz 6 menesus :-/ Tacu vinjsh mani saprot, jo zin kada ir finansialaa situacija. Vinam savas lietas LV-darbs, man sheit. Nu neko, laiks radis, es pat teiktu, ka manejais ir biskinj priecigs, ka ir palicis majas vviens :-D nav kas krit uz nerviem.

nu bet vai attiecibas ir nakotne? Vai tu zini,kad jus satiksieties un busiet kopa beidzot?
man ir attiecibas no attaluma,bet es nezinu, kad mes busim kopa beidzot.

man ir tik gruti noformulet savus teikumus :-D ceru,ka saprati :-D

Ir tāds teiciens
"Attālums ir kā vējš, tas nopūš sveci, bet uzpūš liesmas ugunskurā!"
Lai nu kā, tas izbeidza arī manas 10 gadus ilgās attiecības.

Mana pieredze nav uz pārāk ilgu prombūtni, bet zinu tikai to, ka patiesas jūtas spēs izturēt - abpusējas. Iepriekšējās attiecībās pietika ar mēnesi šķirtiem un sapratām beidzot, ka mums nav pa ceļam un viens no otra aizgājām.
Tagad ik pa laikam jaunajās attiecībās esam šķirti tūkstošiem kilometru, ir šausmīgi grūti, bet mūsu jūtas ir kaut kas spēcīgs (l) tās iztur!

Bet Tavā situācijā tiešām padomā gadu/divus uz priekšu - Jūs būsiet kopā ik dienu un nakti? Vai Tu vēlies cīnīties?
Nevajag sevi mocīt, ja nejūti, ka varēsi izturēt. Viegli jau mums visām te ir rakstīt, bet Tavs ceļš, Tava mīlestība ;-)
Kaut gan varbūt pēdējo rindkopu man nevajadzēja rakstīt, jo Tu lūdzi pozitīvismu. (t)

Attalums izbeidza ari manu, |-) vairak ka 10gadus ilgo laulibas dzivi!
Kadreiz ta maina ,ta nakosa dzive varbut ir vertigaka...?!Saprotu ,ka sakuma ir gruti,bet es esmu mainijusies noteikti uz labo pusi,visada zina! :-)

man 2 attiecības beidzās dēļ attāluma, tā kā pozitīvu stāstu nevarēšu pastāstīt! :-/ vispār man šķiet, ka cilvēkiem tomēr jābūt kopā, nevis katram savā pilsētā vai valstī...

Endy-es priecajos par tevi-tavu pozitivo skatijumu!Mana pirmaja lauliba ari bija sie attalumi biezi-divi menesi...-tos vareja tiesam pardzivot,bet ja cilveki ir skirti vairak ,ka gadu,man liekas ka notiek kaut kadas izmainas-mes vienkarsi izmainamies |-) ...Es domaju ,ka saglabat veseligas sis attiecibas ,kas saistas ar ilgiem un lieliem attalumiem ir loti gruti! |-)

mjaa
diemzel man ir tapat :(
ar draugu ir labas un forsas-milas attiecibas, bet tas attalums..nejutu vairs odzinu kad runajos ar vinju,liekas,ka vareetu but vnk labi draugi:(
negribas taa domat, it ka kaut kadu ceribu vel pielauju,ka viss varetu but ok,bet laikam nav pilniga taa milestiba, ja sadi jadoma....
nezinu ko darit, nezinu ko tev ietekt,
varbut vnk dzīvot MIRKLIM (t.i.šodienai)

;)

Man ar pirmo viru bija tiesam loti labas attiecibas ,varetu teikt lidz pedejam bridi!Atceros ,ka braucu majas ...tikties un sapratu, cik specigi esam mainijusies-abi!!!Mes sapratam vienu-skirsanas uz ilgu laiku neder,nesatur kopa pat loti specigas attiecibas...! (t)

Jā,pat nezinu,ko teikt,kad atkal savu vīrieti satikšu nezinu,jo ir nelielas materiālas grūtības,pēdējoreiz satikāmies janvāra vidū. Tas vienkārši ir nogurdinoši,aprīlī būs gads,kad tā dzīvojam. Un pēdējo nedēļu to vien daram kā strīdamies pa telefonu,jūtu,ka arī viņam nav spēka. Gribētos,lai kāds no augšas visu sakārto,bet es taču saprotu,ka pati veidoju savu dzīvi un mani dzen izmisumā,ka nevaru koncentrēties...

