Labdien!
Man ir 26 gadi, ir izglītība un labi apmaksāts darbs (uz rokas vidēji 1,5 k). Pēdējo gadu nomoka jautājums par dzīvokļa iegādi, daudz par to esmu domājis, daudz runāts arī ar kolēģiem. Ir arī iekrāta normāla summa. Noteikti jautāsiet - par ko, tad es satraucos? Un kāpēc man jau nav dzīvoklis?
Atbildes ir divas:
1. Kad biju ļoti jauns, kā ģimene visi dzīvojām savā dzīvoklī, bet viņš bija ieķīlāts. Tā nu apstākļi sagrozijās (vecāki izšķīrās, bija arī kaut kādas veselības problēmas utt), beigās uzauga parāds un dzīvokli izsolē pārdeva. Tātad rezumē - daļēji man ir mazliet bail, ka vēsture neatkārtojās.
2. Pasaulē situācija ir ļoti nestabila, dzīvokļiem summas ir kosmiskas un arī Euribor likmes visu laiku aug.
Ko jūs manā vietā darītu? Turpinātu īrēt dzīvokli un maksāt īres naudu 250 e (šobrīd tik maksāju). Principā pirms kara, es jau par 90% biju nolēmis dzīvokli pirkt un caur Altumu ņemt kredītu, bet tas karš un naturālais cenu kāpums man mazliet lika padomāt.
211
