Darba kolēģi.

TimeToDream @ 27.09.2022 01:00

Bet kāpēc cilvēki tā izturas? Bail no konkurences? Izēdīs vienu, tāpat vietā būs cits. Personīga nepatika? Neko darīt, visi nebūs ideāli. Nav pacietības mācīt jauniņo? Kādam tāpat tas būs jādara, turklāt jo ātrāk, jo labāk un vieglāk būs visiem. Kļūdās visi. No savas pieredzes, cik esmu mācījusi kolēģiem kaut ko, cilvēcīgi gribas palīdzēt tikt galā ar pienākumiem un nedrošību, tāpēc neizprotu tādas izturēšanās iemeslus.

Kad to dari 1000 reizi, var apnikt😅

Bet cieņu neviens nav atcēlis. Mēs visi reiz bijām tajā vietā.

.

TimeToDream @ 27.09.2022 01:00

Bet kāpēc cilvēki tā izturas? Bail no konkurences? Izēdīs vienu, tāpat vietā būs cits. Personīga nepatika? Neko darīt, visi nebūs ideāli. Nav pacietības mācīt jauniņo? Kādam tāpat tas būs jādara, turklāt jo ātrāk, jo labāk un vieglāk būs visiem. Kļūdās visi. No savas pieredzes, cik esmu mācījusi kolēģiem kaut ko, cilvēcīgi gribas palīdzēt tikt galā ar pienākumiem un nedrošību, tāpēc neizprotu tādas izturēšanās iemeslus.

apzinās kaut kādu savu ietekmi, varenību. Pārējā laikā varbūt tās dāmas ir tādas pelēkas peles, bet te darbā tagad par kādu ir pārākas. Nu tā man liekas. Kaut kādās valsts iestādēs arī sanācis novērot, ka cilvēks pēkšņi ir dabūjis kaut kādu varenības sajūtu un to tad izmanto pret klientiem, nievājoši sarunājas utml.

Kādas muļķības.
Man te privātais sektoriem ņēmās!!!

EE @ 27.09.2022 10:27

Kādas muļķības.
Man te privātais sektoriem ņēmās!!!

kas tev tur ņēmās? :D

TimeToDream @ 27.09.2022 01:00

Bet kāpēc cilvēki tā izturas? Bail no konkurences? Izēdīs vienu, tāpat vietā būs cits. Personīga nepatika? Neko darīt, visi nebūs ideāli. Nav pacietības mācīt jauniņo? Kādam tāpat tas būs jādara, turklāt jo ātrāk, jo labāk un vieglāk būs visiem. Kļūdās visi. No savas pieredzes, cik esmu mācījusi kolēģiem kaut ko, cilvēcīgi gribas palīdzēt tikt galā ar pienākumiem un nedrošību, tāpēc neizprotu tādas izturēšanās iemeslus.

Vienkārši pretīgs raksturs. Domā, tie cilvēki mājās ir burvīgi saulstariņi? Ne tak.

Man tā reiz bija. Esmu aizgājusi no darba viena vienīga kolēģa dēļ, ar ko man katru dienu bija jāstrādā kopā. Nu nevarēju šo cilvēku izturēt un negribēju ļaut par sevi ņirgāties. Galu galā, tas ir tikai darbs, vienmēr var atrast citu. Kad gāju prom, priekšniecībai arī minēju to kā iemeslu, bet šaubos, ka tur kaut kas mainījies.

nezinu vai pa tēmu, bet izstāstīšu piemēru no otras medaļas puses, ja tā var teikt.
ir kolēģis, 45 gadi, vīrietis. cilvēks strādā teju gadu, bet uzdod tādus jautājumus, itkā strādātu otro nedēļu. piem., ja viņš regulāri man prasa vienu un to pašu jautājumu, pirmo reizi es normāli izskaidroju, otro atkārtoju pirmajā reizē teikto, pēc tam jau reāli varu atbildēt diezgan asi, jo šķiet, ka cilvēkam vienkārši ir nospļauties par to, ko es viņam iepriekš skaidroju, ja jau necenšas nemaz iegaumēt informāciju. jo es to uztveru tā, ka viņam vieglāk kavēt manu laiku, visu laiku pārjautājot, nevis pašam ieslēgt prātu&iedziļināties un tā ir necieņa pret manu laiku un darbu, bet viņš laikam domā, ka esmu ragana, jo kā tad tā, iepriekš taču skaidroji, a tagad besies 😀 man patīk apķērīgi cilvēki, bet es saprotu, ka visi cilvēki tādi nav. bet šis kadrs jau ir par traku, tiešām.
tātad - vai tā informācija, ko tu no viņām prasi, ir jauna? varbūt kaut ko viņas jau ir skaidrojušas iepriekš un tu aizmirsi/neesi nekur piefiksējusi? es tikai minu, ka varbūt tādēļ besās un negrib palīdzēt. nezinu vai attiecas uz tavu situāciju.
bet iespējams jums ir vienkārša raksturu nesaderība. tā arī mēdz būt.
par sieviešu čūsku kolektīvu gan nepiekritīšu. iepriekš strādāju ofisa darbu tikai sieviešu kolektīvā, bet mēs ļoti labi sastrādājāmies, klačojāmies ļoti maz, reāli klusumā strādājām un labi ja 5min dienas laikā runājām ne pa darba lietām. šobrīd strādāju vīriešu kolektīvā, te arī ir salīdzinoši mierīgi, lai gan klaču līmenis jau ir augstāks, nekā iepriekšējā darba vietā. savukārt vīram ir tikai vīriešu kolektīvs, tur ir uij, tādas intrigas tiek vērptas viens otram aiz muguras, 90% vīriešu ir klaču bābas. nedrīkst neko lieku teikt, vienmēr ļoti jāfiltrē, ko runā, jo tas viss aizies tālāk. ir kadri, kas pat atvaļinājuma laikā zvana un stāsta spļetņas. nu nezinu, nezinu. man kaut kā profesionālajā dzīvē nestrādā tas princips, ka sieviešu kolektīvs = čūskas&baumas. kaut kā otrādāk sanāk pat vairāk 😀

