nekad nav bijis draugs

Noteikti neeemu skaistule no glancēta žurnala vāka, bet vai tad tikai tādām kas izskatās pēc Meganas Foksas ir draugi? daudzām parastām meitenēm ir puiši.

tad centies būt atraktīva, interesanta, flirtē ar vīriešiem, utt :)

Trausla noteikti neesmu :-D jo man ir bijis vienmēr jābut stiprai, pašai visu jādara, daudz jāstrādā, jo ja gribu uz kino vai kafeinīcu jānopelna pašai nauda, neviens neaicina.

nedomāju, ka tas ir izskata dēļ, jo skaistuma standarti jau katram citi, un ne jau tikai "skaistie" ir attiecībās! Noteikti iespringsti pārāk daudz uz to, bet neiespringsti tik ļoti! 8-)

ja godīgi manī ir dziļš aizvainojums, ka mani neviens nekad nav gribējis saukt par savējo.

interesanta situācija... īsti neizprotu, jo man jau pirmais draugs ibja 12 gados, labi nekas nopietns, bet staigājām rociņās apkārt pa pilsētu, un devām viens otram bučas- uz vaiga vai lūpām... protams, 16 gados sākās,kas nopietnāks. :)
es vienmēr esmu bijusi diez gan sabiedriska, man arī nav problēmas sadraudzēties vispār ar cilvēkiem. vārbūt tu esi pārāk klusiņa? piemēram, man arī ir draudzene ,kurai 20 gados nav bijis draugs,bet viņa ir ļoti klusa un kautrīga- pilnīgi pretēji man- un vērojot viņu domāju,ka tas ir tikai tāpēc, jo viņa ir diez gan simpātiska un gudra meitene. :) atraisies. :)
Tu vispār tā mēdz iepazīties ar cilvēkiem?- piemēram, pasākumos?

"ja godīgi manī ir dziļš aizvainojums, ka mani neviens nekad nav gribējis saukt par savējo."

šis komentārs šķiet diezgan muļķīgs no tavas puses. Ko tu pati esi darījusi, lai sauktu? Un nezinu kapēc, man šķiet, ka tu tagad varētu būt kopā ar pirmo pretīmnācēju, ja viņš to vēlētos, lai tikai tev BŪTU draugs. Tā arī nevajag ..

Saprotu Tevi. Es kādos 15 gados pārdzīvoju, ka nav bijis draugs, tad sapratu, ka dzīvoju tādā mazpilsētā, kur visi viens otru pazīst, jauni cilvēki reti parādās - nekādu izvēles iespēju, kā arī visi daudz maz sakarīgie puiši bija brāļa draugi, kā arī foršākajiem bija draudzenes, tātad es kā sieviešu dzimuma pārstāve neinteresēju. Bet aizbraucot uz kādu blakusciemu, sajutos kā svaiga gaļa (pārspīlēti liela vīriešu uzmanība).

Varbūt nomaini vidi?

piekrītu arī daļēji Caroline- no sākuma man nebija vispār drauga, kurš būtu vietējais- no manas mazpilsētas, parasti bija no blakus ciemata, vai arī no Rīgas,jo man vecāki šķīrušies un 1 dzīvoja Rīgā , otrs- mazpilsētā kopā ar mani. Pirms 4 gadiem( uz vidusskolu)pārvācos dzīvot uz Rīgu- un tad vispār viss bija baigi super ar puišiem,bet pirms tam arī nebija slikti. :) - bet tīri tā vietējais no mazpilsētas man nekad nebija bijis.

* vai , nevis daļēji piekrītu, bet vispār piekrītu.. :-)

nekrīti izmisumā un neieslīgsti depresijā!
kamēr nav drauga , priecajies par citam dzīves burvībām! :)
Izej sabiedrībā ! Flirtē! flirte pat tad kad vienkārši uz ielas ej garām kādam vīrietim, ieskaties acīs un itkā ķircinoši pasmaidi. Būs jautri , un tā tu trennēsi savu kautrību . Ja vīrietis jutīs , ka tu esi ārkārtīgi izmisusi un zvērīgi alksti pēc attiecībām , viņš bēgs ! sākumā gaisotnei jābūt mierīgai , nedaudz atturīgai , bet tomēr rotaļīgai !
notici sev , pašpārliecinies un lai veicas! :)

man arii vislaik likaas- baac, cik man gadi un man nav drauga....simpaatiska esmu, gudra, laba figuura un nav drauga- netaisniiba... bet es uzskatu, ka vaina ir attieksmee.. jo izveeliigaaka buusi, jo gruutaak buus ar kaadu tikties...nesaku ka taada esi, bet tev pashai jaaizprot, ko tu vispaar gaidi.. tev jaasaved kaartiibaa savs praats, ko tu gaidi no sevis, no viiriesha un dziives vispaar... ej izklaidejies, priecaajies par dziivi.. izklaideejies ar vienu, ar otru.. tas viss ruuda tevi, tavu raksturu, emocijas, tu taa speesi izprast, kas tev tieshaam vajadziigs, kaadu cilveeku gribi... es taa daru un situaacija tikai uzlabojas... ES SAAKU IZPRAST SEVI.. protams, nav jau jaatusee ar kuru katru.. ;-) galvenais- baudi dziivi :) ja nav puisha, tad buus, nekrenkeejies par to, kaa buus... vnk baudi... paaraak maz varbuut to esi dariijusi ;)

