skmji,ka noteikti uz šīs nelaimes pamata tiks bīdīts bizness..
grāmatnīcas palilinās grāmatu, Freimaņa, skaitu tirdzniecības vietas.. būtu divaini,ja cilvēki nepirks...
un domaju,ka ari veikalos drīzumā varesim iegādāties visus viņa albūmus no 1 līdz pēdējam..
drošvien pat mājā,kurā viņš dzīvoja nenormāli uzkāps dzīvokļu cenas!
ceru,ka naudiņa nonāks pie viņa tuviniekiem..
just a dream sry, bet kāpēc arī jābūt uzreiz negatīvismam? Mēs viņu atceramies vien par to, ka cilvēks bija, ir un būs mūziķis, zeme vēl ilgi skums pēc viņa.
Un par mirušu cilvēku sliktu vārdu nesaka, labāk tad paklusēt!
Un mēs nekad nevaram paredzēt laiku, nevaram. Ja mums ir tagad dota iespēja pateikt to, cik tomēr Freimaņa mūzika aizrauj, cik tomēr ir patiesi vārdi, mēs to daram! Un neuzskatu, ka tas ir nožēlojami!
nesaskatu neko nožēlojamu tajā, ka es ar cieņu pieminu mākslinieku, kura mūzika caurvijusi manu bērnību un kura dzīvesstāsts, intervijas mani no sirds aizkustinājušas.
Nez...
Neviens jau nespiež tagad pa varītēm skumt.Taču,tās,kuras skumst man nešķiet nožēlojamas.
Tu neskumsti-ok.Taču,nevajag tagad klupt virsū tām,kam ir skumīgi.Turklāt-neizklausās,ka skumjās būtu tikai vienu dziesmu kkad dzirdējušas.
Es arī uzaugu klausoties viņa(un Kaupera) mūziku.Tagad ir tāda jocīga sajūta.Raudāt neraudu,bet skumīgi ir.
just a dream-nepārmetīšu tev neko,jo katrai no mums ir savs viedoklis par Mārtiņu un vispār par dzīvi.
Bet nepārmet,mums arī ,ja mēs skumstam ,ka talantīgs cilvēks ir aizgājis mūžībā!
Miers!
lab, lab, taču skumstat, kas es tāda, lai jums to aizliegtu :D
taču katra jūtas savādāk domājot par jebkuru cilvēku, vnk num es nesaprotu to, ka visu mūžu bijis vienalga, a tagad pēkšņi sēras! bet nu labi taču, es par neviena mūziņa nāvi neesmu skumusi, svešs cilvēks un ja arī miris, tad ar mani paliek pagātne kopā!!
Tu uzvedies kā bērns, ka tik kaut kur savu degunu iebāzt un ko pateikt pretēji,lai tev kāds ko atbildētu.
Pirms 2 gadiem, kad sāku attiecības ar tagadējo draugu, manā mp3 bija Freimaņa dziesmas, abi ar draugu braucām vilcienā, klausījāmies, mūsu attiecības "uzauga" pie viņa dziesmām. Mums datorā ir speciāla mapīte ar viņa dziesmām, jo to dziesmu vārdos ir kas īpašs, tie liek padomāt, apzināties ko vēlas. (t)
Vēl tagad atceros vienu raidījumu, kur rādīja kā viņš brauca satikt savu māti, bija ieradies ar konfekšu kasti, bet māte nekādas emocijas neizrādīja,redzot savu dēlu! :'-(
Skumji,jo arī esmu viena no tām,kura uzaugusi ar Mārtiņa daiļradi...liek aizdomāties par to,ka dzīvē viss ir relatīvs,tāpēc jāpriecājas par šo dienu,mirkli un jānovērtē mīļos cilvēkus sev blakus,nevis jāatliek uz rītdienu.Lai Mārtiņam vieglas smiltis.
just a dream - man jau šķiet, ka tām, kurām bija vienalga, īpaši neko te neraksta! :)
Man personīgi viņa dziesmas saistās ar manā dzīvē daudziem zīmīgiem, svarīgiem notikumiem! Es pazinu Freimani vēl pirms viņš bija izveidojis grupu, vēl pirms viņš kļuva slavens.. tāpēc diemžēl ir vienkārši skumji, ka cilvēkam ir jāaiziet tik jaunam.. un tas liek aizdomāties par to, ka mēs nedrīkstam sadedzināt sevi no iekšpuses.. kaut vai tāpēc, lai nesāpinātu sev tuvos..
Tā dīvaini jau ir, atcerējos par Džeksonu, visu dienu skatījos viņa bēru ceremoniju tiešaraidē un beigās viņa bērni teica runu- tad man arī asariņas izlauzās. Džeksonu taču arī nepazinu personīgi, bet nu tas brīdis bija emocionāls :-)
Skarleta*, yeah right, nu gan tu tuftu runā! es vnk izteicu domas un viss, kādu atbildi man vēl vajag... es tā vienmēr esmu domājusi, svešu cilvēku nāve man neizraisa nekādas emocijas un tas arī viss....
18
