Fiziska/emocionāla ietekmēšana no mātes/ģimenes puses pret pilngadīgu bērnu

O.LENA @ 17.03.2023 19:08

Un ko tēvs par visu šo saka?
Brāļi un māsas ir?

Tētim vienalga. Pats jau arī īsti normāls nav, bet vismaz nesit un nekliedz. Viņam savas problēmas.
Ir māsa, pusmāsa un pusbrālis. Māsa redz' gudra - viņa aizlaidās uz ārzemēm. Pusmāsai arī dzīvē nav īsti veicies, bet nu kaut kā jau kārpās, daļēji dzīvo tēvam uz kakla, bet tomēr cenšas "meitēns" pats ar visu tikt galā. Un atslēgas vārdi te ir "pati cenšas". Pusbrālis gan ir pretīgs tips. Alkoholiķis, narkomāns un stulbenis. Ne izglītības, ne ģimenes. Arī tēvam visu laiku prasa naudu. It kā strādā kaut kur, bet nu ko tas līdz, ja tik ļoti velk pie aliņiem, cigaretēm, vielām un iesaistīšanos konfliktos. Es vispār nešaubos par to, ka pēc 10 gadiem viņš būs, atvainojos par tik skarbu vārdu, bet - nobeidzies. Viņam jau tagad ir daudz gadu. Vispār brīnos, kā viņa ķermenis vēl spēj turēt tās drazas, ko saņem. Bet nu ok. Laikam izturīgs. Pašnāvības postus arī taisījis. Bet ir tik gļēvs, ka pat to nevar izdarīt! 😂😂 Pats to ir atzinis. Nekam nederīgs cilvēks. Galvenais, viņš saka, ka viņam grūti, bet darīt kaut ko lietas labā nevēlas. Nu tad, protams, ka viņam neviens palīdzēt nespēj un nespēs. Tā arī nodzīvos savu dzīvi pa grāvjiem, es atvainojos. Tāpat tēvs nevarēs visu mūžu viņu uzturēt (pieņemot, ka varbūt brālis tomēr nodzīvo vairāk par 10 gadiem, par ko šaubos, bet nu ok).
Bet jā. Briesmīgi. Es jau paredzu, ka tad, kad tētis vairs nevarēs palīdzēt, viņš nāks pie manis prasīt naudu, jo no citiem nebūs iespējams to prasīt. Bet es taču nepalīdzēšu tādam. Nenāk ne prātā! Ir bijušas pāris reizes, kad es zvanu tētim, bet klausulē atbild mans brālis un sāk stāstīt man kā viņam neveicas un kas ar viņu noticis, it kā man baigi interesētu. Pretīgi! Kopš tiem gadījumiem man katru reizi ir bail zvanīt tētim, jo varbūt atkal pie telefona būs pusbrālis.

