Cilvēki ar psihiskām saslimšanām

Sarakstīju pārdomas par tēmā lasīto.
1. Vispirms noderīga informācija:
https://www.spkc.gov.lv/lv/atpazisti-psihiskas-saslimsanas
https://www.spkc.gov.lv/lv/informativi-materiali-par-psihisko-veselibu
https://esparveselibu.lv/temturis/viss-ir-norma
2. Ne katrs cilvēks, kurš uzvedas mums nepieņemami, ir mentāli slims, tie var būt atšķirīgi dzīvesveidi, raksturi. Arī ne katrs cilvēks, kam ir kāda bērnības trauma vai tml, ir mentāli slims. Nemētājamies ar slimības nosaukumiem.
3. Mentālās saslimšanas nav zīmogs, šizofrēnija - sabiedrībai bīstams, nevar strādāt utt. Ir dažādas slimības pakāpes un slimību kontrolējošās zāles. No zālēm nav jābaidās.

3. Tvaika iela ir filiāle Rīgas psihoneiroloģijas un narkoloģijas centram. Tur ir dažādas nodaļas ar dažādiem noteikumiem dažādiem slimniekiem - cilvēki ar atkarībām, smagie gadījumi, bet arī vidēji un viegli, kas nekādu draudu sabiedrībai nerada.
Tur nesēž noziedznieki - cilvēki, kam soda vietā ir piespiedu ārstēšanās, ir Laktas ielas filiālē.
Vēl filiāles ir Āgenskalnā un Juglā - tās ir mazākas un stacionāros tur pieņem cilvēkus ar vidējām, vieglām problēmām - depresijas, trauksmes u.tml.
Visās filiālēs (izņemot Laktas) pieņem cilvēkus arī ambulatori un cilvēki uz šo iestādi dodas pie valsts apmaksātiem ārstiem saņemt zāles, psihologa, pat uztura speciālista konsultāciju, tāpat kā, piemēram, uz maksas Vivendi.
Ekskursija? Ja jūs studējat jomās, tad ir prakses. Neviena ārstniecības iestāde nav paredzēta tam, ka nesaistītas personas nāk apskatīt pacientus.
5. Ielikt slimnīcā pret cilvēka gribu var uz 72h, ja viņš apdraud sevi vai citus.
Atņemt rīcībspēju var caur tiesu kādā konkrētā apmērā, ne pilnībā.
Šādi noteikumi ir pareizi, jo pasargā no būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem.
Jā, ir dzirdēts par gadījumiem, kad kaimiņi tiek apdraudēti ar no loga lidojošām burkām u.c. Jāinteresējas, kādus risinājumus piedāvā tiesībaizsargājošas iestādes un likumi, jo, protams, dzīvot blakus cilvēkam, kas tā uzvedas, nav normāli, lai kas viņam kaitētu vai nekaitētu.

Vārdotāja @ 27.03.2023 08:02

izturas un man to stāsta….

Atbildi sev uz jautājumu, vai tu vēlies palīdzēt bērnam vai apmierināt savu (visai perverso) ziņkāri ar stalkošanu un baumošanu. Ja pirmais, internetā ir ļoti daudz informācijas, kur griezties šādā gadījumā - sākot ar valsts iestādēm beidzot ar nevalstiskām organizācijām.
P.S. Ceru, ka neesi pedagogs šim bērnam, tādā gadījumā tava uzvedība ir neprofesionāla.

Vārdotāja @ 26.03.2023 22:33

zinu vienu bēdīgu stāstu, kad šizo pacients aizbēga no Tvaiķenes… beigas nebija labas.
Un radās jautājums- kā tad var aizbēgt?

Tur ir dažādas nodaļas. Ir nodaļas, kur var brīvi visu dienu staidāt apkārt un iet ārā, ir tādas, kur tikai medmāsas pavadībā uz stundu.

Hulu @ 27.03.2023 01:16

Īpaši piereģistrējos, lai pateiktu - meitenes, šī diskusija nav "retā normālā", tā ir pilna ar stereotipiem un faktu kļūdām. Ārā ir 2023.g, sabiedrība ļoti pareizi runā runā par to, cik nozīmīga ir mūsu mentālā veselība un ka kaites, slimības, psihologi, psihoterapeiti, psihiatri un psihoneiroloģiskās slimnīcas nav jāstigmatizē. Ja tiešām interesē šī tēma, lasiet sakarīgus avotus, nevis "viena tante teica" stāstus, kas varbūt kādreiz, pirms 25 gadiem, bija patiesi, bet ne tagad, jo arī šajā jomā notiek attīstība.

