kā jūs iepazināties?

jau sen čatojot čatā, tad viņš man atkal uzrakstīja un beigās mēs sapratām, ka esam jau kādreiz čatojuši.
Tad nu man vajadzēja viņa dzimtajā ciematā nakts mājās.. viņš man tās piedāvaja. Un tā nu gāja laiks un mēs esam laimīgi kopā (l)

man vnm kauns stāstīt, kad prasa... (s)
tāpec saku, kas ir daļa patiesības, draugi mūsu bija kopā, sapazīstināja :-D

Piedāvāja aizvest mājās...Aizveda 200 metrus jo neticēja, kad teicu, ka man tepat blakus, un tā arī ved vēl joprojām.... (l)

Chupse, kāpēc Tev kauns?

meklējoties :-D

vienā pasākumā, kurā bija ļooooti daudz cilvēku sasmaidījāmies apmēram 2 stundas! :D es smaidīju viņam, viņš man :) tad viņš nozuda un es domāju-ak nē.. mans lieliskais vīrietis aizgāja, pasākums bija arēnā un cilvēku TIK daudz, ka.. likās tiešām vairāk nesatiksimies, bet viņš vēlreiz atnāca uz to vietu, kur tieši es dejoju un es ar kādu 5o mēģinājumu tomēr piegāju pie viņa (visu laiku tiku tikai līdz pusei un dūša pieiet pie viņa pazuda) :D sarunāju visādas muļķības, beeeet.. nu jau laimīgi esam kopā 2,5 gadus :) (l)

tāpēc, ka kauns, ka es tā iekritu. pirmajā vakarā nepazīstamam puisim atdoties

Ar savējo iepazinos zaļumballē :-) Nodejojām pusnakti un dejojam vēl joprojām (l)

Vienu dienu aizbraucu ar draudzeni sauļoties, lai nosvinētu to, ka biju tikusi 2dienas iepriekš vaļā no diezgan nepatīkamām attiecībām :-D
Bet manējais tagadējais mīļotais soļo pretī pa jūrmalu un tik sirsnīgi uzsmaidīja (l) Pēc tam ar draugiem mums pienāca klāt iepazīties, tā sākās mūsu stāsts :-)

Bijušais ar viņu iepazīstināja,kad nebija vēl bijušais.Kopā sagājām pēc manas šķiršanās.Viņš mani atblastīja un tā.Vēlāk atklājās,ka es viņam biju iepatikusies no pirmās reizes,kad viņš mani ieraudzīja.

ahh, viss es oficiāli nokaunos pēc visiem šiem stāstiem (e)

Man kā Chupsei, kauns ststīt (s)
Tāpēc ir versija, ka caur radinieku, kopā vienā komandā spēlēja ;-)

Chupse, nu man Tavējais neliaks nekas pārāk briesmīgs. Cik nav gadījumu, kad viena nakts pārtop par gadiem.

nu tie jau tikai ziediņi vispār, es jau tā virspusēji izstāstīju :-D

kā tas ir- iepazīties tā, ka kauns stāstīt? :-D
šāda diskusija vispār ir bijusi :-D
es ar savējo iepazinos ceļojumā.

Pazinu jau iepriekš viņu 6gadus pirms sagājām kopā! :-)

Rakstiju Draudzenei sms,sajaucu pedejo ciparu Vinas numura(izradijas Vinai ar Manu Draugu vienads numurs, pedejais cipars tikai atskiras)...sanemu atbildi un ka saka poslo pojehalo :-)!
Mus skira 260km.attalums, pusgadu sarakstijamies,tad satikamies un laikam jau LIKTENIS.
2010.gada oktobri atzimejam 5.gadu jubileju, kopdzive 4 gadi,vasara planojam kazas. :-)

Nu mums ar bija līdzīgi, es gribēju viņš ar laikam , bet tomēr nekas līdz galam tā arī nenotika...
Man tāds kauns par sevi bija, eskā lose jutos, a viņš vnk izrādijās kautrīgs :-D
Otrā rītā sēdēju un domāju vai es tiešām esmu tik briesmīga, ka mani negrib. :-D :-D :-D

Man nav otras puses, bet pašlaik tiekos ar kādu vīrieti.

Mums ir ļoti interesants iepazīšanās stāsts. Viņš apgalvo, ka pirmo reizi nejauši mani ieraudzīja uz ielas pirms gadiem trim. Pirms kāda pusotra gada viņš ieraudzīja mani manā darba vietā. Un šī pusotra gada laikā viņš ir redzējis vairākas reizes mani uz ielas, veikalā, pat pieturā, gaidot sabiedrisko transportu.

Un tad kādu dienu viņš nejauši ieraudzīja manu profilu Facebook (mums ir kopīga paziņa) un tad nu gan viņš rakstīja vēstuli, jo tik daudz sakritību- tas par kaut ko liecinot :-D Sarakstāmies kopš oktobra, bet dažādu sakritību un nesakritību rezultātā satikāmies tikai janvārī. Kas notiks tālāk, laiks rādīs, bet liktenis šeit ir pielicis savu pirkstu, tas ir acīmredzami :-)

Orhida* tas ir tā, ka pēc tam pārcilājot atmiņā visu ir- OMG! Bet nu jau vairs neko, jau vairāk kāa gads kopā :)