Tigeriene @ 17.03.2023 19:47

Tētim vienalga. Pats jau arī īsti normāls nav, bet vismaz nesit un nekliedz. Viņam savas problēmas.
Ir māsa, pusmāsa un pusbrālis. Māsa redz' gudra - viņa aizlaidās uz ārzemēm. Pusmāsai arī dzīvē nav īsti veicies, bet nu kaut kā jau kārpās, daļēji dzīvo tēvam uz kakla, bet tomēr cenšas "meitēns" pats ar visu tikt galā. Un atslēgas vārdi te ir "pati cenšas". Pusbrālis gan ir pretīgs tips. Alkoholiķis, narkomāns un stulbenis. Ne izglītības, ne ģimenes. Arī tēvam visu laiku prasa naudu. It kā strādā kaut kur, bet nu ko tas līdz, ja tik ļoti velk pie aliņiem, cigaretēm, vielām un iesaistīšanos konfliktos. Es vispār nešaubos par to, ka pēc 10 gadiem viņš būs, atvainojos par tik skarbu vārdu, bet - nobeidzies. Viņam jau tagad ir daudz gadu. Vispār brīnos, kā viņa ķermenis vēl spēj turēt tās drazas, ko saņem. Bet nu ok. Laikam izturīgs. Pašnāvības postus arī taisījis. Bet ir tik gļēvs, ka pat to nevar izdarīt! ?? Pats to ir atzinis. Nekam nederīgs cilvēks. Galvenais, viņš saka, ka viņam grūti, bet darīt kaut ko lietas labā nevēlas. Nu tad, protams, ka viņam neviens palīdzēt nespēj un nespēs. Tā arī nodzīvos savu dzīvi pa grāvjiem, es atvainojos. Tāpat tēvs nevarēs visu mūžu viņu uzturēt (pieņemot, ka varbūt brālis tomēr nodzīvo vairāk par 10 gadiem, par ko šaubos, bet nu ok).
Bet jā. Briesmīgi. Es jau paredzu, ka tad, kad tētis vairs nevarēs palīdzēt, viņš nāks pie manis prasīt naudu, jo no citiem nebūs iespējams to prasīt. Bet es taču nepalīdzēšu tādam. Nenāk ne prātā! Ir bijušas pāris reizes, kad es zvanu tētim, bet klausulē atbild mans brālis un sāk stāstīt man kā viņam neveicas un kas ar viņu noticis, it kā man baigi interesētu. Pretīgi! Kopš tiem gadījumiem man katru reizi ir bail zvanīt tētim, jo varbūt atkal pie telefona būs pusbrālis.

Reāli tad, kad viņu vajag kādam, tad viņam vienalga. A tad, kad viņam vajag palīdzību no citiem, tā iet to lūgt visiem pēc kārtas.
Man regulāri par slimnīcu jāmaksā pašam, bet brālim tētis naudu katru (vai gandrīz katru) reizi dod alum, kad to paprasa. Idiotisms!
P.S. Un brālis jau skaitās riktīgs vecis, nevis tur kaut kāds 20-gadnieks. Tāpēc divreiz skumjāk, ka cilvēks šādi maitā sev un citiem dzīvi. Bet nu pats vainīgs. Man ir pilnīgi vienalga.

Grūti asociēties ar tavām problēmām un saprast tevi. Tātad tu dzīvē vispār nekādas aktīvas kustības uz neatkarību un saviem ienākumiem neveic, studē kaut ko lai tik būtu iespaids, ka tu kaut ko dari, dzīvo mātei uz kakla 24 gadu vecumā un vienīgais šķērslis tavam dzīves komfortam ir tas, ka viņa uz tevi kliedz un draud ar siksnu.
Ja tev tiešām ir nopietnas veselības problēmas aka invaliditāte, krīzes centri utml būtu piemērotākais risinājums. Ja nav, nu tad sorī, tu dzīvo tādu dzīvi, kādu vēlies dzīvot, un izklausās, ka šī dzīve ir gaužām ērta.

Uz armiju iet negribi?
Tur ir jābūt pastāvīgam. Labi maksā.
Tur ir īsie kursi.

O.LENA @ 17.03.2023 20:01

Uz armiju iet negribi?
Tur ir jābūt pastāvīgam. Labi maksā.
Tur ir īsie kursi.

Ja nu vienīgi alternatīvo dienestu. Bet man bail, ka ja gadījumā, nedod Dievs, būs karš, tad tiem, kuri savulaik būs iesaistījušies civilajā dienestā, obligāti būs jāiet karot.

Ir dažādas organizācijas/iestādes,kur var griezties pēc palīdzības/atbalsta,ja ciet no vardarbības ģimenē.
Tur ir iespējams saņemt speciālistu atbalstu un konsultācijas.
Un ja neapmierina esošie dzīves apstākļi,ir kas jāmaina pašam dzīvē,kaut pa maziem soļiem,bet vismaz kaut ko darīt,nevis sēdēt uz vietas un cerēt,ka kas mainīsies. Citus neizmainīsi un nepiespiedīsi dzīvot citādāk,bet par savu dzīvi atbildīgs ir katrs pats,nevis kāds cits.