Mūsdienās mentāli slimi ir tik daudzi cilvēki, ka stigmatizēt to vairs nav iespējams. Stigmatizēt var kaut ko, kas piemīt tikai mazai daļai sabiedrības un praktiski neviens ar to nesaskaras, kā tas bija agrāk. Nevis tā kā tagad, kad jau ievērojama sabiedrības daļa detaļās var no pieredzes izstāstīt dažādu mentālo slimību izpausmes un lietojamos medikamentus. Ok, mūsu vecāki to noteikti joprojām stigmatizē, bet mūsu un jo īpaši vēl jaunākās paaudzes - daudziem tas ir pat lepnums, ko visiem svešiniekiem darīs zināmu soctīklos.

greece @ 27.03.2023 11:31

Mūsdienās mentāli slimi ir tik daudzi cilvēki, ka stigmatizēt to vairs nav iespējams. Stigmatizēt var kaut ko, kas piemīt tikai mazai daļai sabiedrības un praktiski neviens ar to nesaskaras, kā tas bija agrāk. Nevis tā kā tagad, kad jau ievērojama sabiedrības daļa detaļās var no pieredzes izstāstīt dažādu mentālo slimību izpausmes un lietojamos medikamentus. Ok, mūsu vecāki to noteikti joprojām stigmatizē, bet mūsu un jo īpaši vēl jaunākās paaudzes - daudziem tas ir pat lepnums, ko visiem svešiniekiem darīs zināmu soctīklos.

Manuprāt, šajā diskusijā bija stigmatizēšana, kas manā ieskatā izpaužas kā nezināšanas izpaušana nosodošā, noniecinošā formā.
Piemēram, izteikumos par šizofrēniju, par noziedzniekiem Tvaika ielā, antidepresantiem utt.
Ar dažādām kampaņām un izglītojošiem rakstiem iestādes un privātpersonas cenšas šos mītus kliedēt, bet ne visus šīs kampaņas sasniedz. Protams, katram var būt savs skatījums uz lietu, bet neforši, ja tiek izplatīti kļūdaini pieņēmumi (ļoti uzskatāmi bija par noziedzniekiem Tvaika ielā no it kā zinoša cilvēka, jo saka, ka gājis tur praksē) vai tas tiek darīts apvainojot citus ("vai viņam nav bail dzīvot ar šizofrēniķi"). Tādēļ es pastāstīju par RPNC struktūrvienībām un iedevu linkus, kur nav rakstītas muļķības par slimībām.
No diskusijas atklanos, nav man vēlmes forumā kauties, ceru, ka kādam noderēja.

greece @ 27.03.2023 11:31

Mūsdienās mentāli slimi ir tik daudzi cilvēki, ka stigmatizēt to vairs nav iespējams. Stigmatizēt var kaut ko, kas piemīt tikai mazai daļai sabiedrības un praktiski neviens ar to nesaskaras, kā tas bija agrāk. Nevis tā kā tagad, kad jau ievērojama sabiedrības daļa detaļās var no pieredzes izstāstīt dažādu mentālo slimību izpausmes un lietojamos medikamentus. Ok, mūsu vecāki to noteikti joprojām stigmatizē, bet mūsu un jo īpaši vēl jaunākās paaudzes - daudziem tas ir pat lepnums, ko visiem svešiniekiem darīs zināmu soctīklos.

Dažiem lepnums par šizofrēniju ir vienīgais lepnums. Nekā cita, par ko lepoties, viņiem varbūt nebūs nekad. Toties ar to pat pamanās nokļūt uz žurnālu vākiem, lepojoties ar savu dg.
Stigmatizācija ir slikti, bet nevajag arī braukt auzās, ceļot visus trakos un dīvainos uz pjedestāla.
Biju neilgi kopā ar vienu tādu, kam smaga klīniskā depresija. Tādas manipulatora un despota spējas var tikai apskaust. Un katrā izdevīgā brīdī bāza visiem acīs savu dg. Cik viņam grūti, neviens nesaprotot. Kā jau te viena meitene rakstīja, beigās es pati biju tuvu tam, lai sāktu dzert nomierinošās tabletes.