bet es piekrītu, ka darbs noteikti nav tā vērts, lai bendētu sev nervus katru dienu. vēlāk varēsi visu nopelnīto tērēt ārsta kabinetos. vai to vajag? nedomāju viss.
skaties citus sludinājumus, sūti cv, ej uz intervijām (bet labāk neinformē pašreizējo darba vietu par to, ja tas ir iespējams, var izdomāt citus iemeslus prombūtnei), ja dzīve piespēlēs labāku variantu, droši pārej uz citu vietu. nav vairs tie laiki, kad jāturas pie vienas darba vietas ilgstoši. bet nu jā, tagad ar cenu pieaugumu un gaidāmo apkures sezonu noteikti nav jāskrien prom uzreiz, apdomīgāk būtu pieciest, kamēr nekas cits vietā uzreiz nav atrasts. bet es sevi tāpat mierinātu ar domu, ka tas nav uz ilgu laiku 😀

Kā iemācīties neņemt galvā ?
Es nevaru, šodien esmu atgriezusies pēc kārteejas maiņas ar savu “enerģijas vampīra” kolēģi… man iekšaa viss vaaraas , ja godiigi.
Loti lišķiiga tante ( saku tante, jo ir jau vecumā 55+ bet savam vecumam ļoti žiperiiga)
Bija laiks vasaraa, kad paliku ilgaaak darbaa un tad es biju tik superiiga koleeģiite ( jo es iZdaru to ko viņai buutu jadara, ja es buutu jau pabeigusi maiņu) bet tagad, kad man ir vēl citas darīšanas darba dienās un palieku konkreeti lidz savam darba laikam (13.00) tad man jaklausaaaa fraaze - .. tu tagad ATKAL straadaa liidz 13.00?
Mani tas uZvelk.. bet naakas vnk nokluseet visu ko domaaaju. ( darba paarunaaas un sludinajuma darba laiks šāds arī tika atrunāts. Āmen)

bet naakas vnk nokluseet visu ko domaaaju

es gan atbildēju, ar to pašu, ko augstāk pati uzrakstīji - mans darba laiks ar vadību ir izrunāts un no viņu puses akceptēts.
un ko tad viņa atbildēs? vai viņa ir kas augstāk stāvošs par vadību un viņas domas ir svarīgākas? 😀

