Ja gribās suni, tad gribās un pašsaprotami, bez apgrūtinājuma liksiem viņu vest ārā, mazgāt, barot, spēlēties, vest uz suņu skolu utt.
Ja jūs nezinat vai gribat, tad neņemiet, ja pēc tam izdomāsiet, ka tomēr negribat, tas būs tāpat kā bērnu atdot patversmē...
Suns jau tāds pats ģimenes loceklis vien ir kā, piemēram, māsa.
Man pašai ir amerikāņu buldogs, ilgi nedomājām par to vai gribam vai negribam suni, paņēmām un nevienu dienu neesam domājuši, ka varbūt vajadzēja pagaidīt, nav bijis nevienu brīdi slinkums vest viņu ārā (stundu no rīta, stundu pusdienās, stundu vakarā, vasarās vispār vakaros trīs stundas ārā), vai vest uz suņu skolu (lieliem obligāti vajag skolu). Suns - tas ir dzīvesveids, ja nezināt vai būsiet gatavas pilnīgi visus rītus, vakarus, labākajā gadījumā arī pa dienu veltīt laiku savam mīlulim, tad neņemiet.
Aizbrauciet uz patversmi, palīdziet tur no sākuma, lai saprastu vai esat ar mieru mazam kucēnam pacietīgi mācīt iet ārā uzreiz pēc viņa pamošanās (mēs katru reizi kā suns pamodās kā traki nesāmies ar viņu no 4stāva ārā, lai tikai pēc iespējas ātrāk viņš saprastu, ka jāprasās ārā čurāt :) ) un tīrīt visas šmuces aiz viņa.
Un iznomāt - atvaino- tas tiešām ir galīgi garām!!!!
30