Hulu @ 27.03.2023 11:40

Manuprāt, šajā diskusijā bija stigmatizēšana, kas manā ieskatā izpaužas kā nezināšanas izpaušana nosodošā, noniecinošā formā.
Piemēram, izteikumos par šizofrēniju, par noziedzniekiem Tvaika ielā, antidepresantiem utt.
Ar dažādām kampaņām un izglītojošiem rakstiem iestādes un privātpersonas cenšas šos mītus kliedēt, bet ne visus šīs kampaņas sasniedz. Protams, katram var būt savs skatījums uz lietu, bet neforši, ja tiek izplatīti kļūdaini pieņēmumi (ļoti uzskatāmi bija par noziedzniekiem Tvaika ielā no it kā zinoša cilvēka, jo saka, ka gājis tur praksē) vai tas tiek darīts apvainojot citus ("vai viņam nav bail dzīvot ar šizofrēniķi"). Tādēļ es pastāstīju par RPNC struktūrvienībām un iedevu linkus, kur nav rakstītas muļķības par slimībām.
No diskusijas atklanos, nav man vēlmes forumā kauties, ceru, ka kādam noderēja.

pastāsti, lūdzu, ko Tu domā par antidepresantiem. Tiešām, lūdzu, apgaismo mani.

greece @ 27.03.2023 11:31

Mūsdienās mentāli slimi ir tik daudzi cilvēki, ka stigmatizēt to vairs nav iespējams. Stigmatizēt var kaut ko, kas piemīt tikai mazai daļai sabiedrības un praktiski neviens ar to nesaskaras, kā tas bija agrāk. Nevis tā kā tagad, kad jau ievērojama sabiedrības daļa detaļās var no pieredzes izstāstīt dažādu mentālo slimību izpausmes un lietojamos medikamentus. Ok, mūsu vecāki to noteikti joprojām stigmatizē, bet mūsu un jo īpaši vēl jaunākās paaudzes - daudziem tas ir pat lepnums, ko visiem svešiniekiem darīs zināmu soctīklos.

piekrītu. HIV/AIDS pacienti tiek stigmatizēti, nezināšanas dēļ

Hulu @ 27.03.2023 09:28

Atbildi sev uz jautājumu, vai tu vēlies palīdzēt bērnam vai apmierināt savu (visai perverso) ziņkāri ar stalkošanu un baumošanu. Ja pirmais, internetā ir ļoti daudz informācijas, kur griezties šādā gadījumā - sākot ar valsts iestādēm beidzot ar nevalstiskām organizācijām.
P.S. Ceru, ka neesi pedagogs šim bērnam, tādā gadījumā tava uzvedība ir neprofesionāla.

es nestalkoju un man arī tev nekas nav jāpaskaidro. Ej uz citu diskusiju vai vispār atreģistrējies 😄
Tu liecies ļoti pietuvināta tai personai, par kuru runāju. Un ja tā ir, tad gan drīz nosēdīsies uz zemes.
Slimi ir atbalstīt emocionālu un fizisku vardarbību.
Kā jau minēju, LR likumdošana neparedz piespiedu diagnozes uzstādīšanu.

Hulu @ 27.03.2023 09:16

3. Tvaika iela ir filiāle Rīgas psihoneiroloģijas un narkoloģijas centram. Tur ir dažādas nodaļas ar dažādiem noteikumiem dažādiem slimniekiem - cilvēki ar atkarībām, smagie gadījumi, bet arī vidēji un viegli, kas nekādu draudu sabiedrībai nerada.
Tur nesēž noziedznieki - cilvēki, kam soda vietā ir piespiedu ārstēšanās, ir Laktas ielas filiālē.
Vēl filiāles ir Āgenskalnā un Juglā - tās ir mazākas un stacionāros tur pieņem cilvēkus ar vidējām, vieglām problēmām - depresijas, trauksmes u.tml.
Visās filiālēs (izņemot Laktas) pieņem cilvēkus arī ambulatori un cilvēki uz šo iestādi dodas pie valsts apmaksātiem ārstiem saņemt zāles, psihologa, pat uztura speciālista konsultāciju, tāpat kā, piemēram, uz maksas Vivendi.
Ekskursija? Ja jūs studējat jomās, tad ir prakses. Neviena ārstniecības iestāde nav paredzēta tam, ka nesaistītas personas nāk apskatīt pacientus.
5. Ielikt slimnīcā pret cilvēka gribu var uz 72h, ja viņš apdraud sevi vai citus.
Atņemt rīcībspēju var caur tiesu kādā konkrētā apmērā, ne pilnībā.
Šādi noteikumi ir pareizi, jo pasargā no būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem.
Jā, ir dzirdēts par gadījumiem, kad kaimiņi tiek apdraudēti ar no loga lidojošām burkām u.c. Jāinteresējas, kādus risinājumus piedāvā tiesībaizsargājošas iestādes un likumi, jo, protams, dzīvot blakus cilvēkam, kas tā uzvedas, nav normāli, lai kas viņam kaitētu vai nekaitētu.

