Ar savu puisi jau esmu diezgan ilgi kopā. Kopā nedzīvojam, jo man skola citā pilsēta, bet satiekamies pa brīvdienām. Bieži ir bijis tā, ka viņš brīvdienās iet tusēt ar saviem draugiem. No sākuma man nebija iebildumu, bet kad tas sāka notikt pārāk bieži,sāku viņam aizrādīt, jo satieku viņu tikai 3 dienas nedēļā un gribas pabūt ar viņu. Sanāca strīdi un tā, bet viņš vienmēr tāpat aizgāja tusēt. Tagad es cenšos uz to nieiespringt un ļauju viņam darīt ko grib. Tagad, kad viņš pasaka, ka brīvdienās ieplānots ar draugiem kaut kas, vienkārši pasaku - ok, ej. Man nekas nav pretī. Pasaku ka pati iešu ar draudzenēm ballēties un viņš uzreiz - ai nē, es tomēr neiešu, Gribu pavadīt laiku ar tevi :-D
es nesaprotu, tā ir kaut kāda apgriezta psiholoģija vai kas? kad viņam neļauju, tad par spīti aiziet, kad ļauju, tad vairs nevajag? :-D vai arī sācis domāt, ka man viss ir vienalga un bail mani pazaudēt? :-P
Jums ar jūsu vīriešiem ar tā ir?
56
