Sveikas, dāmas! Tā kā mans lielais šī pavasara mērķis ir iemācīties dzīvot pašpietiekami attiecībās, kuras man šobrīd ir un no kurām es laikam tik drīz nebūšu spējīga atteikties, man ir jautājums meitenēm, kuras kādreiz bijušas vai šobrīd ir mīļākās – kā, velns ar ārā, Jūs spējat samierināties ar faktu, ka bez Jums ir sieviete, kura vienmēr būs pirmajā vietā, kamēr Jūs esat tikai sāls zupai? Tas nekas, ka apčubināta, mīļota un lutināta, bet tikai sāls. Jo Jūs neesat tā, kuru vīrietis gatavs pozicionēt kā savu mīļoto visai pasaulei (vakariņošana/pusdienošana vietās, kuras atrodas nezin cik km no „bīstamās” teritorijas vai komandējumi ārzemēs neskaitās). Un kā nesaiet sviestā? Mana taktika, piemēram, ir iebāzt galvu smiltīs, t.i. neļaut sev par to domāt, bet visu laiku prātā atcerēties visas tās jaukās un skaistās lietas, kuras šis vīrietis man ir teicis un darījis. Pēdējā laikā gan man draņķīgi sanāk. Tāpēc arī šis ierakts.
190