Es arī esmu līdzīgā situācijā, tiesa man ir 20 gadu. Un ilgu laiku nevarēju saprast, kāpēc - uzskatu sevi par gana simpātisku, augumam arī nav ne vainas (plakans vēders, krūtis ir, dibens ir, protams, ir arī liekie kg, bet ne tik daudz, lai uzskatītu sevi par resnu), esmu gudra, gan akadēmiski, gan 'pa dzīvi', jautra, atvērta, aktīva, interesējos par tik daudz dažādām lietām, sportoju, labi ģērbjos utt.utjp. Likās, kamooon, esmu superčiksa, kāpēc esmu viena??
Un tad es sapratu, ka tieši tāpēc, ka man liekas, ka esmu superčiksa, esmu radījusi savā zemapziņā, ka esmu tikai superčaļa vērta, jeb man ir noteikti kritēriji,kas atlasa potenciālos puišus un, ja kāds uzrodas, sāk pievērst uzmanību, kaut kas man neder.. Uzmanības patiešām (it īpaši izklaides vietās) netrūkst, bet esmu kļuvusi par nedaudz sniega karalieni, tēloju nepieejamo un man brīžiem liekas, ka vispār nepatīk komunicēt ar tiem, manuprāt, ne tik foršajiem puišiem. Tādēļ nonācu pie secinājuma, ka pati vainīga esmu un visa problēma manī.. Pamazām cenšos mainīties un ceru, ka viss vērsīsies uz labo pusi :)

Ļoti labi saprotu situāciju- man ir 22 un nav bijušas nopietnas attiecības.
BET... lai kā es brīžam īdētu un nīdētu, kas par lietu, pati tomēr zinu, ka neesmu tā īsti gatava.
Šobrīd baudu dzīvi, baudu sevi un baudu nenopientu sakarus, jo, ja gribu vīrieti blakus, tad nopietnu un neesmu droša, ka esmu pietiekami izdauzījusies, lai tagad kļūtu nopienta un mācētu dalīt dzīvi ar kādu.

Es saprotu mazliet to aizvainojumu, bet vai esi kādreiz domājusi, ko tu varētu sniegt šim otram cilvēkam, kas tevī ir tāds, lai viņš tevi gribētu sauk par savējo un tieši tevi nevis kādu citu parastu meiteni??

Man arī vislielākās bailes ir palikt vienai, bet no otras puses, kurā brīdi tad es teikšu, ka paliku viena, to varēšu tiaki tad, ak miršu, bet līdz tam, vai cik daudz laiak un iespēju, tākā nav ko domāt, ka tagad nav, tas nozīmē, ka viss, nav un nebūs.

Lucia, sit pieci :D Man arī 20 un situācija ir identiska Tavai :D Man pat seksa nav bijis. {hā :D } Un tāpēc vēlreiz jāsecina, ka ar skaistumu tur nav nekāds sakars, jo nebūt neesmu krokodils.
Un reizēm pārņem doma, kāpēc , kāpēc tā ir noticis? Un vienas nakts attiecībām ar puišiem es bremzēju tikai tāpēc, ka esmu nevainīga. Man reāli būtu kauns ar kādu pārgulēt, kuram neuzticos.. un tad viņš secinātu, ka esmu nevainīga. Bet - vispār pašai man tas ļoti nesatrauc, ka nav puišu, vienīgi jūtos neērti brīžos, kad draudzenes prasa, vai tad man nav kāds draudziņš vai arī mamma prasa, kad vedīšu puišus uz mājām. Labi, ka viņa vēl nejautā, vai man ir bijis sekss - vispār nezinātu, kur likties. Jo, lai gan es nebūt neesmu kautrīga, tomēr nevainības jautājumu nevēlos apspriest :D .
Ai.. un tā nebūt nav, ka puiši uz mani acis nemet. Met jau met, bet es kaut kā automātiski atsalstu. Es vnk esmu ļoti draudzīga un zinu, ko nozīmē - sāpināt. Un nevēlos to piedzīvot vēlreiz. Nezuticos puišiem, kaut gan mani ir nodevušas tieši meitenes nevis puiši. Bet - ... Jāsaņemās. Kā nekā tik tagad ir jauna gada sākums, vēl laika gandrīz 12 mēneši, lai šogad atrastu "big love".

man tieši tāds pats šī gada moto,kāds Akmentiņai- 12 mēneši laika,lai atrastu big love :D

es tev varu piedāvāt savu vājo plecu ! (l)

Neizlasīju diskusiju, bet varbūt jau tas būs rakstīts.
Bet pirmais likums ir - nemeklē! Ja Tu visur, kur iesi un Tev būs tās kucēna meklējošās acis, Tevi neviens negribēs, jo jutīs, ka esi izmisusi. Tāpēc Tevi grib tikai seksam nevis kam nopietnam :-)

manuprāt, iespējamākais iemesls ir tas, ka meklē perfekto, varbūt vēl nesaprotot, ka neviens nav perfekts.. un jā, ja kāds iekrīt sirsniņā, tad ir jāizrāda kāda interese, nevis jānostāda sevi pārāk nepieejamās statusā :-)

un jā, ir arī kaut kāds teiciens ar domu, ka to ko izmisīgi meklē, neatrod..