Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Karjera pirmajā vietā

 
Reitings 7
Reģ: 10.08.2022
Labrīt!
Rakstu šeit, jo galvā ir pilnīgs ķīselis, un gribas redzēt citus viedokļus.
Long story short - esmu 24 gadus veca, jau trīs gadus esmu precējusies, lai gan ar savu vīru esmu kopā septiņus gadus (viņam 30). Lieta tāda, ka attiecību sākumā es biju tā, kas savai otrajai pusītei deva mājienus, ka gribētu ar viņu precēties, veidot kopīgu ģimeni utt. Skaidra lieta, ka pirmos kopābūšanas gadus ģimenes veidošana nebija iespējama, jo man gribējās pabeigt studijas un sākt strādāt, tā teikt, lai ir pamats zem kājām.
Nu jā, pirms trim gadiem (pēc trešā kursa) apprecējāmies un solīju vīram, ka līdz viņa 30 mums noteikti būs ģimenes pieaugums. Galu galā - man negribējās būt "vecam vecākam". Gadu vēlāk pabeidzu studijas un sāku strādāt. Darbs man ir veselības aprūpes jomā. Viegli nav, bet ir interesanti. Un te arī sākas lielās klapatas manā dzīvē.
Es esmu cilvēks, kurš darbā sevi izliek pilnībā - par visiem 100 vai 110%. Tāpat darbā bieži vien nākas uzklausīt visādas negācijas gan no pacientiem, gan klientiem, bet es nekad par to nesūdzos. Sanāk uzņemt diezgan daudz negatīva, manus pūliņus visbiežāk nepamana, un tāpēc nereti esmu uz izdegšanas robežas. Taču darbā to neizrādu. Un jā - kad aizeju mājās, tad "maisam gals ir vaļā", un visu negatīvo saņem vīrs, kurš, par to, protams, ir neapmierināts. Tāpat viņam ļoti nepatīk tas, ka es arī brīvdienas pavadu, domājot un plānojot, ko es darīšu darbā.
Īsumā - par manu vīru. Daudzas manas draudzenes un arī kolēģes ir teikušas, ka viņš ir ideāls. Jā, varbūt viņš nav pats skaistākais, bet pret mani viņš izturas kā pret princesi (burtiski) - dāvanas un puķes dāvina regulāri, rūpējas par mani, atbalsta, gatavo, meklē iespējas, kā kopā ar mani pavadīt brīvo laiku utt. Bet...
Es gribu šķirties. Jā, es zinu - šķiet neloģiski, un neviens mani nesapratīs, ka es esmu gatava tik viegli atteikties no saviem iepriekšējiem solījumiem. Iespējams, tieši tāpēc es esmu ne reizi vien vīram pārmetusi to, ka viņš man ir pārāk uzticīgs. Es vienkārši nevaru atrast nevienu objektīvu iemeslu, kāpēc man viņš būtu jāpamet. Bet... Es saprotu, ka vienīgais, ko es dzīvē gribu, pilnībā atdot sevi darbam un tikai darbam. Esmu sapratusi, ka attiecības un ģimene man nav vajadzīgas, jo tas traucēs man koncentrēties darbam par visiem simts. Man nepatīk, ka pašlaik man jādomā ne tikai par darbu, bet par to, ko nu kungs mājās gribēs.
No vienas puses jā - es varētu aiziet no viņa, bet no otras puses - viņš neko sliktu nav izdarījis. Un otrkārt zinu, ka "taisnība ir viņa pusē" - ja es aiziešu, tad es būšu sliktā ne tikai viņa, bet arī viņa un pats galvenais - savu radinieku un draugu acīs.
Es nezinu, ko un kā labāk darīt. Tāpēc vēlos dzirdēt citus viedokļus.
11.08.2022 09:45 |
 
Reitings 335
Reģ: 29.07.2020
Pasaki, ka jūtas ir pazudušas.
11.08.2022 09:55 |
 
Reitings 1033
Reģ: 27.02.2022
Wait a minute... Tev bija 17 gadi ka tikties ar 24 gadīgu vīrieti. Tas dīvaini.
Bet ja tev neviens nesaka paldies un nenovērtē darba tad vēl vairāk sevi gribi ielikt tur? Manuprāt tev jādodas pie psihologa, jo te jau izskatās pēc kaut kāda toxic relationship ar darbu, vai arī jāsaprot kā darbs nav vienīgais dzīves mērķis.
Ja gribi šķiries, bet no sākuma aizej uz terapiju un sakārto attiecības ar darbu.
11.08.2022 09:55 |
 
Reitings 7
Reģ: 10.08.2022
YaeMiko @ 11.08.2022 09:55
Wait a minute... Tev bija 17 gadi ka tikties ar 24 gadīgu vīrieti. Tas dīvaini.
Bet ja tev neviens nesaka paldies un nenovērtē darba tad vēl vairāk sevi gribi ielikt tur? Manuprāt tev jādodas pie psihologa, jo te jau izskatās pēc kaut kāda toxic relationship ar darbu, vai arī jāsaprot kā darbs nav vienīgais dzīves mērķis.
Ja gribi šķiries, bet no sākuma aizej uz terapiju un sakārto attiecības ar darbu.

