šķiršanās....:(

Pieradums noteikti spēlē lielāko lomu visā "attiešanas" procesā. Iedomājieties, ja jūs, piemēram, labu laiku esat paļāvušies uz savu plaukstu, viņa jums ikdienā bijusi līdzās, palīdzējusi, jūs uz to paļaujaties un pēkšņi jums no tās nākas šķirties, vairs nevar veikt ierastās lietas ir jāaprod ar jauno situāciju. Nu es centos domu izteikt ar kaut kādu salīdzinājumu, tas ir kā zaudēt kādu daļu sevis paša.
Vissāpīgāk, pēc pieredzes, laikam ir tad, kad Tevi nepamet sajūta, ka vēl taču varēja kaut ko labot, kaut ko darīt savādāk. Vienkārši nebija sasniegts tas punkts, kad Tu saproti - viss, man to cilvēku vairs nevajag sev blakus. Tev netika dota iespēja tikt līdz tam punktam un par to man žēl :( Viņam, savukārt, varbūt, ka pienāca tas brīdis, ka viņš saprata, ka jūs kopā jau esat visu paveikuši un katram savs ceļš ejams.
Tas gan ir traki individuāli un katram jau tas šķiršanās iemesls savādāks. Tev tiešām laikam laiks tikai vairs līdzēs. Jābūt stiprai un jāatrod sava neatkarība.
Lai Tev veicas! :-)

saulīte. varēji arī paturēt savas indīgās domas pie sevis, jo ne tu tā biji un ne tev spriest, bij tā mīlestība jeb nē. un nebij tā ka attiecības bija visu laiku nekādas, vnk ar pēc dažiem gadiem tā notika.un tas nenozīmē, ka mīlestība nekad nav bijusi. (t)

pārējām meitenēm paldies par atbalstu. (l)

tur nebija nekā indīga.. attiecības ir jākopj ABIEM un tikai tad kaut kas sanāk ;-) ja bija un ir mīlestība abpusēja, tad kāpēc šķīrāties nevis risinājāt problēmas?

vasara! vasaraa viss aizmirsisies,ballites,pikniki,juura - un viss bus ok

Saulīte- ne vienmēr ir iespējas, spēks, drosme,... lai atrisinātu visas problēmas. Kādreiz vienkārši nolaižas rokas, padodas cilvēki. :-|

tieši tā, es jau cik reizes, tūkstoš reizes spēru pirmos soļus pēc strīdiem, mēģināju dabūt to, lai to strīdu nebūtu, darīju visu, lai attiecības būtu laimīgas, bet laikam jau viņam to nevajag, tāpēc šo pēdējo reizi man vienkārši nolaidās rokas. cik var.... labāk jau laikam censties aizmirst, nekā visu laiku visu dzīvi uz ceļiem rāpot un no ādas laukā līst, lai tik viss būtu jauki

eh.manas sajūtas, kad izšķīros ar pirmo mīlestību
bija arī elpot grūti, sapņos rādījās..ārsts izrakstija nomierinošas zāles..man sākās kkas līdzīgs veģetatīvajai diastonijai..nespēks, bieži ģību
tas vilkās kādu pus gadu..tad atradu ielāpu - nenopietnas attiecības, bet vismaz bija brīži, kad nedomāju par viņu.. kopā pagāja aptuveni gads, kamēr izsāpēju savu sāpu, tagad ir citas attiecības, bet tāpat prātā dažreiz iezogas viņš..

un viņš darīja tāpat..pat pēc pus gada viņš rakstija man..runājāmies, teica, ka mīl,ka vienmēr būšu svarīgākā, lai gan kopā ar citu bija. Skatijās profilu, pat bildes komentēja

tad, pēc gada saņēmos sākt jaunas attiecības, viss ideāli, bet tāpat viņš prātā uzradās dažkārt..pēc pusotra gada nolēmu, ka mums jāsatiekas..satikāmies un biju nenormāli laimīga, ka nebija vairs nekā..es nejutu to ko agrāk, man viņa pat bija žēl..sapratu, ka tas, kas mani turēja visu to laiku pie viņa bija jaukās atmiņas :-)

nu man tad priekša vesels gads...a es zinu sevi, pat gada laikā neaizmirsīšu... :%27-(

vnk vins tevi grib paturet redzes lokaa

Mana pieredze.
Man palidzeja tas, ka mes izskiramies un nepalikam kaa draugi, lai gan sakuma bija domats ta.

1) Es izdzesu visus vinja radus un draugus no saviem draugiem, lai nekas neatgadina par vinju.

