Sveicieni ņamsim un Back un izturību Zaķim ;-)
Es ļoti slikti gulēju - pirmkārt jau jā - laiks aiz loga, tad vēl nevarēju visu nakti saprast, kur skan mūzika, beigās konstatēju, ka visu nakti drauga pleijeris bijis ieslēgts un pat nebija nosēdies.
Tagad skatos uz savu lekciju sarakstu un darba grafiku un konstatēju, ka mna būs brīvdiena pa 2 nedēļām, sestdienās būšu mājāš ap 16, katra otrā svētdiena brīva. Un tā līdz 19. maijam.
Un katru darba dienu līdz 20 darbs un pirms tam no 8 lekcijas un turklāt tādas, kuras nevar bastot :'-(
Man atkal uzmācas vēlme ņemt akadēmisko un atpūtināt nervus, jo bez darba nevaru nekādi...turklāt varētu piekrāt skolai nedaudz un tad jau pilna spara turpināt, gluži ar tādu pašu sparu kā 1. kursā. Bet vai es to gribu? Izlaist sanāktu gadu un ko tad? Atkal murgs?
Te jau noteikti ir daudzas, kas savā laikā mocījušās ar šo pašu jautājumu - tās, kuras ņēma akadēmisko, vai Jums izdevās atsākt mācības, vai tas beigās pārvērtās par vienkārši izšķiestu laiku un naudu, kas bija ieguldīta?