goodmorning @ 26.09.2022 19:30

Nesen mainīju darbu. No individuālā darba uz komandas darbu.
Lieta tāda, ka mēs esam komandā tikai sievietes un esam kādas 7 ieskaitot mani
Viņas tur strādā 10+ gadus, bet es tur strādāju 3 dienas tikai.
Grūti man iet. Ļoti daudz ko nesaprotu un nav arī kas pienācīgi paskaidro. Te nu lūk ir problēma.
Viņas strādā 10+ gadus un no manis sagaida tādu pašu rezultātu
Man nekad nav paticis sieviešu kolektīvs
Vienmēr esmu sastrādājusies ar vīriešiem un ar viņiem ir vieglāk saprasties
Piemēram, es šodien nesu rokās un prasu kur jāliek, viena man atbild 'da liec tu kur tu gribi'
Es paliku uz pauzes. Kā liec kur gribi?
Otrā visu laiku pīkst un ir ar visu neapmierināta. Tas tonis man nepatīk, pārāk agresīvs un uzbrūkošs un nepārtraukti klačojas
Tikai viena ir normāla, atbalstoša un visu izskaidro mierīgā tonī pat ja izdaru kaut ko galīgi garām tad pienācīgi paskaidro
Es vienkārši neesmu no tādiem cilvēkiem kam patīk baigi kasīties ar citiem
Protam es aizgāju pie priekšnieka. Pirmkārt jau teikt ka man nekas nesanāks un vai ir vispār vērts mēģināt tālāk un tad tā saruna ievirzījās par agresīviem un nesaprotošiem kolēģiem. Nu labi priekšniecība aizgāja aprunāties, bet kāda jēga meitene par kuru noklačojos šefam izskatījās dusmīga un tagad droši vien iemantoju slavu kā stukačs
Tur jau tā lieta, ka pirmo reizi strādāju sieviešu kolektīvā. Aprunājos arī ar to atbalstošo kolēģi, viņa teica ka šeit tā esot. Visas ir ar 10+ pieredzi un jaunos nelabprāt uzņem un ja kaut kas nepatīk tad rēc virsū
Tā nu tas ir. Pilnīgs sviests kaut kāds
Kā lai to visu uzņem ?
Man ir trauma no agresīviem toņiem jo bērnībā māte mani sita, ka kaut ko nesapratu vai kas nebija pa viņas prātam
Nervu sistēma ir tāda kāda viņa ir tagad.
Darbs ir interesants, projām nav iespējas iet, jo esmu no mazpilsētas un mēs ar dzīvesbiedru dalam automašīnu uz diviem kamēr manējā neiet un tā bija vienīgā darba vieta ar sakrītošu darba laiku abiem
Viss jau būtu labi bet tās kolēģes ir vnk vāks. Tā kā kaut kādā armijā

Beidz būs tāda ņerga. Izbeidz iet un sūdzēties bosiem par to kā ļaunie kolēģi tevi nepieņem, protams, ka tevi aprunās dubultā.
Saņemies un noliec pie vietas tā zebiekstes. Kad teica - liec, kur tu gribi, vajadzēja uzmest teicējai uz galda un pateikt - vai te būs labi? un pagriezties un aiziet. Vienreiz, otreiz, līdz pašām vārnām apniks, jo redzēs, ka tevi tas neietekmē un un apniks. vai vienkārši filtrēs ko un kad runā, tavā klātbūtnē vairs nesprēgās. Viņas redz, ka tev ir grūti, ka tev sāp sirds, ka tev ir grūti un tāpēc perās vēl vairāk.

ir jāsaprot, ka arī citos darbos būs kolēgi un reti kur visi skrien ar kēksiņiem virsū jaunajiem kolēģiem. Tev pašai par sevi jāpastāv un jāaizstāv. Nevienas cits to nedarīs. Priekšniekiem sūdzēsies, drīz arī viņiem apniks, jo ja nevarēsi iejusties kolektīvā - arī viņiem tu kļūsti par problēmu.
Skraidīt no darba u darbu liekas jocīgi. Ja kopumā darbs apmierina, alga apmierina, apstākļi apmierina, tikai dažas bābas - iemācies nolikt pie vietas.

Puuce.Puuciigaa @ 27.09.2022 16:45

ir jāsaprot, ka arī citos darbos būs kolēgi un reti kur visi skrien ar kēksiņiem virsū jaunajiem kolēģiem. Tev pašai par sevi jāpastāv un jāaizstāv. Nevienas cits to nedarīs. Priekšniekiem sūdzēsies, drīz arī viņiem apniks, jo ja nevarēsi iejusties kolektīvā - arī viņiem tu kļūsti par problēmu.
Skraidīt no darba u darbu liekas jocīgi. Ja kopumā darbs apmierina, alga apmierina, apstākļi apmierina, tikai dažas bābas - iemācies nolikt pie vietas.

Pilnīgi manas domas!!!
No savas pieredzes varu teikt, ka esmu ieguvusi tikai lielu respektu no priekšnieka puses un no kolēģiem ar to, ka izsaku savas domas, protams, kādai esmu “kuce”, bet man pilnīgi nospļauties. Jo man respekts nesaistās ar to, ka visi man bučo rokas, bet tas ka mute ir ciet un neviens nekādas attieksmes manā priekšā neizrāda.
Tiešām jābeidz vienreiz klusēt un pieņemt to, ka kādam Tu nepatīc.
Vieglāk pašai būs dzīvot.

Žēl, ka ir jācīnās ar it kā pieaugušiem cilvēkiem, kuriem jābūt pietiekami daudz prāta, lai izturētos normāli un neizrādītu savu nepatiku darbā, lai kādas attiecības būtu.
Tikai diemžēl ne vienmēr nostrādā šī runāšana pretim un sava viedokļa pierādīšana. Ir reizes, kad viss kļūst tikai sliktāk. Esmu reālajā dzīvē redzējusi, kā cilvēki, kuri cīnās tādām metodēm, tāpat neko nepanāk un aizbēg pat pēc cīņas ar tādiem kolēģiem vairāku gadu garumā. Nu nav tas tik vienkārši, ka parunāsi pretim un tevi sāks cienīt. Ja cilvēks ir maita, tad grūti to mainīt.