ieliec, lūdzu, saites uz likumu pantiem. Izglīto līdz galam.

Hulu @ 27.03.2023 09:16

Sarakstīju pārdomas par tēmā lasīto.
1. Vispirms noderīga informācija:
https://www.spkc.gov.lv/lv/atpazisti-psihiskas-saslimsanas
https://www.spkc.gov.lv/lv/informativi-materiali-par-psihisko-veselibu
https://esparveselibu.lv/temturis/viss-ir-norma
2. Ne katrs cilvēks, kurš uzvedas mums nepieņemami, ir mentāli slims, tie var būt atšķirīgi dzīvesveidi, raksturi. Arī ne katrs cilvēks, kam ir kāda bērnības trauma vai tml, ir mentāli slims. Nemētājamies ar slimības nosaukumiem.
3. Mentālās saslimšanas nav zīmogs, šizofrēnija - sabiedrībai bīstams, nevar strādāt utt. Ir dažādas slimības pakāpes un slimību kontrolējošās zāles. No zālēm nav jābaidās.

te taču neviens nenosoda slimus cilvēkus, bet tu šobrīd izlec uz visu fona.. ko gribi pierādīt? 😄
Un, lūdzu, pārsteidz mani ar savām zināšanām- šobrīd neesi uzrakstījusi tieši neko no tā visa, ko jau zinu.

LuckyStrike @ 27.03.2023 12:41

Dažiem lepnums par šizofrēniju ir vienīgais lepnums. Nekā cita, par ko lepoties, viņiem varbūt nebūs nekad. Toties ar to pat pamanās nokļūt uz žurnālu vākiem, lepojoties ar savu dg.
Stigmatizācija ir slikti, bet nevajag arī braukt auzās, ceļot visus trakos un dīvainos uz pjedestāla.
Biju neilgi kopā ar vienu tādu, kam smaga klīniskā depresija. Tādas manipulatora un despota spējas var tikai apskaust. Un katrā izdevīgā brīdī bāza visiem acīs savu dg. Cik viņam grūti, neviens nesaprotot. Kā jau te viena meitene rakstīja, beigās es pati biju tuvu tam, lai sāktu dzert nomierinošās tabletes.

Heh, man tieši tāda pati pieredze ar vienu klīniski depresīvo. Izteikts narciss. Zinu divas viņa bijušās - pirmo (sievu) krāpa ar otro, nu bija riktīgi tai otrai meitenei samuldējis. Tas, ka neprecēts un it kā esot viens vēl tas mazākais un nevainīgākais viņa pasakās bija (īsumā - fantastiski stāsti par vardarbību, "bijusī" sieva arī esot viņa galvu spoguļus dauzījusi utt.). Drīz vien tā otra meitene gribēja šķirties, bet pamēģini izšķirties no cilvēka, kurš krīt histērijā, kliedz aiz logiem, ka visi kaimiņi brīnās, un kādas tik drāmas tur nebija... Te kādu baigi kritizēt, ka ir pajautājusi vai vispār ir normāli dzīvot kopā ar psihiski slimiem cilvēkiem... Nezinu, varbūt cilvēkam pašam nav bijusi saskarsme ar kādu ar nopietnām mentālām problēmām, tāpēc domā, ka tur tikai puķītes un rozītes, un kā var tādu jautājumu vispār atļauties uzdot?! Runa tomēr par psihiski slimiem cilvēkiem. Un liela daļa slimību ar gadiem tikai progresē un kļūst smagākas.

