Esmu introverta, patīk pabūt vienai. Un jā, esot ar kādu kopā, nevaru pa īstam atpūsties. Laiks kopā ir laiks "mums", nevis man. Draugam ir pretēji, viens pats neko negrib darīt, bet zinu, ka kaut kāda brīdī arī viņš grib pabūt viens. Domāju, ka tā ir visiem.
Cita lieta, ja otrs regulāri ir nīgrs, piekasīgs, nejauks. Tad sanāk, ka mājās pēc darba nav iespējams atslābt, jo intensīvi jāfiltrē, kā otru neprovocēt. Un tas jau vairs nav ok. Arī šāda fāzē mūsu attiecības bija, un kādu laiku reāli nepatika, ka viņš vakarā nāk mājās. Nevis tāpēc, ka gribās pabūt vienai, bet tāpēc, ka negribēju strādāt par emocionālo miskasti. Tas liecina par problēmu attiecībās.
Manuprāt, ir diezgan maz tādu situāciju, kad ir ok izgāzt savas emocijas uz otru. Teiksim, ja ģimenes loceklis ir smagi slims, cilvēkam var būt grūtāk savaldīt emocijas. Bet ne jau - man šodien darbā bija pagrūti, un tu vēl nemāki krūzīti nomazgāt...
235