Jā, man bija 17 (bet tuvojās jau 18 ), kad sāku ar viņu tikties. Bet viņam tajā laikā bija 23.
Man ir tāds uzskats, ka ja es strādāšu vairāk un labāk, tad arī darbā es beidzot gūšu jelkādu atzinību. Tas man ir ļoti svarīgi.
Terapiju - man vīrs jau piedāvāja gan pašai iet uz terapiju, gan mēģināt pāru terapiju, bet... Es tam neticu. Man nevajag, lai tur kāds man izsaka kādas gudras atziņas no dzīves. Tāpēc uzskatu, ka tas viss zemē nomests laiks un nauda.
Mākoņmaliņa @ 11.08.2022 09:55
Pasaki, ka jūtas ir pazudušas.

Jūtas... Kaut kādas jūtas jau tomēr man ir, lai arī cenšos tās neizrādīt.
11.08.2022 10:03 |
 
Patīk
Reitings 1739
Reģ: 24.05.2019
Ja tu viņu neatbrīvosi no sevis, tu būsi vēl sliktāks cilvēks, jo tu turpināsi bojāt jūsu abu dzīves. Tas ir ja tevi vispār uztrauc šie morālie aspekti, nevis tikai izlikties labiņai.
Tev kā medicīnas darbiniecei būtu jāsaprot, ka laiks ir dārgākais, kas mums dots, un tērēt šo neatjaunojamo resursu, indējot attiecības ar vīru, nedodot iespēju jums abiem būt brīviem un laimīgiem, ar to tu nodari pāri ne tikai viņam, bet arī sev. Tagad 24 gados tev varbūt šķiet, ka tev visa dzīve vēl priekšā, tāpēc ir laiks taisīt sūdu, bet šie ir tavi labākie gadi, kas ātri, ļoti ātri paies.
11.08.2022 10:07 |
 
Reitings 398
Reģ: 09.08.2022
Ko Tu velies sasniegt darbā ar tādu motivāciju un attieksmi? Kāds ir tas mērķis, ko Tu iegūsi?
11.08.2022 10:07 |
 
Reitings 508
Reģ: 25.10.2012
Izklausās pēc kārtējās, kas nezin ko pati dzīvē grib.
Visticamāk tu nemaz vīru nemīli, tev vienkārši viņš ir pieraduma pēc, un lai pārējo acīs izskatītos foršā un labiņā, kā jau pati arī to raksti.
Gan jau dzīvē ir citas problēmas, bet lai no tām bēgtu, glābiņš tiek meklēts darbā, bet tas jau aizgājis tik tālu, ka tiešām vairs neizklausās veselīgi un ir vajadzīga palīdzība, gluži kā alkoholiķim alkohols.
Un vispār, lai visu savu dzīvi veltītu kaut kādam darbam, nu i nah, dzīve ir domāta lai dzīvotu, nevis tikai vergotu citiem.
11.08.2022 10:08 |
 
Reitings 1033
Reģ: 27.02.2022
Un vispār, lai visu savu dzīvi veltītu kaut kādam darbam, nu i nah, dzīve ir domāta lai dzīvotu, nevis tikai vergotu citiem.

Piekrītu. Darbs ir laba lieta, bet robežās. Un kas tevi dzen strādāt bez atzinības? Iekšējie kompleksi, ka neesi gana laba? Vēlme pierādīt? Okey būs tev atzinība ka esi labs darbinieks, bet ko tālāk? Tad nākamais mērķis ir kas? Pēc tam domāsi par attiecībām?
11.08.2022 10:12 |
 
Reitings 1349
Reģ: 05.08.2021
Atbrīvo vīru, viņš ir pelnījis labāku!
11.08.2022 10:15 |
 
