Man jau laiku nebiju bijušas attiecības un pēdējā laikā pat biju kategoriski pret tām. Pēkšņi parādījās puisis, skaists, patiešām jauks, varētu teikt pat ideāls! Mēs esam kopā, bet nav tā dzirkstelīte, tikai kā patikšana.. Tāda sajūta, ka iespējams tikai mirkļa vājumā izdomāju dibināt šīs attiecības, lai nebūtu viena, lai būtu jebkas pie kā pieķerties un vēlāk mīlēt, bet tagad ir sajūta, ka tas viss nav priekš manis, bet es nevaru visu pārtraukt.. Nevaru iedomāties sevi ar viņu pēc laika, bet tajā pašā laikā, tas viss tomēr liekas tik skaisti..
Vai jums ir bijis tā, ka no sākuma nav dzirkstelīte un tā rodas laika gaitā? Domāju, tā iemīlēšanās sajūta..