Es arī neieteiktu darba vietu padarīt par šādu ''izrēķināšanos uz ielas stūra''. Pirmkārt, tas arī ir ļoti neprofesionāli, un nekādu labo slavu sev neiemantosi. Otrkārt, piekrītu TimeToDream, ka tas bieži nemaz nestrādā - ir cilvēki, kam patīk konflikti, un ja viņiem taisa šādas drāmas atbildē uz katru viņu vārdu, tad viņi tieši aizvien vairāk pie tā cilvēka līdīs meklēt izklaidi. Un, treškārt, pārējiem kolēģiem ātri vien apnīk tādā cirkā regulāri noskatīties.

Man no diskusijas pieteikuma nenolasās nekāds maitīgums no kolēģu puses. Vienkārši jauniņā, uzreiz neviens virsū ar laipnībām nelēks, uzreiz skrien pie priekšniekiem sūdzēties. Ko gan labu tā var panākt?
Darba kolektīvos 99% ir kaut kādas nepatikas vienam pret otru. Nu nebūs nekur tā, ka visi skraidīs pa varavīksnēm un būs labākie draugi forever. Dzīvē tā nenotiek. Sieviešu kolektīvos ne tik.
Man nav problēmas ar jauniem cilvēkiem atrast kopīgu valodu un esmu laipna pret visiem ienācējiem, bet ja cilvēks skrien sūdzēties ,jo nepieņem...es nezinu. Šķiet, ka norobežotos no šāda cilvēka, jo nevar atrast kā komunicēt ar pārējiem paši, ikreiz kā kaut kas nepatiks, nāks bosi un teiks "a, nu, ka - draudzējieties ar viņu". Beidzat. Darbā draugi nav jāmeklē. Ja sanāk, ļoti labi, bet gaidīt no visiem draudzīgumu liekas naivi.

Mao @ 28.09.2022 09:15

Es arī neieteiktu darba vietu padarīt par šādu ''izrēķināšanos uz ielas stūra''. Pirmkārt, tas arī ir ļoti neprofesionāli, un nekādu labo slavu sev neiemantosi. Otrkārt, piekrītu TimeToDream, ka tas bieži nemaz nestrādā - ir cilvēki, kam patīk konflikti, un ja viņiem taisa šādas drāmas atbildē uz katru viņu vārdu, tad viņi tieši aizvien vairāk pie tā cilvēka līdīs meklēt izklaidi. Un, treškārt, pārējiem kolēģiem ātri vien apnīk tādā cirkā regulāri noskatīties.

Kāds sakars ar izrēķināšanos? Savas nostājas un viedokļa paušana ir novērtējamāka īpašība, nekā stučīšana un īpašas attieksmes gaidīšana. Tā nav sākumskola. Tas ir darbs. Tā jau var mūžīgi skraidīt pa darba vietām un raudāt spilvenos ikreiz kā kādam nepatiksi.

Piekrītu, ka darbs ir darbs. Tieši tāpēc ir jāsavalda emocijas un sava nepatika jānogrūž malā. Kāpēc dažas vistas izgāž savas emocijas, žulti pār kolēģiem, it īpaši jaunajiem, bet citiem ir ar to jācīnās? Vai pieaugušam cilvēkam ir jāmāca elementāras uzvedības normas? Pirms tam rakstīju par savu kolēģi, kura varēja nolamāt priekšnieci vai kolēģi trīsstāvīgajiem vārdiem, iesist ar kulaku pa sienu un aiziet bļaudama pa gaiteni. Turklāt tas nav nekāds kaktu kantoris, bet normāls uzņēmums. Vai citiem ir jāpacieš kāda cita dusmu izvirdumi tikai tāpēc, ka otrs nevar saņemties un izturēties normāli? Mani pašu darbā reizēm būtu viegli izvest, bet vai tāpēc es izsaku dzēlīgas piezīmes, uzbļauju? Nē, liekot roku uz sirds varu teikt, ka nekad neesmu to darījusi. Otram cilvēkam patīkamāk un man pašai ir tad, kad izskaidroju mierīgā balsī un laipni to, kas ir nepieciešams.
Kur problēma tai autores kolēģei bija pateikt "Lūdzu, noliec tur vai tur." Mēle nokristu? Nē.
Nav nepieciešams draudzēties ar kolēģiem, ja to nevēlies, bet normāla attieksme ir svarīga visur.
Un tā runāšana pretim var vēl vairāk saasināt situāciju, ja tās aitas to uztvers kā uzbraucienu un sāks autori ēst laukā.