Reitings 7
Reģ: 10.08.2022
Motherofdragons @ 11.08.2022 10:07
Ja tu viņu neatbrīvosi no sevis, tu būsi vēl sliktāks cilvēks, jo tu turpināsi bojāt jūsu abu dzīves. Tas ir ja tevi vispār uztrauc šie morālie aspekti, nevis tikai izlikties labiņai.
Tev kā medicīnas darbiniecei būtu jāsaprot, ka laiks ir dārgākais, kas mums dots, un tērēt šo neatjaunojamo resursu, indējot attiecības ar vīru, nedodot iespēju jums abiem būt brīviem un laimīgiem, ar to tu nodari pāri ne tikai viņam, bet arī sev. Tagad 24 gados tev varbūt šķiet, ka tev visa dzīve vēl priekšā, tāpēc ir laiks taisīt sūdu, bet šie ir tavi labākie gadi, kas ātri, ļoti ātri paies.

Es viņam vairākas reizes esmu piedāvājusi šķirties. Bet viņš atsakās - kārtējo reizi atrunājās par to, ka mīlot mani, un ka darbs nav tas iemesls, lai sabeigtu mūsu kopdzīvi un manu dzīvi kopumā. Tāpēc arī viņš ir izteicies, ka pirms šķiršanās varbūt vajadzētu iet uz terapiju (bet, kā iepriekš rakstīju, es tām terapijām neticu un neredzu jēgu).
YaeMiko @ 11.08.2022 10:12

Piekrītu. Darbs ir laba lieta, bet robežās. Un kas tevi dzen strādāt bez atzinības? Iekšējie kompleksi, ka neesi gana laba? Vēlme pierādīt? Okey būs tev atzinība ka esi labs darbinieks, bet ko tālāk? Tad nākamais mērķis ir kas? Pēc tam domāsi par attiecībām?

Man jau kopš pusaudža gadiem ir kompleksi, ka es neesmu gana laba. Tāpēc darbu es redzu kā vietu, kur pierādīt sev un citiem, ka es varu būt un esmu laba. Par mērķiem - es neesmu domāta attiecībām. Man tās nav vajadzīgas, tāpēc tas noteikti nav mans mērķis. Bet, ja godīgi, es nemaz nevaru atbildēt uz šo jautājumu.
11.08.2022 10:17 |
 
Patīk
Reitings 1739
Reģ: 24.05.2019
Tātad slikti piedāvāji. Paskaidro viņam uz pirkstiem, ka tava dzīve tiek sabeigta tagad, esot at viņu kopā. Un viņa dzīve tāpat. Ka tu NEGRIBI būt kopā ar viņu.
Galu galā, viņam nav jāpiekrīt šķirties, iesniedz šķiršanos, un ja jums nav, ko dalīt, jūs izšķirs ļoti ātri.
11.08.2022 10:27 |
 
Reitings 1847
Reģ: 26.03.2020
Bieži redzēta situācija. Un atļaušos teikt, ka diez gan maz sakars tam visam ir ar darbu.
Patiesībā ir tā, ka iekšēji apzinies, ka ka vīru nemaz nemīli un ir pazudusi cieņa pret viņu, turklāt, vīrs pats, es atvainojos par izteicienu, izklausās pēc "mīksta krāna", kurš pieļauj, ka sieva atnākot no darba mājas, var izgāst savas negācijas uz viņu. Nekas, satiksi citu vīrieti, kurā ieķersies līdz ausīm un kurš pats sevi cienīs, visas šīs domas "darbs svarīgāks" pazudīs kā nebijušas. Ne tu pirmā, ne pēdējā tāda. Pilnīgi standarta situācija, nekas jauns šis nav.
11.08.2022 10:35 |
 
Patīk
Reitings 2066
Reģ: 22.05.2019
Tiec vispirms skaidrībā par to,ko Tu vēlies tuvākajā nākotnē darīt savā dzīvē un tad izrunājies ar vīru.
Ja jūsu redzējums par kopīgo nākotni nesakrīt,tad nav vērts turpināt attiecības,jāiet katram savs ceļš.
Izklausās,ka Tu neredzi vairs kopīgu nākotni ar savu vīru un īsti nemīli vairs viņu.
11.08.2022 10:49 |
 
Reitings 7
Reģ: 10.08.2022
Motherofdragons @ 11.08.2022 10:27
Tātad slikti piedāvāji. Paskaidro viņam uz pirkstiem, ka tava dzīve tiek sabeigta tagad, esot at viņu kopā. Un viņa dzīve tāpat. Ka tu NEGRIBI būt kopā ar viņu.
Galu galā, viņam nav jāpiekrīt šķirties, iesniedz šķiršanos, un ja jums nav, ko dalīt, jūs izšķirs ļoti ātri.

