Ja man būtu teikšana, es piešķirtu brīvo kursu-pirms vel ģiemnē gaidāms piesakamies mazulis, par psiholoģiju, par pediatriju. Sīkumus, kas it kā ir vienkārši, bet-neizsakāmi vajadzīgi. Tiesa, valsts mums ir ļoti tendēta uz lejupslīdi, piemēram, daudzas smagas slimības ( tonusus utt) var pat ļoti labi izārstēt (vismaz līdz līmenim, kad bērns ir socializējams viegli), ja uzreiz pēc dzimšanas izpilda pāris pārbaudes un līdz pusgada vecumam uzsāk habilitācijas procesu. Kā pie mums? Kad bērnam jau ir gadi, tad vecāki sāk domāt-kaut kā nerunā, laikam nedzird, tā kā netaisno kājiņas. UN? protams, ir par vēlu. Jā, taisa visādas akcijas, vāc naudu, bet īstenībā-tas ir vecāku nerealizējams optimisms. Jau ir daudz par vēlu.
Un it kā-tāds sīkums-parastas pārbaudes, bet Latvijā to nepraktizē.