Par to mirkli - jā,tas viss notiek,dzīvoju šodienai,sāpina tas,ka jūtu,kā vīrieša spēki izsīkst - piezvana tāds nekāds..

ja vins piezvana taads, nekaads, iespejams ari vins ir noguris..no apstakliem, kadi jums ir radusies,
iespejams vinjam tajas arzemes tik labi nemaz netiet un grib, lai tu vinu nedaudz "paucini"
iespejams jums vnk jamaina komunicesanas taktika un tev jaaizbrauc pie vinja vai vinjam pie tevis...

varianti kaa glabt istas un patiesas attiecibas ir daudz:)

Nu nav iespējas tagad mainīt komunicēšanas taktiku,jo nav naudas,lai satiktos. Protams,ka viņš ir noguris no visa,bet man pat runāt negribās,tikai klusēt klausulē. Nē nu,protams,jau ka es runāju,bet tiešām,ja pirms kāda laika runājām par kāzām,tad tagad pat nezinu.

jā,mans puisis arī ir prom,neredzējāmies 7 mēnešus,tikai sarakstījamies un sazvanījamies,reizem ari likas ka tulit viss beigsies,bet kaut ka sanaca saligt,un palikam kopa.tikamies tagad februari,bet nebiju redzejusi kops augusta,sakuma bija tāds mulsums,satraukums,bet nu 2 dienu laikā jau atkal pieradu pie viņa,tagad gaidu nākamo tikšānās reizi,kas būs maijā :)

un piekrītu šim teicienam:
"Attālums ir kā vējš, tas nopūš sveci, bet uzpūš liesmas ugunskurā!"
tā arī ir,ja būs stipras attiecības,viss izdosies,ja nē,tad nu ..... :(

Man arī bija attāluma attiecības pusotru gadu.. varbūt vairāk.
Nu nestrādā tās attāluma attiecības, es nevaru tās nosaukt par īstām attiecībām, mēs tikāmies ļoooti reti, varbūt tāpēc, nezinu, bet es vēlējos saglabāt un saglābt šīs attiecības, tāpēc es visu pametu un devos pie viņa, nu esmu laimīga un neko nenožēloju (l)
Ļoti ceru, ka nekad tas vairs nebūs jāpiedzīvo, tas bija drausmīgi (t)
man likās bezcerīgi, jo viņam nebija naudas, lai te atbrauktu, man bija grūti izrauties no skolas, vēlāk jau atradās arī citi iegansti, tad es sapratu, ka kaut kas jāmaina un aizlaidos!
Tā nu es izglābu savas attiecības, visu pametu un sākšu no jauna te, kur ir viņš. Esmu traka, ka visu pametu viņa dēļ :-D

tā jau ir,tikai dažkārt nesaprotu,kas ir īstas attiecības - uz to mirkli jau vienmēr šķiet,ka tas ir uz mūžu. Negribētu pēc diviem gadiem attapties,ka laiks ir pagājis nevērtīgi gaidot. Bet nu gan jau tā nav,vismaz pašai šķiet,ka tā ir mīlestība,bet nu arī tā var beigties,manuprāt,no pārlieku atšķirtības.

Svētdienas - skolu pabeidzi(augstskolu vai videni :-D )? vai vienkārši aizbēgi no visa?

jā man arī reizēm liekas,ka esmu pazaudējusi šos 8 mēnešus,gaidot,bet nu es ceru ka tas ir tā vērts,tad pa vasaru braucu pie viņa,pēc tam pabeigt skolu,nu vēl viens gads jāiztur :)