Tigeriene @ 17.03.2023 20:12

Ja nu vienīgi alternatīvo dienestu. Bet man bail, ka ja gadījumā, nedod Dievs, būs karš, tad tiem, kuri savulaik būs iesaistījušies civilajā dienestā, obligāti būs jāiet karot.

Sievietes uz fronti nesūtīs.

Aldis15 @ 17.03.2023 20:56

Sievietes uz fronti nesūtīs.

Kaut kāda nenosakāma dzimuma, pašAM esot jāmaksā.
Palasīju vēl, vairākas reizes Tigerienei pavīd vīriešu dzimte.
Bet nolasās kaut kāds ne pārāk labs storijs, 24 gados jau vajadzēja saprast ko grib un darīt. Lielākā daļa jau ir studijas pabeiguši. Te viens ņurņājas un ņaud. Ne mācīties, ne strādāt grib. Valodas neprot.

Ok. Droši vien tev sākumā jāsaprot, vai tu vēlies būt viņa vai viņš. Tad jāsāk domāt, ko tu vari strādāt ar esošo izglītību... Zinu, ka ne visi darbi Latvijas darba tirgū ir piemēroti. Man patiesībā bija diezgan sarežģīti atrast darbu, jo augstākā izgl. kultūras nozarē (respektīvi nav pieprasīta), bet ir arī citas opcijas, kur nevajag profesiju vai diplomu. Ja tavā gadījumā ir invaliditāte, ir arī facebook grupas, kur ir darba iespējas invalīdiem. Bez tam, ja tiešām ir kādi traucējumi, iesaku noslēgt invaliditāti, jo paziņām, kurām tā ir, maksā arī invaliditātes pensiju.
Par to kašķi mājās, vai nu sāc reaģēt ar policiju vai ātro palīdzību (nezinu, vai tas tiešām ir neadekvāts cilvēks vai vienkārši māte, kura pārkāpj robežas), vai arī jāmeklē cita dzīves vieta.. Vēl opcija ir sociālās mājas, par to gan nezinu, cik tur mājīgi varētu būt..

Šo raksti par pusbrāli, bet tomēr pacenties paskatīties uz sevi no malas:

Galvenais, viņš saka, ka viņam grūti, bet darīt kaut ko lietas labā nevēlas. Nu tad, protams, ka viņam neviens palīdzēt nespēj un nespēs.

Atmet "nevaru", un domā, ko tomēr varētu darīt sev par labu, lai izveidotu dzīvi tādu, kādu vēlies.

Sarma1986 @ 17.03.2023 15:36

Tā mamma smagsvara bokseris un meita kusla invalīde? Varbūt derētu pateikt, ka pati atrausies ar savu siksnu pa muguru. Tas ir vienas reizes risinājums.
Ilgtermiņā, ja es būtu tādā situācijā, labak īrētu istabu un strādātu da kaut vai veikalā. Ar laiku vakaros var studēt vai iet kādos kursos un tad meklēt labaku darbu. 24 gados vairs nav jābūt tik nevarīgai un infantilai.

Tā mamma smagsvara bokseris👍😅😅😆 🥇Es domāju, ka viņa varētu būt sumo cīkstone. 😆
🏅

Aldis15 @ 17.03.2023 20:56

Sievietes uz fronti nesūtīs.

Pagaidām. PAGAIDĀM. Bet reāla kara gadījumā viss var būt pavisam citādāk. Labi, es nevēlos piesaukt nelaimi, bet nu būsim reāli - tāds scenārijs IR iespējams. Un tie nav tikai 10%.