2) Ta ka vinjs man medza zvanit pec skirsanas, viena no zvanishanas reizem kartigi salecamies par kaut ko tapat vien, un es sapratu vienu lietu.
Ka es nevelos vairs neko par vinju zinat.
Ja cilveki ir skirusies, skirusies, man neko vinja vairs nevajag. Vinjs prieksh manis ir miris, vinjs neeksistee.
Uzrakstiju vinjam iszinju, lai man vairs nezvana, ka musu draudziba jau sen ir cauri.
Viss, un ir klusums, mani neviens netraucee.

Plus, pie ta visa, pec darba katru dienu macities gaju (kursi), aiznjemu sevi kartigi, ka knapi kajas vilku, aizravos.. ja, tagad ir traks ritms, bet toties, man nav laika lauzit galvu. Plus, ka jau teicu - mani neviens netrauce - nezvana neraksta.

Izlasiju, ka bija tevi izdzesis no draugiem! Mani ari - lai gan dzivojam kopa, pec kada strida izdzesa.
Milji, vaine?
Ta nedara iemilejushies cilveki :)
A tu noblokjee vinja profilu draugos, miers bus, neviens neskatisies.
ATCERIES - vinjs tev vairs neeksistee, nedomaa par vinju, neanalize, tas nav taa verts..

viņs jau nav mani izdzēsis... (t) njā, bet man tāda sajūta, ka viņš tāpat nāks atpakaļ. un problēma ir tāda, ka es ceru, ka viss būs labi mums... (t)

Nu man tagad pajuka tādas īsti pat ne attiecības, bet nu mēnešus 4 mēs kko bīdījām!Ja godīgi, tik ļoti sāpējis man dzīvē nav kā tagad, jo pajuka brīdī, kad bija rozā brilles un taureņi, kad nebija nekādu negāciju un visa pārējā!Un, lai cik debīli nebūtu, es pat nespēju paskatīties uz citiem džekiem :-/
Tieši biju pārtraukusi 3 gadu ilgas attiecības, bet tas ne uz pusi nesāpēja!Nesāp pat tas,ka manam ilgajam draugam jau ir cita.. :-/ grūti,fucking grūti!

Man arī tieši patreiz ir šis grūtais posms, kad tiek pārtrauktas 4 gadus ilgas attiecības. Jūtu, ka man būs ļoti, ļoti grūti...būšu kā izsista no orbītas. Bet tas būs jāpārdzīvo.
Zombijzaurs - ļoti patika un iedvesmoja Tavs komentārs!

kam 4, kam 3....bet sāp vienādi...ehh...ko darīt, kaut kā ir jāaizmirst, kopīgas bildes jāizdzēš, jāsadedzina..bet nu atmiņas vienalga nekādi neizdzēsīsi... :-/

Sveika :)
Jā,arī es esmu gājusi tam visam cauri.
Pēc tam kad viņš aizgāja, es ilgu laiku dzīvoju tādā kā paralēlajā pasaulē. Atceros,ka bija vasaras beigas un es sedēju istabā ar aizvilktiem aizkariem, klausījos "mūsu dziesmas", skatījos bildes.. spīdzināju sevi un wnk balsī raudāju. Ilgu laiku dzīvoju uz nervu zālēm un cigaretēm... Man likās,ka lēnām no tā visa eju sviestā. Pamatīgi nokritos svarā un izskatījos nekāda, staigāju apkārt kā kaut kāds zombijs :(

Bet man palīdzēja manas draudzenes,kas nāca ciemos, vilka mani ārā, palika pie manis pa nakti,viskaut kur aicināja braukt un iet, runājās ar mani..uzmanīja,lai es nepalieku viena. Vienai es esmu īpaši pateicīga- viņa sēdēja man blakus un lika izdzēst un izmest visu kas man par viņu atgādinātu, skype sarunas, sms, bildes, vēstules ..visu visu,nepaturot neko kas man par viņu atgādinātu.sēdēju un raudādama dzēsu visu,bet pēc tam palika vieglāk,jo nebija vairāk nekā ar ko sevi spīdzināt,nebij ko skatīties vai klausīties..
gāja laiks un tiešām kļuva vieglāk.

Rudenī uzsāku mācības citā skolā, bija dažādas papildus nodarbošanās,centos novērst savas domas un brīvo laiku pavadīt kaut ko darot,nevis sēžot un raudot!
Ir pagājuši 2 gadi un es šad tad viņu atceros(bet ļoti reti),tagad man ir jaunas attiecības un viņš ir palicis pagātnē.
Es ceru,ka arī Tev ir tādi draugi! Centies nebūt viena,ej āra, atpūties.. Vai arī tiešām atrodi kādas nodarbes- kādi kursi,aktivitātes..
Turies! Un lai Tev veicas! :)