Labdien!
Arī šodien piereģistrējos šajā forumā, jo šādas diskusijas no reāliem piemēriem, var kādam būt iedrošinājums runāt par to vairāk.
Pirms 5 gadiem arī es savā ģimenē saskāros ar psihisku saslimšanu- šizofrēniju, savam draugam. No sākotnējā šoka par diagnozes uzzināšanu, līdz brīdim, ka konsultējies ar ārstu un meklē visu iespējamo informāciju par slimību, lai palīdzētu.
Tā ir smaga diagnoze, bet ja ir gribasspēks, atbalstošs cilvēks blakus un motivācija ārstēties. Viss ir iespējams.
Pirmais gads pēc slimības uzzināšanas ir mokošākais, līdz tiek piemeklētas zāles,kas rada mazākās blakusparādības. Galvenais ir laba komunikācija un sadarbība ar ārstu arī tuviniekiem un aktīva informācijas meklēšana par pašu slimību. Ir jāmaina ikdienas paradumi, kas slimībai var patikt un radīt saāsinājumu , ir pilnībā jāatsakās no alkohola un jebkādām apdreibinošām vielām, ir kārtīgi jaizguļās un jāēd regulāras maltītes.
Esam ar slimību sadzīvojuši,ikdienā to vispār neizjūtam, cik vien katru dienu jaizdzer noteiktās zāles un jāapmeklē psihiatrs.
Tā noteikti ir sabiedrībā izveidojusies stigma no senajiem laikiem,ka cilvēki ar šo diagnozi ir norakstāmi, guļ slimnīcā un neiekļaujas sabiedrībā. Protams, ir visādi gadījumi un saslimšanas stadijas, bet es uzskatu, ka tie kas ievēro ārsta ieteikumus , tie dzīvo normālu ikdienas dzīvi.

Viena te minēja ka antidepresantiem blakusparādībās norādīts suicīds, tāpēc tos esot bail lietot, nu tādi jautājumi nerastos, ja bez antidepresantiem būtu suicidālas domas. Smagas depresijas pazīme ir domas par pašnāvību un tās mēģinājumi, un ar antidepresantiem ārstē depresiju. Pārsteidzoši, ne? 🙈
Jā, jā, ar antidepresantiem ārstē ne tikai depresiju, tie mēdz dažāda stipruma, dažreiz varbūt var iztikt bez, utt utml, bet būtībā, ja tev jau būtu domas par pašnāvību, tu nebaidītos lietot antidepresantus. Ceru, ka doma skaidra.
Un nepiekrītu arī tam, ka mēs visi esot psihiski slimi. Visas, kas to apgalvo, un sauc kaut kādu trauksmi vai stresa pazīmes, parastas emocijas, īslaicīgus pārejošus stāvokļus, par psihisku slimību, jūs kļūdaties. Kaut jūs nekad neuzzinātu, kas ir psihiska slimība.

Motherofdragons @ 27.03.2023 14:05

Viena te minēja ka antidepresantiem blakusparādībās norādīts suicīds, tāpēc tos esot bail lietot, nu tādi jautājumi nerastos, ja bez antidepresantiem būtu suicidālas domas. Smagas depresijas pazīme ir domas par pašnāvību un tās mēģinājumi, un ar antidepresantiem ārstē depresiju. Pārsteidzoši, ne? ?
Jā, jā, ar antidepresantiem ārstē ne tikai depresiju, tie mēdz dažāda stipruma, dažreiz varbūt var iztikt bez, utt utml, bet būtībā, ja tev jau būtu domas par pašnāvību, tu nebaidītos lietot antidepresantus. Ceru, ka doma skaidra.
Un nepiekrītu arī tam, ka mēs visi esot psihiski slimi. Visas, kas to apgalvo, un sauc kaut kādu trauksmi vai stresa pazīmes, parastas emocijas, īslaicīgus pārejošus stāvokļus, par psihisku slimību, jūs kļūdaties. Kaut jūs nekad neuzzinātu, kas ir psihiska slimība.

jā, un cilvēkiem, kuriem ir depresija un ir suicidālas domas, antidepresantu lietošana ir īpaši jāuzmana, jo viens no blakusefektiem ir tieši tāds.
https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Dokumenti/pnk/LPA_Depresijas_vadlinijas_2015.pdf 28 vai 29.lpp.

Vārdotāja @ 27.03.2023 14:40

jā, un cilvēkiem, kuriem ir depresija un ir suicidālas domas, antidepresantu lietošana ir īpaši jāuzmana, jo viens no blakusefektiem ir tieši tāds.
https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Dokumenti/pnk/LPA_Depresijas_vadlinijas_2015.pdf 28 vai 29.lpp.