Problēma ir tajā, ka es pati saprotu - viņš nav vainīgs pie tā, ka mana dzīve tiek sabeigta. Es izdegu darbā un tur arī uzkrāju visu negatīvo, kas mani grauž nost. Viņš pēdējā laikā savās sarunās distancējas no "mums" - kā pāra. Uzsver tikai to, ka es pati sevi bendēju nost ar "nejēdzīgu dzīšanos pakaļ kaut kam, kam pati nemaz nezinu". Viņš vienmēr uzstāj, ka man ir jāsāk domāt par sevi, nevis domāt tikai par citiem. Reāli - redzu, ka viņam ir grūti, bet viņš cenšas parādīt, ko man vajag darīt, lai man būtu labāk.
Turklāt - mani vecāki saka tieši to pašu, un tāpēc ar viņiem arī man attiecības ir ļoti saspīlētas - ar viņiem gan es izšķirties nevaru, grozi kā gribi!
GhostGG @ 11.08.2022 10:35
Bieži redzēta situācija. Un atļaušos teikt, ka diez gan maz sakars tam visam ir ar darbu.
Patiesībā ir tā, ka iekšēji apzinies, ka ka vīru nemaz nemīli un ir pazudusi cieņa pret viņu, turklāt, vīrs pats, es atvainojos par izteicienu, izklausās pēc "mīksta krāna", kurš pieļauj, ka sieva atnākot no darba mājas, var izgāst savas negācijas uz viņu. Nekas, satiksi citu vīrieti, kurā ieķersies līdz ausīm un kurš pats sevi cienīs, visas šīs domas "darbs svarīgāks" pazudīs kā nebijušas. Ne tu pirmā, ne pēdējā tāda. Pilnīgi standarta situācija, nekas jauns šis nav.

Es savu vīru nesauktu par mīkstu krānu, jo - tiklīdz sāku viņam borzīt virsū ar (nepamatotiem) pārmetumiem, viņš man tūlīt dod pretī. Un tā, ka man pašai nereti paliek kauns, ko daru. Tāpēc es viņu ļoti cienu un apbrīnoju, kā viņš to visu var izturēt. Un zinu - cita nebūs, jo esmu apzvērējusies sev - vai nu mans vīrs, vai nu neviens. Ar vēsu galvu domājot - neviens cits vīrietis mani ilgāk par mēnesi neizturēs.
11.08.2022 10:53 |
 
Reitings 1847
Reģ: 26.03.2020
Es savu vīru nesauktu par mīkstu krānu, jo - tiklīdz sāku viņam borzīt virsū ar (nepamatotiem) pārmetumiem, viņš man tūlīt dod pretī. Un tā, ka man pašai nereti paliek kauns, ko daru. Tāpēc es viņu ļoti cienu un apbrīnoju, kā viņš to visu var izturēt. Un zinu - cita nebūs, jo esmu apzvērējusies sev - vai nu mans vīrs, vai nu neviens. Ar vēsu galvu domājot - neviens cits vīrietis mani ilgāk par mēnesi neizturēs.

Mhm. Protams, tu būsi pāsteigta, pat par sevi, kā domas mainās, kad satiek to ko meklē 😁 dzīvosim redzēsim.
11.08.2022 11:05 |
 
Patīk
Reitings 1739
Reģ: 24.05.2019
Tā ir tikai un vienīgi tava izvēle, kā dzīvot savu dzīvi. Tavi tuvinieki var uzskatīt, ka zina, kas priekš tevis ir labāks, izteikt savu viedokli, bet, ja tas viedoklis nemaina to, kā tu pati jūties un ko tu pati vēlies, tev nav jādzīvo tā, kā grib viņi.
Izšķirties no vecākiem tu nevari, bet jūsu attiecības jau ir pabojātas, cik sliktāk tad paliks, ja tu darīsi to, ko vēlies?
Izklausās, ka tu pati šaubies, ka tavas prioritātes ir pareizas, tāpēc attaisnojies ar spiedienu no vīra un vecākiem.
11.08.2022 11:07 |
 
Reitings 1310
Reģ: 19.07.2019
Šķīries, nemīli tu viņu. Normālās attiecībās ģimene ir komanda, kur viens otru atbalsta un darbs netraucē, un ir balansā ar ģimenes dzīvi. Tu šobrīd vairāk mīli darbu, ne vīru, tāpēc labāk nemoki ne sevi, ne viņu.
Un šis teikums aizķēra:
Man nepatīk, ka pašlaik man jādomā ne tikai par darbu, bet par to, ko nu kungs mājās gribēs.

