Sociālā trauksme jeb sociofobija

 
Reitings 1821
Reģ: 27.04.2022
Sveiki !
Problēmas rodas iziet lielākā sabiedrība ,kā arī cenšos izvairīties no sociālās dzīves! Vislabāk ir noslēgties klusā telpā ,un darīt savas lietas.
Ar šo problemu jau cīnos vairākus gadus !
Ka arī ir izskanējuši viedokli no cilvēkiem apkārt par to ka esmu augstprātīga, tādā un šītada ,ka man viņi nepatīk ,esmu parak iedomiga, neizradu pieklājību -ta esot necieņa un bla bla ,tā tas iet uz apli un atkārtojas vienmer.
Ka arī kuram katram netaisos skaidrot ,kāpēc esmu tik atturīga attiecības ar cilvēkiem.
Saprotu ,ka cilvēkiem visiem nevar izdabat un patikt ,un to arī nevēlos!
Vienmēr izjūtu diskomfortu sociālās situācijas un tāpēc izvairos ,jo nevēlos justies tā ka jūtos .
Sirds sāk sisties pirms satikšanās ar cilvēkiem rodas baiļu lēkmes,panika un viss pārējais .
Šis viss man traucē dzīvot pilnvērtīgi .rodas pārāk daudz stresa ,līdz ar to izvairīšanās no kontaktēšanas!
Esmu mēģinājusi dzert baldriānus, piparmētru tējas ,u.c ,bet ilgstoši nekas nepalīdzēja. Esmu apņēmusies pati ruzlabot šo lietu bez psihologa palīdzības !
Kads ir jūsu viedoklis par šo situāciju?
Ka jūs risināt šo problēmu -socialo trauksmi (bez psihologa ) ?
Kas jums vislabāk palīdz ?
Ka jums izpaužas šī problēma ?
Paldies !
30.06.2022 03:38 |
 
Reitings 698
Reģ: 28.06.2022
Zinu tikai divus cilvēkus, kas atklāti man pateikuši, ka lieto antidepresantus 10+ gadus (tos laikam arī lieto pret trauksmi?), bet, redzot, kādas viņiem tagad ir problēmas (nav mazas) nolēmu paskatīties internetā, vai tās pieder pie ilglaicīgu antidepresantu lietošanas blaknēm. Un sakrīt. Tādēļ labāk tomēr censties ar tiem sevis ''pārprogrammēšanas'' trikiem un tikt vaļā no trauksmes ilgākā laika posmā, nekā to pārvarēt ātri ķīmiskā ceļā, bet riskēt ar blaknēm.
02.07.2022 12:59 |
 
Reitings 1821
Reģ: 27.04.2022
BlackPill @ 02.07.2022 12:14

Ir vēl viens triks, kuru es izmantoju tieši, lai apmānītu savas smadzenes. Es sev iegalvoju, ka jūtos ērti tad, kad man ir neērti. Itkā sīkums, bet tas var ievērojami mainīt cilvēka uzvedību/uztveri.
Neliels piemērs. Agrāk, kad man no rokām kaut kas izkrita, es vienmēr centos to maksimāli ātri pacelt, lai neviens par mani nesmietos utt. Tagad, ja man kaut kas nokrīt, es, bieži vien, apzināti nesteidzos to lietu pacelt, lai sevi nedaudz izaicinātu. Tici vai nē, bet pat šādi sīkumi var Tev palīdzēt attīstīties.

Var izmantot smieklu taktiku, galu galā to neveiklo brīdī var pārvest par joku un pasmieties par sevi pats. Man ir gadījies izmest no rokām kautko, un pēc tam smiekli garantēti.
02.07.2022 14:42 |
 
Reitings 1821
Reģ: 27.04.2022
Kitijaaaa @ 02.07.2022 12:59
Zinu tikai divus cilvēkus, kas atklāti man pateikuši, ka lieto antidepresantus 10+ gadus (tos laikam arī lieto pret trauksmi?), bet, redzot, kādas viņiem tagad ir problēmas (nav mazas) nolēmu paskatīties internetā, vai tās pieder pie ilglaicīgu antidepresantu lietošanas blaknēm. Un sakrīt. Tādēļ labāk tomēr censties ar tiem sevis ''pārprogrammēšanas'' trikiem un tikt vaļā no trauksmes ilgākā laika posmā, nekā to pārvarēt ātri ķīmiskā ceļā, bet riskēt ar blaknēm.

Antidepresantu notiekti nevēlos dzert, es negribētu justies kā dārzenis, kam viss vienalga, neizjūt ne prieku ne bēdas, ne dusmas. Man tomēr gribas kautkadas emocijas just.
02.07.2022 14:44 |
 
Reitings 784
Reģ: 26.04.2022
Wordrobe666 @ 02.07.2022 14:42

Var izmantot smieklu taktiku, galu galā to neveiklo brīdī var pārvest par joku un pasmieties par sevi pats. Man ir gadījies izmest no rokām kautko, un pēc tam smiekli garantēti.

Pareizi! Angļu valodā runājošajās valstīs to sauc par "self-deprecating humor".
03.07.2022 00:48 |
 
Reitings 87
Reģ: 13.05.2022
Man ir kaut kas līdzīgs. Agrāk bija izteikti. Es varēju pieteikties pie friziera(man pirms tam bija jāsaņemas piezvanīt un pieteikt vizīti pa telefonu :D) un pēc tam vēl stresot, ka ar mani frizetava gribes runāt.
Tàpat kā ejot uz kursiem uc.
Tagad esmu attiecībās ar puisi, kurš ir ļooti atverts un viņiem ir tradīcija, ka draugi ar meitenēm nāk uz “pasēdēšanām”. Sākumā es izvairījos nākt kā viņa +1, bet tagad jau pāris reizes biju un jau jūtos labi tajā kompānijā. Pirmaja reizē pa vakaru es pateicu labi ja 10 vardus :D
Es domāju to nevar iemācīties. Ta vienkārši ir domāšana. Piemeram, tagad man nav problēmu pierakstīties pie ārsta vai friziera un atnākt sanemt pakalpojumu, jo galu galā - es taču maksāju. Uztveru kā dabiski procesu.
Ar cilvekiem man ie grūti iepazīties. Bet tur jau ar laiku - tu aprodi pie kompānijas un atraisies. Uz sitiena nekas nenotiek.
04.07.2022 18:28 |
 
Reitings 87
Reģ: 13.05.2022
Man palīdz doma - nekas slikts jau nevar notikt.
Nu, aiziešu tikties ar puiša draugiem, nu nepatiks man ļoti, jutīšos neērti, nepieņemta. Pieņemsim, ka tā. Kas tālāk? Mūžīgi jau nebūs jāatrodas vienā telpā. Pasākums beigsies. Tikšu mājās. Nakamreiz izvērtēšu vai vēl iešu.
Aiziesu uz valodu kursiem. Būs jākomunicē. Labi, bet es gribu iemācīties valodu, nevis draugus iegūt. Kāda tad nozīme tam ko citi padomā?!
04.07.2022 18:31 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!