Mans nu jau bijušais tik ilgi zāģēja man ausīs par bērnu un visām tām blēņām par bioloģisko pulksteni, ka es vienkārši aizgāju no viņa. Es, protams, sapratu, ka viņa vecumā viņam tas jau bija ļoti svarīgi (viņš bija vecāks par mani), bet es negribēju ziedoties un palikt stāvoklī tikai tāpēc, ka viņam vajag tagad un tūlīt. Un ne brīdi nenožēloju. Gribu izbaudīt šo brīdi, kad man ne pret vienu nav nekādu saistību un atbildības, jo, kas to lai zina, kurā brīdī es satikšu savu īsto un vienīgo, ar ko man būs jārēķinās.