Vai sveicināties ar dzīvokļu mājas kaimiņiem?

Marge @ 06.02.2023 15:17

klasiska vidējā latvieša teksts, no surprises here

Atbildi godīgi - Tevi tiešām interesē kā iet Tavām kaimiņam un vēl runāt par to, mhm? Tevi interesē svešu cilvēku privātā dzīve?

Arahne @ 06.02.2023 15:19

Danuta, Jūs tekstus lasāt starp rindām vai kā?
Es teicu, ka viņš ar mani nesveicinājās? Es teicu, ka viņš bija pretīgs, jo šķiroja cilvēkus pēc viņu ieņemamā amata. Un jā, viņš bija ar vēl citām pretīgām rakstura iezīmēm.

Šķirošana nenozīmē ka viņš bija pretīgs, tas ir Tavs subjektīvais viedoklis. Aizejot uz poliklīniku nav pat vajadzība kādu sveicināt, jo tām kas tur sēž, viss ir noriebies.😁
Vsp interesanta diskusija. Jo esmu sapratusi, ka man riebjas, ja meistari vārās procedūru laikā,ja es nāku pie viņiem pirmo reizi. It īpaši ķermeņa procedūru laikā, kur vajag strādāt, nevis tarkšķēt.

Nepazīstu tos cilvēkus un nesveicinu. Tie man ir sveši cilvēki. Arī uz ielas es neeju un nesveicinu visus svešiniekus, kas nāk man pretī.
Ja man kāds ko saka, atbildu. Taču, pēc tam domāju, kāpēc man kkas tika teikts, vai tas cilvēks mani pazīst un es kkādu iemeslu dēļ viņu esmu aizmirsusi.

Danuta @ 06.02.2023 15:23

Atbildi godīgi - Tevi tiešām interesē kā iet Tavām kaimiņam un vēl runāt par to, mhm? Tevi interesē svešu cilvēku privātā dzīve?

Kārena, tu noteikti biji foršais bērns skolā😆

Mūsu kāpņu telpas kaimiņiem ir ļooti tuvas attiecības vienam ar otru, lielākā daļa šeit dzīvo jau no ēkas pirmssākumiem. Pirms tam biju pieradusi sveicināties tikai saskrienoties kāpņu telpā, bet ar šiem sveicinos arī pilsētā, satiekot uz ielas, jo visi ir ļoti draudzīgi. Sarunās parasti neieslīgstu - labdien un viss.

Marge @ 06.02.2023 15:37

Kārena, tu noteikti biji foršais bērns skolā?

Tāpat kā Tu, Marge. 😁

Bieži mainu dzīvesvietas, tā ka labs jautājums. Parasti sasveicinos vai sasmaidos ne tikai ar kaimiņiem, bet ar cilvēkiem, ko regulāri redzu un atpazīstu, kaut vai uz ielas. Bet stāties un runāties, kā iet, - tas man nepatīk un būtu apgrūtinājums. Un, kā jau te kāds teica, patiesībā mani neinteresē nejaušu cilvēku dzīves.
Pilnībā saprotu arī tos, kas nesveicinās, jo tas, ko "bērnudārzā iemāca", patiesībā ir izdomāts sabiedrības standarts ("pieklājības norma"), bet kurš teica, ka to vajag un ka tā ir pareizi? Ja cilvēkam sveicināties ir nekomfortabli vai apgrūtinoši, lai nesveicinās. Man ir bijis tāds kaimiņš blakus durvīs, kas vispār nesveicinās un neskatās virsū, bet ātri iet garām.
Un man ļoti nepatīk kaimiņi, kas izdomā iemeslus patraucēt. Tad kaut ko ēdamu atnest, tad nākt parunāties... Šausmīgi nepatīk, ja kāds vnk tāpat vien traucē mani manā dzīvesvietā. Tad gan es no jaukumiņa palieku ļauna, rādu nekādu seju, izvairos, tik tikko sveicinos un principā sāku ienīst šo cilvēku 😬😀

Nesveicinos ar tiem, kurus pasveicinot viņi neatbild un izliekas ka nedzird. Tādus ignorēju. Ja ir augstprātīgi un nerunā. Tad mana attieksme ir tāda pati.
Jā, sveicinos, ja viņi paši mani sveicina un ir ar pozitīvu attieksmi un vēlas komunicēt.

Es sveicinu. Arī kaimiņus no citām kāpņu telpām, ko regulāri satieku stāvlaukumā. Man no bērnības tā mācīts un jau automātiski iegājies 🙂

Es ar kaimiņiem sveicinos, jo vēlos radīt vismaz primitīvu komunikācijas tiltu. Gadās tik daudz situāciju, kurās noder kaut ko pajautāt vai palūgt kaimiņiem! Un tad ir forši, ka nav jāiet un pirmo reizi dzīvē jāuzrunā tad, kad ir konkrēta vajadzība.