Latte5 @ 17.03.2023 22:30

Ok. Droši vien tev sākumā jāsaprot, vai tu vēlies būt viņa vai viņš. Tad jāsāk domāt, ko tu vari strādāt ar esošo izglītību... Zinu, ka ne visi darbi Latvijas darba tirgū ir piemēroti. Man patiesībā bija diezgan sarežģīti atrast darbu, jo augstākā izgl. kultūras nozarē (respektīvi nav pieprasīta), bet ir arī citas opcijas, kur nevajag profesiju vai diplomu. Ja tavā gadījumā ir invaliditāte, ir arī facebook grupas, kur ir darba iespējas invalīdiem. Bez tam, ja tiešām ir kādi traucējumi, iesaku noslēgt invaliditāti, jo paziņām, kurām tā ir, maksā arī invaliditātes pensiju.
Par to kašķi mājās, vai nu sāc reaģēt ar policiju vai ātro palīdzību (nezinu, vai tas tiešām ir neadekvāts cilvēks vai vienkārši māte, kura pārkāpj robežas), vai arī jāmeklē cita dzīves vieta.. Vēl opcija ir sociālās mājas, par to gan nezinu, cik tur mājīgi varētu būt..

Es esmu sieviete. Sevi arī tā uztveru, bet dažreiz jūtos kā vīrietis. Tāpēc reizēm lietoju vietniekvārdu "viņš". Kad sajūta pāriet, tad tikai "viņa". Bet citi par mani runājot, var izvēlēties, kuru no abiem lietot - kā pašiem ērtāk. Taču priekšroku tomēr dodu "viņai".
Bet nu sociālās mājas...jā, tas ir nomācoši. Labāk tur nenonākt.

Tigeriene @ 18.03.2023 00:26

Pagaidām. PAGAIDĀM. Bet reāla kara gadījumā viss var būt pavisam citādāk. Labi, es nevēlos piesaukt nelaimi, bet nu būsim reāli - tāds scenārijs IR iespējams. Un tie nav tikai 10%.

Tu esi pilnīgi jukusi. Kāds karš, kādas sievietes. Preces plauktā izlikt nevar, karot viņu sūtīs. Kaut kāda realitātes sajūta ir? Par kasieri par grūtu, a karot gatava? Rīgā darba nav? Tiešām par minimālo nav naktssarga vai dežuranta darbavietu, kur dzer savu ūdeni kaut vai mucu. Pilns ar mazajām bodēm, kur pārdevējas atsēd dienu vairāk nekā strādā, istabas īrei sagrābstītu.
Bet pasakiet autorei, ko darīt un viņa pateiks, kāpēc to nevar izdarīt. Uz skolu iet, lekcijās sēd, tātad invaliditātes nav, vismaz ne tādas, ka galīgi neko nevar strādāt. Bet vieglāk jau 24 gados tupēt uz kakla mātei, nevis kaut ko darīt.

Grūti palīdzēt kādam, kas negrib palīdzēt pats sev.

Es ticu un visiem iesaku.
Visu var, ja grib.
Un neticēt, ka nevar to izdarīt.
Tēmas autore darīt neko negrib. Iesēdusies ērti mātei uz kakla.

Labi, es visu sapratu. Sākšu darīt visu kā vajag un lai būtu labi. Es atvainojos. ☹

Tigeriene @ 18.03.2023 13:20

Labi, es visu sapratu. Sākšu darīt visu kā vajag un lai būtu labi. Es atvainojos. ☹

Saprotu, ka nejūti tādu atbalstu kā gaidīji un ir mazs aizvainojums, bet centies ņemt šo visu vērā un darīt kaut ko, lai uzlabotu savu dzīvi.

Tigeriene @ 18.03.2023 13:20

Labi, es visu sapratu. Sākšu darīt visu kā vajag un lai būtu labi. Es atvainojos. ☹

Palīdzēt sev un mainīt savu dzīvi vari tikai tu pati,nevienam taču nekas uz paplātes netiek pasniegts dzīvē.
nav jāsāk ar ko grandiozu vai ko neiespējamu,bet pamazām vari sākt ko darīt. Uzstādi sev mērķus un mēģini izdomāt kā un ko vari darīt,lai mērķi sasniegtu.

Piemēram, labs sākums būtu par apkopēju.
Rīgā daudzās vietās vajag.