1. Ļoti redzamas rētas parasti nepaliek, jo mūsdienās griezumu taisa ļoti zemu, nevis kā senos laikos pa visu vēderu un šūšanas prasmes un tehnoloģijas ārstiem arī ir uzlabojušās. Protams šuvju kvalitāte atkarīga no ārsta rūpības. Galu galā pēc tam rētu var arī izlabot ar plastiskās ķirurģijas palīdzību. Tā, ka ir visas iespējas staigāt bez rētas.
2.Striju profilaksei nepieciešams pareizs uzturs(labās taukskābes, attiecīgo grupu vitamīni utt.) un atbilstoša kopjošā kosmētika, lai būtu elastīga āda, kura stiepjoties jaunajos apmēros neplīst. Ar krēmiem un eļļiņām vien var neizdoties izvairīties no šiem zemādas plīsumiem.
Krūšu nokāršanās.. Khm.. īsti izvairīties man pašai laikam neizdevās, bet stāvoklis nav traģisks. :-D Pašapziņa mazliet iedragāta, jo no skaista C esmu tikusi pie knapa B. Bet šī samazināšanās laikam ir glābusi manu situāciju, jo nav kam nokārties. Nēsāju atbilstošu krūsturus, smērēju krēmus, veicu vingrojumus(atspiešanās balstā, vai roku spiešana viena pret otru utt.) Un šobrīd neviens nevarētu pateikt, ka esmu bērnu zīdījusi.
Beidzot barot bērnu raudāju gan un visādi pārdzīvoju, draugs pat teica, ka samaksāšot par operāciju, jo nepanes manas asaras.. :-D Galu galā nobijos no skalpeļa un sāku regulāri darīt visu augstākminēto. Esmu apmierināta ar rezultātu. :-)
3. Par svaru runājot, parasti tā tomēr ir uzēšanās, bet man bija mazliet savādāk. Tāda kā organisma īpatnība. Es vienmēr esmu bijusi caurbira un ēdusi visu ko gribēju, taču bērnu gaidot tas sāka iet labumā. Svarā pieņēmos par 23 kg(normāli ir 13 kg). +vēl tas, ka neesmu saldumu piekritēja, taču 8. mēnesī aizbrauca jumts ciet un sāku štopēt iekšā kāruma sieriņus, bulciņas utt., jo trūka enerģijas.
Man ārste aizrādīja par lielo svaru un teica taisīt biezpiena atslodzes dienas. Taču izrunājoties ar mammu(viņa arī pārējā laikā gatavais kaulu kambaris), viņa teica, ka viņai mani gaidot arī it kā bijis par lielu svars, taču viņa bija taisījusi tās atslodzes dienas un es piedzimu ar nepietiekamu svaru un mazasinību un viņai pašai uz mūžu riebums pret biezpienu. Tātad viņa man ieteica ēst tā kā es ēdu. Bērns piedzima grams gramā 3000g un 52 cm.
Man svars izrakstoties no slimnīcas bija jau par 13 kg mazāks un pārējais pazuda pats no sevis ļoti ātri, apmēram 2,5 mēnešu laikā. Vēders savilkās aptuveni 2 nedēļu laikā. Vienīgais, ka ēst negribējās, ēdu tikai tāpēc, ka jāēd, lai bērnam piens būtu.
Protams, es ar bērnu katru dienu gāju ārā ilgi un daudz pastaigāties. Pēc svara pazušanas sāku pildīt vēderpreses vingrojumus. Šad un tad palēkāju ar lecamauklu, jo tas man vienmēr ir paticis. Un pēc barošanas sāku veikt vingrojumus arī priekš krūtīm. Un šad un tad paskrienu pa mežu vai gar jūru. Bet tas viss tāpat prieka pēc, jo lieks svars man nav.
Palagu gan sarakstīju, bet varbūt kādai noderēs mana pieredze. :-)