Pelnrukšķīte @ 06.02.2023 14:37

Vienmēr sveicinu. Nekad nevar zināt, kad tas kaimiņš var noderēt un viņš mani atcerēsies kā pieklājīgu, jaunu cilvēku, nevis briesmīgo, nepieklājīgo jaunatni.

😃😃😃
Ja tevi saņems policija, tad kaimiņi varēs spriest “tāda jauka meitene bija… “😀

Ani23 @ 06.02.2023 21:20

???
Ja tevi saņems policija, tad kaimiņi varēs spriest “tāda jauka meitene bija… “?

Akd, kā es smējos. Paldies. 😂😂😂😂

Es arī būšu no tiem retajiem kuri nesveicinās. Mana dzīvē tas neko nemaina ja kāds man pasaka labdien un tas uzreiz nenozīmē ka kaimiņš ir labs cilvēks vai palīdzēs. Agrāk bija kaimiņš kurš no rītiem priecīgu teica labdien, bet cauri sienai vakaros varēja dzirdēt viņu dzeram un lamājot savu sievu.

Uz ielas lielāko daļu diemžēl neatpazīstu, bet tos, kurus atpazīstu sveicinu arī uz ielas. Kāpņutelpā sveicinu visus, pat ja tur kāds ieradies vienkārši veikt savu darbu, nevis dzīvo. Kaimiņus ir vieglāk atcerēties, ja viņien ir suņi. Vismaz dzīvnieciņi man neizskatās tik vienādi kā cilvēki 😅

Es pat kaimiņu ciemiņus sveicinu un kaimiņu izsauktos santehniķus, elektriķus.

SarunaParuna @ 06.02.2023 13:27

Vai sveicināties ar dzīvokļu mājas kaimiņiem?
Ar kuriem nesveicināties un kāpēc?

Es sveicienos ar visiem… un ja neatņem “ladbien” nekas nakoso reizi atkal sveicinu.😃
Es tomer uzskatu ka pieklajība ir sasveicināties, pretimesošā cilvēka pieklajība ir viņa paša ziņā.

Marge @ 06.02.2023 15:17

klasiska vidējā latvieša teksts, no surprises here

Bija tāds BBC? vai kur angļu raksts par Eiropas introvertāko nāciju, nu mums :D
Un tur kā reiz bija minēts, ka latvietis, ja izdzird, ka kāds cits rosās pa kāpņu telpu, tad stāv klusi, kamēr tas otrs nozūd :D
Atzīstos, esmu darījusi tā, man tāda viena pļāpīga kaimiņiene, no tās cenšos izvairīties.

Sveicinu visus, ko kāpņutelpā satieku, īpaši nefiltrēju vai ir kaimiņš vai nav. Kaut kādu palīdzību no kaimiņiem prasīt nekad nav bijusi vajadzība. Bet bērnība bija vienīgais laiks, kad daudzus kaimiņus tiešām pazinu, jo tad daudziem arī bija mana vecuma bērni un spēlējāmies kopā. Tagad, dzīvojot citur - nezinu nevienu.

Jā, sveicinu praktiski visus. Forši tā uzsmaidīt un ievērot cilvēku, nepaiet garām kā tukšai vietai. Kā arī citi mājas iedzīvotāji mēdz pieturēt durvis, kad eju ar vai bez bērna utt.. nu tā jauki. Nekad nevar zināt, kad un kādā sakarā būs komunikācija ar kaimiņiem (kaut vai kāda stāvvada jautājumā), tā kā māja tomēr gribot negribot vieno un forši saglabāt pozitiīvu savstarpējo attieksmi. :) Daži jaunieši mājā paskrien garām un nesveicinas, vēl viena savādniece un arī viena diezgan augstprātīga dāma nesveicinās, bet es to respektēju un noteikti neuzbāžos un vairs vnk nesveicinu.

Bet stāties un runāties, kā iet, - tas man nepatīk un būtu apgrūtinājums. Un, kā jau te kāds teica, patiesībā mani neinteresē nejaušu cilvēku dzīves.

Nu mēs par dzīvēm īpaši nē, tās vairāk ir kaut kādas sadzīviskās lietas, kas uz māju attiecas, jo mēs paši apsaimniekojam, vēl ir ar ko par skolu parunājam, jo viena rajona skola, kur bērni mācās.
Bet nu tā, vismaz var kādreiz palūgt paciņas paņemt, ja kurjers piebraucis. Pa lielam neviens otra darīšanās un dzīvoklī nebāžas. Svešiniekiem gan tiek prasīts, kur iet un pie kā un noskatīts vai tiešām. Zagļi ir diezgan pabijuši.