šīs varbūt vecas, bet jaunākas neatrodu. Un nav jāapsmej cilvēki, kuriem ir bail lietot AD

AnnaSh @ 27.03.2023 14:04

Labdien!
Arī šodien piereģistrējos šajā forumā, jo šādas diskusijas no reāliem piemēriem, var kādam būt iedrošinājums runāt par to vairāk.
Pirms 5 gadiem arī es savā ģimenē saskāros ar psihisku saslimšanu- šizofrēniju, savam draugam. No sākotnējā šoka par diagnozes uzzināšanu, līdz brīdim, ka konsultējies ar ārstu un meklē visu iespējamo informāciju par slimību, lai palīdzētu.
Tā ir smaga diagnoze, bet ja ir gribasspēks, atbalstošs cilvēks blakus un motivācija ārstēties. Viss ir iespējams.
Pirmais gads pēc slimības uzzināšanas ir mokošākais, līdz tiek piemeklētas zāles,kas rada mazākās blakusparādības. Galvenais ir laba komunikācija un sadarbība ar ārstu arī tuviniekiem un aktīva informācijas meklēšana par pašu slimību. Ir jāmaina ikdienas paradumi, kas slimībai var patikt un radīt saāsinājumu , ir pilnībā jāatsakās no alkohola un jebkādām apdreibinošām vielām, ir kārtīgi jaizguļās un jāēd regulāras maltītes.
Esam ar slimību sadzīvojuši,ikdienā to vispār neizjūtam, cik vien katru dienu jaizdzer noteiktās zāles un jāapmeklē psihiatrs.
Tā noteikti ir sabiedrībā izveidojusies stigma no senajiem laikiem,ka cilvēki ar šo diagnozi ir norakstāmi, guļ slimnīcā un neiekļaujas sabiedrībā. Protams, ir visādi gadījumi un saslimšanas stadijas, bet es uzskatu, ka tie kas ievēro ārsta ieteikumus , tie dzīvo normālu ikdienas dzīvi.

cik jauki, ka dalies…

Vārdotāja :
Jo vairāk te komentē, jo jocīgāka šķieti (par slimu nesaucu, nejau katrs jocīgs cilvēks ir slims :) ). Es ne tevi zinu, ne to tavu personu. Ja tev šķiet, ka mani komentāri rezonē ar to konkrēto problēmu tavā dzīvē, tad acīmredzot tiešām man ir vairāk dzīves pieredzes nekā tev.
Protams, es nepateicu neko jaunu un tāds arī nebija mērķis, atspēkoju vairākas šeit rakstītās nepatiesības/vispārinājumus. Noteikti tūlīt būs jautājums "kādas", tāpat kā jau redzu jautājumu par likumiem (Google visiem strādā). Es nezinu, kādēļ tev niez kašķēties, man neniez. Vien tiešām jocīgi šķita, ka tev liekas, ka zinu kaut kādu tavā galvā iedomāto personu. :D

LuckyStrike @ 27.03.2023 12:41

Dažiem lepnums par šizofrēniju ir vienīgais lepnums. Nekā cita, par ko lepoties, viņiem varbūt nebūs nekad. Toties ar to pat pamanās nokļūt uz žurnālu vākiem, lepojoties ar savu dg.
Stigmatizācija ir slikti, bet nevajag arī braukt auzās, ceļot visus trakos un dīvainos uz pjedestāla.
Biju neilgi kopā ar vienu tādu, kam smaga klīniskā depresija. Tādas manipulatora un despota spējas var tikai apskaust. Un katrā izdevīgā brīdī bāza visiem acīs savu dg. Cik viņam grūti, neviens nesaprotot. Kā jau te viena meitene rakstīja, beigās es pati biju tuvu tam, lai sāktu dzert nomierinošās tabletes.

Tavs bijušais bija emocionāli vardarbīgs pret tevi. Tu esi emocionāli vardarbīga pret citiem, šajā gadījumā noliekot konkrētu personu no žurnāla vāka - nicinošā formā pasakot, ka viņai nav nekā cita ar ko lepoties bez slimības (it kā kāds speciāli izvēlētos saslimt, lai ar to lielītos). Viela pārdomām par to, kapēc cilvēki izturas emocionāli vardarbīgi.