Uzskatu, ka šai salīdzināšanai vispār maza jēga, jo katra izveido tādas attiecības, kas ir pieņemamas pašai.
Esmu arī no tām, kas 50/50 nekad nav uztvērusi par savu variantu. Nu jau varu spriest par 30+ gadnieku situāciju, uzskatu, ka vīrietis ir tas, kas uztur ģimeni. Noteikti vēl aspekts, vai precējušies, vai tikai kopdzīve. Mans vīrietis sedz dzīvesvietas un lielāko daļu pārtikas/izklaides. Es neprasu naudu par nopirktajām kino biļetēm, nedz arī par reizēm iegādāto pārtiku, kas ir pašsaprotams. Arī kā iepriekš meitenes minēja - es varu arī pasūtīt mums ēdienu, nopirkt kādu viņa štruntu, par ko atceras, zinot, ka es esmu veikalā. Tomēr sapratu (diemžēl, vai nu kā, lai saka...), ka nevaru nopietni uztvert vīrieti, kas nepelna vairāk un, attiecīgi, nenodrošina pamatvajadzības. Visticamāk tas saistīts ar vecāku piemēru, jo tēvs nodrošināja finansiālo pusi, māte strādāja sev interesējošu darbu, bet ne ienesīgāko. Tas ir nosacīts minimums manā uztverē, jo savus izdevumus (apģērbs/procedūras/izklaide ar draudzenēm) sedzu pati. Es arī pērku zināmu daļu bērnam nepieciešamo. Atkārtoju, ka tas ir par 30+ gadīgu vīrieti, kas dzīvo patstāvīgi - viņš tāpat maksātu šos maksājumus. Pretī sniedzu pagatavotu maltīti no viņa nopirktajiem produktiem, piekārtotu māju, aprūpētu bērnu. Atzīmēšu, ka vīrietis arī māk gatavot un gatavo pa reizei, var uzkopt telpas un pavada laiku ar bērnu, bet, skaidrs, šis nav 50/50.
561
