Lucia un Akmentiņ - hi 5, pilnīgi tā pati situācija. Pat līdzīgāka ar akmentiņu, man ar 20, un ar gaidu to īsto, kuram sevi atdošu (l) man ir bijušas attiecības, bet neuzskatu tās, par nenormāli nopietnām, jo vnk man nebija liela interese pret to puisi, tādēļ ātri to visu izbeidzu. Uzskatu sevi par skaistu, gudru un interesantu meiteni. Uzmanības no pretējā dzimuma it kā netrūkst, ja aizeju kkur izklaidēties, prieks, ka man līdzi ir mani draugi, kuri ir gatavi mani aizstavēt, ja kāds par daudz sienas klāt :-D
Neuzskatu, ka manī būtu nezkāda problēma. Man ir savi principi, kurus nepārkāpšu. Un ja man patīk kāds puisis, tad nebūs tā, ka tas ātri beigsies, un tajā laikā varētu pa fikso kādā citā samīlēties. Varbūt tā arī ir problēma, ka ļoti pieķeros vienam cilvēkam uz ilgu laiku. Bet es nevēlos mesties attiecībās, ja nav tās lovītes.
Bet nu es esmu sapratusi, ka nevajag tiekties pēc attiecībām, tās būs, tad, kad tam būs jābūt. Protams, es vēlētos sev blakus kādu, kurš mani apčubina, bet es izbaudu laiku, kad esmu viena. Varu savu laiku veltīt daudziem citiem apkārtējiem cilvēkiem, kā arī mācībām, sevis pilnveidošanai.