Rūpēm jānāk dabiski, bet vīrs tev ir apgrūtinājums. Citā situācijā vēl varētu ieteikt uzlabot kaut ko attiecībās, meklēt iespējas, bet šeit laikam jau bezcerīgi, jo sievas attieksme pret vīru ir, pat grūti noformulēt, cietsirdīga, nicinoša...
11.08.2022 11:08 |
 
Reitings 418
Reģ: 16.03.2016
Šī gan izklausās pēc troļļu tēmas. No darba nāk tikai negācijas, regulāri uz izdegšanas robežas, bet gribi atteikties no vīra un bērniem, lai visu dzīvi veltītu darbam? Kur ir tas ieguvums no tā darba? Vismaz alga ir/drīz būs 3k+ uz rokas? Ir arī tāda lieta, ka gadiem ejot darbā bieži vien iestājas rutīna un apnikums, un vairs nav ne miņas no tā entuziasma, kas bija pašā sākumā, sākot kaut ko pirmo reizi darīt savā sfērā.
11.08.2022 11:11 |
 
Reitings 7
Reģ: 10.08.2022
TimeToDream @ 11.08.2022 11:08
Šķīries, nemīli tu viņu. Normālās attiecībās ģimene ir komanda, kur viens otru atbalsta un darbs netraucē, un ir balansā ar ģimenes dzīvi. Tu šobrīd vairāk mīli darbu, ne vīru, tāpēc labāk nemoki ne sevi, ne viņu.
Un šis teikums aizķēra:
Rūpēm jānāk dabiski, bet vīrs tev ir apgrūtinājums. Citā situācijā vēl varētu ieteikt uzlabot kaut ko attiecībās, meklēt iespējas, bet šeit laikam jau bezcerīgi, jo sievas attieksme pret vīru ir, pat grūti noformulēt, cietsirdīga, nicinoša...

Ja godīgi, tad mana attieksme ir kļuvusi ļoti slikta ne tikai pret vīru. Es izvairos no tikšanās ar vecākiem, saviem radiem, vīra radiem, galu galā - arī draudzenes esmu sākusi ignorēt. Mani neinteresē nekādas tikšanās, ne pasēdēšanas nekas. Kaut kā tā sanāk, ka visas manas domas ir darbā. Un ja tur kaut kas nesanāk, tad reizēm ir domas par to, kā to visu ātrāk un nesāpīgāk izbeigt, lai no manis nav nevienam problēmas, jo es pati esmu viena liela problēma.
11.08.2022 11:13 |
 
Reitings 7
Reģ: 10.08.2022
29090 @ 11.08.2022 11:11
Šī gan izklausās pēc troļļu tēmas. No darba nāk tikai negācijas, regulāri uz izdegšanas robežas, bet gribi atteikties no vīra un bērniem, lai visu dzīvi veltītu darbam? Kur ir tas ieguvums no tā darba? Vismaz alga ir/drīz būs 3k+ uz rokas? Ir arī tāda lieta, ka gadiem ejot darbā bieži vien iestājas rutīna un apnikums, un vairs nav ne miņas no tā entuziasma, kas bija pašā sākumā, sākot kaut ko pirmo reizi darīt savā sfērā.

Diemžēl, bet trollis neesmu.
Algas apjoms labākajos mēnešos ir pie 1500 eiro (kas vīram ir vidēji mēnesī), bet vidēji grozās ap tūkstoti. Ieguvums - patīk palīdzēt citiem un ceru, ka to kādreiz arī novērtēs.
11.08.2022 11:16 |
 
Reitings 1310
Reģ: 19.07.2019
29090 @ 11.08.2022 11:11
Šī gan izklausās pēc troļļu tēmas. No darba nāk tikai negācijas, regulāri uz izdegšanas robežas, bet gribi atteikties no vīra un bērniem, lai visu dzīvi veltītu darbam? Kur ir tas ieguvums no tā darba? Vismaz alga ir/drīz būs 3k+ uz rokas? Ir arī tāda lieta, ka gadiem ejot darbā bieži vien iestājas rutīna un apnikums, un vairs nav ne miņas no tā entuziasma, kas bija pašā sākumā, sākot kaut ko pirmo reizi darīt savā sfērā.

Man arī no sākuma likās, ka trollis, bet pēc tam sāka likties, ka te ož pēc daudziem seansiem pie psihologa, jo ir sačakarēta attieksme pret sevi un pasaules uztvere.
11.08.2022 11:19 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits