Piekrītu Estere8 par visiem 100%. Arī man ar ģimeni dažādās ārvalstīs ne reizi nav gadījies dzirdēt par Latviju un latviešiem, ka tā ir nabadzīga valsts un tauta. Ja agrāk stāstījām, kur atrodas Latvija, tad tagad nav vajadzības, jo cilvēki zina, kur atrodas Latvija un arī Lietuva, Igaunija. Cilvēki pasaka, ka Latvijā ir ļoti skaista daba.
Par turkiem ir arī labi piemēri, piemēram, rakstnieces Laimas Kotas (bij. Muktupāvela) vīrs ir turku dzejnieks. Itin kā labi dzīvojot. Tomēr ir labi jāiepazīst citas tautības, kultūras cilvēks, jo var būt visādi pārsteigumi un latvietei nepieņemamas citas kultūras nianses. Ja nodibināsiet ģimeni ar turku, un ja piedzims dēls, tiešām būsiet ar mieru, ka vīrs un viņa radi uzspiedīs veikt dēla apgraizīšanu? Manuprāt, tā ir tumsonīga tradīcija. Ir taču 21. gadsimts! Bērns nepieder vecākiem, un vecāki nav tiesīgi bērnam neko ne nogriezt, ne piešūt. Vēl viens moments, uz ko skumji noraudzīties, ir par betmeniem pārtaisītās Eiropas sievietes. Staigā tajos paltrakos un baida cilvēkus. Man šķiet, ka ir visai liels risks, ka austrumnieks savu sievu kontrolēs un liks no daudz kā atteikties (atteikties no savai kultūrai raksturīgā). Ir liela vērtība savā ģimenē runāt dzimtajā valodā. Ar sveštautieti uzreiz atkritīs daudzas sarunu tēmas, jo ir atšķirīga kultūra. Pat jokus nesapratīs. Būsiet lasījuši, redzējuši to, ko otrs nav ne lasījis, ne redzējis. Eiropiešu vidū varētu būt vienkāršāka, saprotamāka ģimenes dzīve. Manu radu lokā viena sieviete ir precējusies ar itāli, un, cik zinu, viss ir labi. Savukārt, viena augsti izglītota paziņa bija iekritusi uz pakija aplidošanu. Vēlāk izrādījās, ka viņa viņam bija vajadzīga tikai, lai puisis varētu uzturēties Eiropā. Iztīrīja viņas bankas kontu, pat bērna naudu savāca. Tad bija tiesu darbi. Plaši zināms pozitīvais piemērs ir modele Karlīna Caune un vīrs zviedrs.