šķiršanās....:(

jo zin cik un kā es viņu mīlu (t)

lai gan, man tagad ir jaunas attiecības..
reizēm vienalga atgriežos domās par bijušo. .. Nezinu kāpēc tas tā notiek..

Ir pagājis diezgan krietns laiks, bet atmiņās viņš tāpat vēl ir..
ehh..

varbūt tāpēc arī palika vienaldzīgs, ka zina ka tu viņu vienmēr mīlēsi, un tev nebūs cits. nemāku uzrakstīt šovakar, bet ceru, ka apmēram saprati ;)

zinu cik tas ir smagi, un manuprāt, ka šķiršanās laikā nevar neko īstenība ieteikt. jo vienkārši ir jāpierāda ka esi stiprāka. un laiks tikai laiks to dziedēs. un galvenais mēģini turēties visu laiku kopā ar draugiem. tie tevi atbalstīs. ;-) ;-)

ieliec kādu bildi ar citu džeku, skaties kāda būs reakcija :)

hellish- man liekas ka viņš uzreiz saprastu ka tas speciāli ielikt. jo kā viņa teica,ka viņš zinot cik ļoti viņa viņu mīl.

man bijušais tā dara, liek ar višādām šprotēm kopā bildes... un tas tiešām uzvelk (e) :'-(

candy, nu mīlēt jau var visu mūžu, bet ir arī jādzīvo tālāk :)

eh,nu nav tādas receptes kā aizmirst.. laikam noteikti jāpaiet. tā laikā ar tevi notiks kkas jauns, citi piedzīvojumi, kuriem nebūs saistība ar bijušo un tādējādi arī mazāk domāsi par viņu.. mēģini saprast, ka sevi mīli vairāk nekā viņu. tāpēc nedrīksti sevi tā mocīt. ar domām, cerībām. tā vnk notiek.. es domāju, ka gandrīz katram otrajam uz zemeslodes ir bijusi lauzta sirds.. un katrs atradis izeju..
es arī pazaudēju savu pirmo mīlestību. pirmais ~1/2 gada posms- briesmīgs.. līdz pat tam, ka gāju pie daktera lai izraksta nomierinošas zāles.. ar laiku viss nokārtojās - citi cilvēki apkārt, jautri notikumi, ballītes.. pagāja 3 gadi un spēju atkal no jauna iemīlēties (l)
lai veicas Tev!

Atkarība no otra, izsaku līdzjūtību (t) Man nedod miera tavs teikums par elpošanas grūtībām un sapņiem, tev patiešām ir tik nopietni? Tu sevi turi tādā stresā, uztraukumā, ka paelpot nevari? Varbūt aizej uz kādu jogas nodarbību, gan jau pastāv visādi paveidi, kā atslēgties no apziņas, nomierināties, tas jau ir par traku.

plaksteris.labs, loti labs.

zini. man paliek tevis zel, ka tu tik izmisigi gaudo cik loti vinu mili. vins to ir pelnijis?ne! man nez kapec liekas, ka vins jau nu nebus tas, kas te pa to visu pardzivos utt. protams nezinu visu situaciju, bet es vnk spriezu ta.

par profilu, komentie-piekritu meitenem.

Atceros arī to sajūtu, kad vienkārši gribējās būt laimīgai un aizmirst to visu... ĻOTI! Bet nekā nevarēja, jo bija pagājis pārāk maz laika. Un tā ir briesmīga sajūta arī, ka zini, ka vari būt laimīga, bet atmiņas, sajūtas un mīlestība vienkārši neiet prom!

Tā kā.. Man šķiet, ka vienkārši jācenšas tikt uz priekšu. Nemēģināt visu laiku palikt tajā stāvoklī. Jā, nepazūd tik ātri, bet vienkārši jātic tam, ka būs arī labāki laiki.. (t)

Jā,pirmkārt ej ar draudzenēm izklaidēties. Kaut vai ikdienā pec mācībām,tikai nepaliec viena. Man palīdzēja daudz,daudz alkohola un daudz vienas nakts sakaru(neiet runa par pišu).

Man liekas ,ka vislabakas "zales" sim variantam varetu but moments,ka tu aiziesi kaut kur ,un satiksi cilveku ,kurs "parsitis" veco milestibu...izklausas neticami,bet ta medz but!Tapec iesaku iet izklaideties-noteikti!Laiks dziede-tas ari taisnba! :-)

Jāpiekrīt, ka visu dziedē tikai laiks.
Es arī ļoti pārdzīvoju pirmo mīlestību, kad mēs izšķīrāmies - mani pameta. Pārdzīvoju, raudāju mātei klēpī, gaužas asaras lija, nemaz nebiju domājusi, ka tas tā sāpēs. Es ilgi cerēju, ka viņš pie manis atgriezīsies, bet nekā. Un labi vien ir. Aizmirst cilvēku nekad nevari aizmirst, tikai to, ko Tu juti pret viņu, jā, kādreiz kad viņu ieraudzīju, mani pārņēma dīvainas sajūtas - uztraukums un tas man nepatika. Bet nu pienāca tāda diena, kad man paziņoja, ka viņš ir izdarījis pašnāvību - man tas nekādas emocijas neizraisīja un ar to es sapratu, ka jūtu man vairs nav. Un man vajadzēja divus gadus, lai es būtu atkal es.
Turies, Tu pati sevi vairāk nomocīsi, ja domāsi kas un kā, dzīvo šodienai!

savu bijuso vel joprojam neesmu aizmirsusi taa isti, lai gan izskiramies pirms gandriz 3 gadiem...
nelielas atminjas ir, skaudrums, nesaprasana, dusma utt bet taa principa par vinju vairs nedomaju....

ļoti grūti aizmirst, it īpaši zinot to, ka jāgaida, kamēr paies laiks, gads divi,trīs, dzīvot ar šo mokošu sajūtu dvēselē un sirdī... :-/ nesaprotu kāpēc tā ar manīm ir, ka vnk nevaru bez viņa. pati sevi nesaprotu. (t) :-/ vnk ar šo cilvēku bij daudz plānu, par daudz ko runājām, daudz ko plānojām kopā, un vienā brīdi saprast to, ka nekas no tā nepiepildīsies- smagi.

fuddy,waaj,kaa tevi saprotu....kad biju izshkjirusies..vnk nesapratu ka amani sauc..dziivoju uz nervu zalem,alkohola..raktiju sms,draugos ut tut tutt... tas bij vnk taads laiks,ko nekad negribu atcereties...3 meneshu dzivoju depresijaa,svars bij nokrities,raudaju dienu un nakti....man bij sasodiiti smagi,jo mileju to cilveeku...atnaaca atpakalj peec 3 meeneshiem,bet peec gada kopaa,joprojaam atceros taas saapes,kaadas piedziivoju tos 3 meeneshus...liekas it kaa tas btu vakar..nekad muuzhaa neko taadu vairs negribu...un trakaakais,ka pilnigii nekas nepaliidz...

fuddy, ja jau pati raksti, ka attiecības bija nekādas.. tas tik liecina par to, ka nu nebija tā kopā būšana Jums tik svarīga, jo par to necīnījāties.. Drīzāk ir bijis pieradums, no kā arī nav viegli tikt vaļā.