Sveikas. Šobrid studēju universitāte un jūtos pilnīgi izdegusi, izjūtu pasīvu agresiju, dusmas, bezmiegu, nogurumu, apātiju, iekšēju tukšumu, bezspēku. Studijas vairs nesagādā prieku, bet gan iepriekš aprakstītas emocijas un rada sajūtu, ka man tas obligāti ir jādara. Jaunajā semsetrī ievēroju, ka nevis studēju un izprotu tēmu, bet “tupa iezubros”, lai varētu pasniedzējiem atbildēt uz jautājumu, bet, ja kāds pajautātu, lai izskaidroju ar saviem vārdiem - nespētu. Visu šo laiku domāju par akadēmisko pārtraukumu, bet ļoti baidos, ka izdarīšu nepareizo izvēli. Teorētiski man izglītība ļauj iet strādāt arī nozarē, kurā šobrīd mācos, nekādus gan augstos amatus neieņemamu, bet tīri zināšanu uzturēšanai varetu gan.
Interesē pieredze? Kā bija vēlāk atsākt? Nenožēlojāt?